Vienā vilcienā
Tā sauktā Kauperu dēlu grupa 2017. gadā nāca klajā ar savu pirmo albumu dzimtajā valodā, apliecinot, ka viņu mērķis nav tikai iekarot Eiropu, bet arī tepat mājās pārņemt stafeti no Kaupera seniora kā vietējā poproka flagmaņiem. Personīgi man šāds solis sevišķu sajūsmu neraisa, jo kamēr angļu mēlē Karnivāļi skan labāk kā PV kaut vai tīri patīkamākas izrunas dēļ, tad latviešu valodā tēva balss šķiet pārāk jūtama, un tā nebūt nav, ka viņu skanējums būtu tik ļoti principiāli atšķirīgs no ne-Veronikas deviņdesmito "Prāta vētras". Protams, tolaik prātvētrinieki gan vēl nebija saistījušies ar "Viegli" un Ziedoņa tekstiem, kamēr Karnivāļi jau kādu laiku izpilda Ziedoņa "Stūri", un tā nonākusi arī šajā albumā.
Patiesībā jau šis ieraksts ir kaut kur pa vidu starp normālu studijas ripuli un minialbumu - 8 dziesmas (patiesībā pat drīzāk sešas, jo divas kompozīcijas ir instrumentāli starpbrīži), summā pat ne pusstundas mūzikas, turklāt patiešām šķiet, ka vismaz kaut ko no šī satura jau pirms kāda laika biju dzirdējis kādā no nejauši apmeklētajiem viņu koncertiem (kas gan pats par sevi nav nekas slikts). Brīžiem man šķiet pārāk daudz prātvētrnieciskuma šajā ierakstā - vismaz tāda dziesma kā "Saules bulvārī" izteikti atvēdī 20 gadu pagātni - iespējams, tādas kompozīcijas mazie Kauperi vēl ar mātes pienu uzņēmuši.
Kopumā - dzīvespriecīgi un gana nepiespiesti, domājams - grupas cienītājiem šis veikums patīk, un gan jau, ka mūzikas gada balvā kā labākais pop/indie albums šis tiks apbalvots (tā tomēr ir novērots, ka Latvijā ir grupas, kuras nevar nesaņemt kādu balvu, ja vien tām attiecīgajā gadā ir kaut viena dziesma klajā nākusi, un Carnival Youth ir tieši tas gadījums). Protams, tālakai virzībai uz popularitāti Eiropā tas neko nedod, bet vajag jau arī vietējās meitenes izklaidēt. (manā skatījumā gan laikam jau viņu iepriekšējais angliskais albums tomēr bija labāks, bet nu - es jau arī galīgi neesmu šādas mūzikas mērķauditorija; protams, ja šajā albumā būtu kāda reāla dziesma par vilcieniem, manas domas varētu arī mainīties, bet - nav).
Patiesībā jau šis ieraksts ir kaut kur pa vidu starp normālu studijas ripuli un minialbumu - 8 dziesmas (patiesībā pat drīzāk sešas, jo divas kompozīcijas ir instrumentāli starpbrīži), summā pat ne pusstundas mūzikas, turklāt patiešām šķiet, ka vismaz kaut ko no šī satura jau pirms kāda laika biju dzirdējis kādā no nejauši apmeklētajiem viņu koncertiem (kas gan pats par sevi nav nekas slikts). Brīžiem man šķiet pārāk daudz prātvētrnieciskuma šajā ierakstā - vismaz tāda dziesma kā "Saules bulvārī" izteikti atvēdī 20 gadu pagātni - iespējams, tādas kompozīcijas mazie Kauperi vēl ar mātes pienu uzņēmuši.
Kopumā - dzīvespriecīgi un gana nepiespiesti, domājams - grupas cienītājiem šis veikums patīk, un gan jau, ka mūzikas gada balvā kā labākais pop/indie albums šis tiks apbalvots (tā tomēr ir novērots, ka Latvijā ir grupas, kuras nevar nesaņemt kādu balvu, ja vien tām attiecīgajā gadā ir kaut viena dziesma klajā nākusi, un Carnival Youth ir tieši tas gadījums). Protams, tālakai virzībai uz popularitāti Eiropā tas neko nedod, bet vajag jau arī vietējās meitenes izklaidēt. (manā skatījumā gan laikam jau viņu iepriekšējais angliskais albums tomēr bija labāks, bet nu - es jau arī galīgi neesmu šādas mūzikas mērķauditorija; protams, ja šajā albumā būtu kāda reāla dziesma par vilcieniem, manas domas varētu arī mainīties, bet - nav).
2017-12-22
comments powered by Disqus