Un-Led-Ed
Vai tu kādreiz esi aizdomājies, kā izklausītos Led Zeppelin, ja viņu vokālists Roberta Plānta vietā būtu Elvis Preslijs un ja grupas dalībnieki būtu regeja fani? Es, redz, īpaši nebiju, bet grupa "Dread Zeppelin" gan.
Interesanti, ka ar īsto Led Zeppelin šim kolektīvam nekādas problēmas neradās un Roberts Plānts pat publiski atzina, ka "Your Time Is Gonna Come" gadījumā viņam Dread Zeppelin versija patīkot labāk par oriģinālu. Tikām ar Elvisu gan bija zināmas problēmas - vīrs vārdā Tortelvis, kas ir/bija viens no Dread Zeppelin vokālistiem un piekopa resna Elvisa tēlu, izrādījās esot Elvisa mantinieka tiesību pārkāpējs, un tur neiztika bez tiesu darbiem.
Viss "Dread Zeppelin" albums sastāv no tikai un vienīgi Led Zep dziesmām, bet tās mēdz būt bagātinātas ar Elvisīgāku materiālu - piemēram, "Black Dog" ir apvienots ar Elvisa "Hound Dog", bet "Heartbreaker" muzikāli tiek izpildīta gluži tuvu Led Zep oriģinālam, vienīgi teksts (un tā pasniegšanas maniere) ir no "Heartbreak Hotel".
Cik dīvaini lai tas arī pirmajā brīdī nešķistu, bet Dread Zeppelin pieeja strādā teicami. Ievērojot to, ka oriģinālie Cepelīni savā būtībā bija tomēr grandiozi pompozi un jebkuru "Oooh baby" Roberts Plāns pasniedza kā šekspīriskas drāmas elementu vai ģeniālu atziņu un grupa sevi pasniedza jau nu ļoti nopietni, tad tāda neliela zirgošanās, ar kādu aizraujas Dread Zeppelin, kalpo kā pudele auksta alus, lai atslābinātu muskuļus.
Kā nekā - akordi un melodijas jau ir tas pats dievīgais Led Zeppelin materiāls, bet bez liekas pompas. Un ir jau interesanti dzirdēt, piemēram, "I Can't Quit You, Baby" regeja ritmā vai Moby Dick bez grandioza bungu solo.
Skaidrs, ka ilgtermiņā Dread Zeppelin ir viena joka komiķi, kas nerada vēlmi iepazīties ar citiem viņu ierakstiem un man ir nopietnas šaubas, vai viņi būtu varējuši pārsist savu debijas ierakstu, bet šis viens ir gana labs.
Un, kurā gan grupā vēl ir īpašs dalībnieks, kas atbildīgs par dvieļa pasniegšanu Tortelvisam uz skatuves?
Interesanti, ka ar īsto Led Zeppelin šim kolektīvam nekādas problēmas neradās un Roberts Plānts pat publiski atzina, ka "Your Time Is Gonna Come" gadījumā viņam Dread Zeppelin versija patīkot labāk par oriģinālu. Tikām ar Elvisu gan bija zināmas problēmas - vīrs vārdā Tortelvis, kas ir/bija viens no Dread Zeppelin vokālistiem un piekopa resna Elvisa tēlu, izrādījās esot Elvisa mantinieka tiesību pārkāpējs, un tur neiztika bez tiesu darbiem.
Viss "Dread Zeppelin" albums sastāv no tikai un vienīgi Led Zep dziesmām, bet tās mēdz būt bagātinātas ar Elvisīgāku materiālu - piemēram, "Black Dog" ir apvienots ar Elvisa "Hound Dog", bet "Heartbreaker" muzikāli tiek izpildīta gluži tuvu Led Zep oriģinālam, vienīgi teksts (un tā pasniegšanas maniere) ir no "Heartbreak Hotel".
Cik dīvaini lai tas arī pirmajā brīdī nešķistu, bet Dread Zeppelin pieeja strādā teicami. Ievērojot to, ka oriģinālie Cepelīni savā būtībā bija tomēr grandiozi pompozi un jebkuru "Oooh baby" Roberts Plāns pasniedza kā šekspīriskas drāmas elementu vai ģeniālu atziņu un grupa sevi pasniedza jau nu ļoti nopietni, tad tāda neliela zirgošanās, ar kādu aizraujas Dread Zeppelin, kalpo kā pudele auksta alus, lai atslābinātu muskuļus.
Kā nekā - akordi un melodijas jau ir tas pats dievīgais Led Zeppelin materiāls, bet bez liekas pompas. Un ir jau interesanti dzirdēt, piemēram, "I Can't Quit You, Baby" regeja ritmā vai Moby Dick bez grandioza bungu solo.
Skaidrs, ka ilgtermiņā Dread Zeppelin ir viena joka komiķi, kas nerada vēlmi iepazīties ar citiem viņu ierakstiem un man ir nopietnas šaubas, vai viņi būtu varējuši pārsist savu debijas ierakstu, bet šis viens ir gana labs.
Un, kurā gan grupā vēl ir īpašs dalībnieks, kas atbildīgs par dvieļa pasniegšanu Tortelvisam uz skatuves?
2015-04-10
comments powered by Disqus