Ballast der Republik
Savulaik, saklausījies visādas muļķības, es nepamatoti uzskatīju "Die Toten Hosen" par pankroka grupu. Skaidrs, ka šādam pieņēmumam nebija sevišķa pamata - kā jau normāli vācieši, Campino un pārējie biedri spēlē šlāgermūziku, ar to vien atšķirību, ka viņu dziesmas lielākoties ir drusku ātrākas, nekā tas būtu raksturīgs Volfgangam Petri. Un, ja uz viņu mūziku skatās tieši šādā veidā, tad varbūt Toten Hosen nav nemaz tik slikts ansamblis?
"Republikas balasts" iznācis, grupai atzīmējot savu trīsdesmit gadu jubileju, un par godu šim notikumam "beigtās bikses" izdevušas uzreiz dubultierakstu, kura pirmā puse ir oriģinālkompozīcijas, kamēr otra - galvenokārt variācijas par svešām dziesmām. Kā jau tas šai grupai ir raksturīgi, atsevišķas dziesmas katrā viņu ierakstā ir gana veiksmīgas - lipīgas un atmiņā paliekošas, bet daudz ir totāla fona materiāla, kuram nekāda sevišķa pamata eksistēt nav. Nostaļģiski dzīvespriecīgā "Traurig einen Sommer lang". Noskaņas ziņā līdzīga ir arī "Altes Fieber", kur Kampino dzied par to, ka viņi joprojām dzied tās pašas vecās dziesmas - un tā patiešām ir, jo šī ir viena no tām vecajām dziesmām - šo melodiju esmu dzirdējis jau n-tās reizes viņu izpildījumā. Tad jau labāk "Zwei Drittel Liebe" (arī tāpēc, ka trešā trešdaļa ir šņabis) - lai gan arī tur biedri ir cietuši no ideju trūkuma.
Ar ko gan mani šiem ir izdevies izteikti pozitīvi pārsteigt - varbūt ne gluži melodiski, jo dziesma kā vienmēr ir tas pats Toten Hosen šlāgeris, tad vismaz ar saturu - "Europa", kur par šie dzied par Āfrikas bēgļu/imigrantu kuģiem ar tiešām lielisku frāzi:
"Und wenn sie nicht gestorben sind,
Sterben sie noch heute"
(ja viņi nav miruši - tad viņi vēl joprojām mirst)
Kā jau regulāri, ierakstā ir arī viena sporta dziesma - šoreiz "Schade, wie kann es passieren", kas veltīta Diseldorfas hokeja komandai (ledushokeja, ja tev radušies jautājumi, kāda tieši hokeja) un tās nedienām - te gan diez vai šie jebkad spēs pārspēt "Bayern". Nu jā, un viss pārējais - tas pats, kas parasti.
Pārejam pie kaverversiju ieraksta: tur ir gan sakarīgas vairāk vai mazāk panciskas dziesmas (piem., "Computerstaat" un "Sirenen"), gan pilnīgi neizprotamas izvēles, kurām Toten Hosen nekādu pienesumu nevar pat cerēt dot. Kāpēc viņi izdomāja ierakstīt savu versiju par Kraftwerk dziesmu "Das Model"? Ar oriģinālu un Rammstein versiju pilnīgi oteikti pietiek. Arī no "Rock Me Amadeus" roķīgākas versijas nekādu jēgu neredzu. Cita lieta - koncentrācijas nometņu dziesma "Die Moorsoldaten" - ja nu vienīgi DTH būtu mazāk aizrāvušies ar dziesmas pārvēršanu par kārtējo arēnā rēcamo gabalu, bet vismaz teorijā tas ir interesanti. Pārsteidzoši viena no labākajām dziesmām ierakstā ir vistipiskākais šlāgeris šajā albumā - fokstrots "Einen grossen Nazi hat sie". Tāpat visādā ziņā man pie sirds iet "Manche Frauen", kur aptuveni puse nopelnu ir grupas draugam Funny van Dannen, kurš domājams ir atbildīgs par dziesmas tekstu par dažādajām sievietēm, tai skaitā tādām, kuras staigā tā, it kā viņām vissvarīgākais būtu starp kājām, un vīriešiem, kuri staigā tāpat.
