Magic in the Moonlight
Reizēm darba dienu vakaros prasās pēc kādas jaukas un sirsnīgas filmas. Cik daudz var viens cilvēks skatīties dāņu psiholoģiskos trillerus par brūkošām dzīvēm. Vajag taču reizēm kaut ko amerikāniski vieglu, mazliet banālu un smieklīgu. Kā, piemēram, jaunāko Vudija Alena filmu.
Labi, patiesībā Alena filmas galīgi nav tas tipiskākais vienkārša banāluma piemērs, bet "Magic in the Moonlight" noteikti ir viena no viņa vieglākajām filmām. Atšķirībā no, piemēram, "Blue Jasmine". Tiesa, sava deva sarkasma un ironijas arī te ir atrodama - kā nekā filmas galvenais varonis ir ļoti cinisks personāžs. Kolins Fērts kopumā ir aktieris, kas saistās ar jauku un lādzīgu personāžu atveidošanu - tādiem kā pozitīvais varonis Bridžitas Džonsas dienasgrāmatā, kas staigā džemperī ar ziemeļbriežu zīmējumiem. Taču šajā filmā viņš ir izcili iedomīgs burvju mākslinieks, kura otra aktīvākā nodarbe ir mēdiju un spirituālismu atmaskošana šarlatānismā.
Un te labs bērnības draugs lūdz viņa palīdzību atmaskot vienu jaunu sievieti, kura esot tik pārliecinoša, ka gandrīz vai varot noticēt, ka viņa patiešām spēj sazināties ar mirušajiem un redzēt neredzamo. Plus komplektā viņai nāk tas, ka viņa ir jauna un skaista - kas acīmredzami uzrunā ne tikai bagātas dzimtas pamuļķu atvasi, bet arī nebūt ne pamuļķīgo Fērta varoni. Un trakākais, protams, ir tas, ka viņš sāk ticēt tam, ka Sofija Beikere (tā viņu sauc) patiešām ir sieviete ar īstām spējām un ka viņš visu mūžu ir maldījies, neticot tam, ka pastāv jebkas izņemot redzamo pasauli.
Jāatzīst, ka šis elements filmā mani kaut kā līdz galam nepārliecināja - Fērta varonis ir pārāk skarbs un nesaudzīgs, lai tā varētu pēkšņi mest kažoku uz otru pusi, lai gan... kas to lai zina, kas slēpjas aiz katra cilvēka cinisma. Varbūt arī es patiesībā esmu jauks cilvēks, kas tik to vien vēlas, kā būt mīlēts.
Bet citādi - patika man šī filma. Jā, es apzinos, ka vairums pēdējā laikā tapušo Alena vieglo filmu neskaitās "nekas īpašs", bet ir viņa komēdijām savs neatkārtojams šarms, sava daļa bezkaunības un sava daļa godprātīgas romantikas. Tālab - iesaku! Negaidi vēl vienu "Blue Jasmine", un būs labi!
Labi, patiesībā Alena filmas galīgi nav tas tipiskākais vienkārša banāluma piemērs, bet "Magic in the Moonlight" noteikti ir viena no viņa vieglākajām filmām. Atšķirībā no, piemēram, "Blue Jasmine". Tiesa, sava deva sarkasma un ironijas arī te ir atrodama - kā nekā filmas galvenais varonis ir ļoti cinisks personāžs. Kolins Fērts kopumā ir aktieris, kas saistās ar jauku un lādzīgu personāžu atveidošanu - tādiem kā pozitīvais varonis Bridžitas Džonsas dienasgrāmatā, kas staigā džemperī ar ziemeļbriežu zīmējumiem. Taču šajā filmā viņš ir izcili iedomīgs burvju mākslinieks, kura otra aktīvākā nodarbe ir mēdiju un spirituālismu atmaskošana šarlatānismā.
Un te labs bērnības draugs lūdz viņa palīdzību atmaskot vienu jaunu sievieti, kura esot tik pārliecinoša, ka gandrīz vai varot noticēt, ka viņa patiešām spēj sazināties ar mirušajiem un redzēt neredzamo. Plus komplektā viņai nāk tas, ka viņa ir jauna un skaista - kas acīmredzami uzrunā ne tikai bagātas dzimtas pamuļķu atvasi, bet arī nebūt ne pamuļķīgo Fērta varoni. Un trakākais, protams, ir tas, ka viņš sāk ticēt tam, ka Sofija Beikere (tā viņu sauc) patiešām ir sieviete ar īstām spējām un ka viņš visu mūžu ir maldījies, neticot tam, ka pastāv jebkas izņemot redzamo pasauli.
Jāatzīst, ka šis elements filmā mani kaut kā līdz galam nepārliecināja - Fērta varonis ir pārāk skarbs un nesaudzīgs, lai tā varētu pēkšņi mest kažoku uz otru pusi, lai gan... kas to lai zina, kas slēpjas aiz katra cilvēka cinisma. Varbūt arī es patiesībā esmu jauks cilvēks, kas tik to vien vēlas, kā būt mīlēts.
Bet citādi - patika man šī filma. Jā, es apzinos, ka vairums pēdējā laikā tapušo Alena vieglo filmu neskaitās "nekas īpašs", bet ir viņa komēdijām savs neatkārtojams šarms, sava daļa bezkaunības un sava daļa godprātīgas romantikas. Tālab - iesaku! Negaidi vēl vienu "Blue Jasmine", un būs labi!
2014-12-03
comments powered by Disqus