Bringing Up Baby
"When a man is wrestling a leopard in the middle of a pond, he&39;s in no position to run." Lūk, viena no šīs filmas centrālajām domām.
Turpinu savu ieilgušo ekskursiju pasaules kino klasikā. Tagad kārta pienākusi romantiskām komēdijām. Kā teikt - kālab ne? Kā nekā Ketrīnu Hepbērnu uzskata par vienu no izcilākajām visu laiku Holivudas aktrisēm un arī viņas partneris šajā filmā Kerijs Grānts kotējas ļoti augstu.
Deivids ir zinātnieks, kas pavadījis vairākus gadus, liekot kopā brontozaura skeletu. Tagad viņam atlicis tik vien kā pievienot pēdējo kaulu un apprecēties ar Svolovas jaunkundzi, lai arī attiecības starp šo romantisko pāri ir vairāk nekā lietišķas. Taču diez vai laulībai būs lemts notikt, jo liktenis saved Deividu kopā ar Sjūzenu. Un šī Sjūzena ir ļoti kolorīta būtne, lai neteiktu vairāk. Viņa nedomā, ko saka, nedomā, ko dara, un rīkojas tā, kā viņai pašai konkrētajā brīdī šķiet pareizi. Viņa spēlē golfu ar Deivida bumbiņu, brauc ar Deivida mašīnu (un sadauza to), piespiež Deividu viņai palīdzēt transportēt leopardu vārdā Mazulis (šis leopards kļūst par vienu no filmas galvenajiem varoņiem), bet būtiskākais - jau gandrīz uzreiz pēc pirmās sastapšanās viņa izlemj, ka Deivids viņu precēs. Un ja sieviete kaut ko izlemj - tā tam būs būt! Vismaz šajā filmā.
Kas mani, protams, fascinē klasiskā Holivudas kino, ka tas ar lielu veiklību spēj būt amorāls un konservatīvs - nekad nebūs tā, ka vienam personāžam būs vairāki vienlaicīgi sakari. Ja cilvēks plāno precēties un parādās kāds interesantāks partneris, tad izrādīsies, ka pirmās attiecības ir bijušas bez jebkādām jūtām (un vēl jo vairāk - bez miesas vaļībām), taču tas vienlaikus tiek pasniegts tā, ka tev kā skatītājam rodas sajūta, ka filmā tomēr notiek kaut kas morāli vismaz nosacīti apšaubāms (jo citādi jau nebūs interesanti). Hepbērnas varone šajā filmā, protams, ir traka un brīžiem - pat biedējoši traka. Vienlaikus skaidrs, ka jebkurš šīs pasaules Deivids izvēlētos trako Sjūzenu un nevis pragmatisko Svolovas jaunkundzi. Kāpēc? Tāpēc, ka tā gluži vienkārši ir interesantāk. Un arī šī filma ir interesanta - protams, tā ir naiva un brīžiem dumja, bet vienlaikus - ļoti labi skatāma arī mūsdienās, strauja un dinamiska.
Turpinu savu ieilgušo ekskursiju pasaules kino klasikā. Tagad kārta pienākusi romantiskām komēdijām. Kā teikt - kālab ne? Kā nekā Ketrīnu Hepbērnu uzskata par vienu no izcilākajām visu laiku Holivudas aktrisēm un arī viņas partneris šajā filmā Kerijs Grānts kotējas ļoti augstu.
Deivids ir zinātnieks, kas pavadījis vairākus gadus, liekot kopā brontozaura skeletu. Tagad viņam atlicis tik vien kā pievienot pēdējo kaulu un apprecēties ar Svolovas jaunkundzi, lai arī attiecības starp šo romantisko pāri ir vairāk nekā lietišķas. Taču diez vai laulībai būs lemts notikt, jo liktenis saved Deividu kopā ar Sjūzenu. Un šī Sjūzena ir ļoti kolorīta būtne, lai neteiktu vairāk. Viņa nedomā, ko saka, nedomā, ko dara, un rīkojas tā, kā viņai pašai konkrētajā brīdī šķiet pareizi. Viņa spēlē golfu ar Deivida bumbiņu, brauc ar Deivida mašīnu (un sadauza to), piespiež Deividu viņai palīdzēt transportēt leopardu vārdā Mazulis (šis leopards kļūst par vienu no filmas galvenajiem varoņiem), bet būtiskākais - jau gandrīz uzreiz pēc pirmās sastapšanās viņa izlemj, ka Deivids viņu precēs. Un ja sieviete kaut ko izlemj - tā tam būs būt! Vismaz šajā filmā.
Kas mani, protams, fascinē klasiskā Holivudas kino, ka tas ar lielu veiklību spēj būt amorāls un konservatīvs - nekad nebūs tā, ka vienam personāžam būs vairāki vienlaicīgi sakari. Ja cilvēks plāno precēties un parādās kāds interesantāks partneris, tad izrādīsies, ka pirmās attiecības ir bijušas bez jebkādām jūtām (un vēl jo vairāk - bez miesas vaļībām), taču tas vienlaikus tiek pasniegts tā, ka tev kā skatītājam rodas sajūta, ka filmā tomēr notiek kaut kas morāli vismaz nosacīti apšaubāms (jo citādi jau nebūs interesanti). Hepbērnas varone šajā filmā, protams, ir traka un brīžiem - pat biedējoši traka. Vienlaikus skaidrs, ka jebkurš šīs pasaules Deivids izvēlētos trako Sjūzenu un nevis pragmatisko Svolovas jaunkundzi. Kāpēc? Tāpēc, ka tā gluži vienkārši ir interesantāk. Un arī šī filma ir interesanta - protams, tā ir naiva un brīžiem dumja, bet vienlaikus - ļoti labi skatāma arī mūsdienās, strauja un dinamiska.
2013-11-09
comments powered by Disqus