Kopumā, protams, no 31 dziesmas, kas veido šo ierakstu, kas Vācijā saņēma Echo kā 2012. gada labākais vācu albums, varētu izveidot labi, ja vienu normālu disku ar 10-12 dziesmām, bet tas jau ir pašsaprotami - "Die Toten Hosen" vienmēr ir bijusi viena no tām grupām, kam kvalitātes kontrole nav sevišķi nepieciešama.
"Republikas balasts" iznācis, grupai atzīmējot savu trīsdesmit gadu jubileju, un par godu šim notikumam "beigtās bikses" izdevušas uzreiz dubultierakstu, kura pirmā puse ir oriģinālkompozīcijas, kamēr otra - galvenokārt variācijas par svešām dziesmām. Kā jau tas šai grupai ir raksturīgi, atsevišķas dziesmas katrā viņu ierakstā ir gana veiksmīgas - lipīgas un atmiņā paliekošas, bet daudz ir totāla fona materiāla, kuram nekāda sevišķa pamata eksistēt nav. Nostaļģiski dzīvespriecīgā "Traurig einen Sommer lang". Noskaņas ziņā līdzīga ir arī "Altes Fieber", kur Kampino dzied par to, ka viņi joprojām dzied tās pašas vecās dziesmas - un tā patiešām ir, jo šī ir viena no tām vecajām dziesmām - šo melodiju esmu dzirdējis jau n-tās reizes viņu izpildījumā. Tad jau labāk "Zwei Drittel Liebe" (arī tāpēc, ka trešā trešdaļa ir šņabis) - lai gan arī tur biedri ir cietuši no ideju trūkuma.
Ar ko gan mani šiem ir izdevies izteikti pozitīvi pārsteigt - varbūt ne gluži melodiski, jo dziesma kā vienmēr ir tas pats Toten Hosen šlāgeris, tad vismaz ar saturu - "Europa", kur par šie dzied par Āfrikas bēgļu/imigrantu kuģiem ar tiešām lielisku frāzi:
"Und wenn sie nicht gestorben sind,
Sterben sie noch heute"
(ja viņi nav miruši - tad viņi vēl joprojām mirst)
Kā jau regulāri, ierakstā ir arī viena sporta dziesma - šoreiz "Schade, wie kann es passieren", kas veltīta Diseldorfas hokeja komandai (ledushokeja, ja tev radušies jautājumi, kāda tieši hokeja) un tās nedienām - te gan diez vai šie jebkad spēs pārspēt "Bayern". Nu jā, un viss pārējais - tas pats, kas parasti.
Pārejam pie kaverversiju ieraksta: tur ir gan sakarīgas vairāk vai mazāk panciskas dziesmas (piem., "Computerstaat" un "Sirenen"), gan pilnīgi neizprotamas izvēles, kurām Toten Hosen nekādu pienesumu nevar pat cerēt dot. Kāpēc viņi izdomāja ierakstīt savu versiju par Kraftwerk dziesmu "Das Model"? Ar oriģinālu un Rammstein versiju pilnīgi oteikti pietiek. Arī no "Rock Me Amadeus" roķīgākas versijas nekādu jēgu neredzu. Cita lieta - koncentrācijas nometņu dziesma "Die Moorsoldaten" - ja nu vienīgi DTH būtu mazāk aizrāvušies ar dziesmas pārvēršanu par kārtējo arēnā rēcamo gabalu, bet vismaz teorijā tas ir interesanti. Pārsteidzoši viena no labākajām dziesmām ierakstā ir vistipiskākais šlāgeris šajā albumā - fokstrots "Einen grossen Nazi hat sie". Tāpat visādā ziņā man pie sirds iet "Manche Frauen", kur aptuveni puse nopelnu ir grupas draugam Funny van Dannen, kurš domājams ir atbildīgs par dziesmas tekstu par dažādajām sievietēm, tai skaitā tādām, kuras staigā tā, it kā viņām vissvarīgākais būtu starp kājām, un vīriešiem, kuri staigā tāpat.
Kopumā, protams, no 31 dziesmas, kas veido šo ierakstu, kas Vācijā saņēma Echo kā 2012. gada labākais vācu albums, varētu izveidot labi, ja vienu normālu disku ar 10-12 dziesmām, bet tas jau ir pašsaprotami - "Die Toten Hosen" vienmēr ir bijusi viena no tām grupām, kam kvalitātes kontrole nav sevišķi nepieciešama.
2015-08-21
comments powered by Disqus