Kazhes pierakstu burtnīca

Kopš 1956. gada Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, taču vairāk nekā 20 gadu garumā (no 1933. gada) tiem bija pilsētas statuss, pirms tam (no 1925. gada) — ciems. Vēsturiski tas veidojies kā ebreju amatnieku un tirgotāju miests Vitebskas guberņas tālākajā ziemeļrietumu stūrī izvirzījumā starp Vidzemes un Kurzemes guberņām. Kāpēc tieši tur un kāpēc — ebreju ciemats? Tās bija sekas Krievijas impērijas likumdošanai, kas noteica ebrejiem ierobežojumus iegūt īpašumus un tirgoties konkrētās valsts daļās, un tad nu Gostiņu atrašanās vieta bija stratēģiski izdevīga. Arī neatkarīgās Latvijas laikā Gostiņos vairāk nekā 50% iedzīvotāju bija ebreji, un vismaz sākotnēji viņiem bija nozīmīga loma pilsētas pašpārvaldē, taču ulmaņlaikos līdz ar latviskas Latvijas ideju, protams, pat vietās, kur latvieši bija mazākumā, visos atbildīgajos amatos varēja būt tikai pamatnācijas pārstāvji. Vācu okupācijas sākumā tos Gostiņu ebrejus (proti — pārliecinoši lielāko daļu), kuri nebija paspējuši aizbēgt uz Austrumiem, nošāva un apraka Kaķīšu purvā, un Gostiņus oficiāli pasludināja par "judenfrei". Neko vairāk šo domu neizvērtīšu, tik vien kā atkārtošu — tie bija vairāk nekā 50% Gostiņu iedzīvotāju.

Par Gostiņu futbolu valsts mēroga presē vairāk sāka ziņot 1933. gadā, kad Gostiņu LKVB uzņēma Latgales apgabala futbola savienībā un arī vispār šajā gadā futbola aktivitātes pilsētā sāka iet plašumā, un tieši perioda no 1933. gada dēļ tapis šis raksts. Pirms tam laikrakstos atrodamas vien dažas atsauces uz "Gostiņu žīdu futbola komandu", kas aizvadīja spēles ar tuvākās apkārtnes komandām. Neviena piesaukta uzvārda, un pat nav skaidrs — kādas organizācijas paspārnē šī komanda darbojās. Proti, tolaik nebija iedomājams variants, ka pastāvētu vienkārši "Gostiņu žīdu futbola komanda", tai vajadzētu atrasties kādas vietējās biedrības paspārnē. Gostiņos bija nodaļas vairākām Rīgā bāzētām ebreju biedrībām, futbola komandu teorētiski varēja veidot "Bar Kochba" vai "Trumpeldors". Iespējams, Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos par attiecīgajām biedrībām varētu meklēt šīs futbola komandas pēdas, bet pārlieku optimistisks es nebūtu.

Tātad, interesantākais periods sākās 1933. gadā. Gostiņu futbola komandai klāt bija burtu savienojums LKVB, kas nozīmē "Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība". Literatura.lv par šo organizāciju lasāms sekojošais:

Biedrība nodarbojas ar izglītojošu lekciju lasīšanu, t.sk. kareivjiem, skolēniem, kino paskaidrojumiem, jautājumu vakariem, koncertu rīkošanu, kā arī ar izdevējdarbību: starpkaru periodā Rīgā, tā publicē arī "Kultūras Vēstnesi" (1921-1925) kā biedrības žurnālu, izdod žurnālu "Skola Mājā". Biedrībai ir plašs nodaļu tīkls visā Latvijā. Pie biedrības pastāv arī jaunu aktieru trupa, kas izpilda I Latvijas Mākslas Aģentūras uzdevumus.

LKVB valsts mērogā ar futbolu sevišķi cieši saistīta nebija. Nodaļas tai bija daudzās Latvijas pilsētās, taču vismaz presē nav atrodamas nekādas liecības, ka citviet to paspārnē būtu darbojušās futbola komandas. Vienīgais izņēmums — Rīgā vidusskolu futbola turnīros spēlēja LKVB vidusskolas komanda. Līdz ar to var pieņemt, ka Gostiņu LKVB futbola komanda bija vietējās iniciatīvas rezultāts. Un, ja ņem vērā, ka tās sastāvā vairāk tomēr spēlēja latvieši, nevis ebreji, kamēr Gostiņos vairākumā dzīvoja ebreji, diezgan ticami, ka LKVB komandai bezvārda "žīdu komanda" patiešām bija par bāzi, tomēr to būtiski papildināja latviešu sportisti ne vien no Gostiņiem, bet arī no latviskajām Pļaviņām.

1939. gada 20. augustā Gostiņu futbola komanda atskatījās uz savas pastāvēšanas 15 gadiem, un laikrakstā "Sporta Pasaule" (31.07.1939) tam bija veltīta plašāka publikācija. Atbilstoši tai, Gostiņu futbola komandas dibinātājs bija Mendels Donhio, tāpat izcelts komandas goda priekšnieks, bijušais Gostiņu rajona ārsts, dr. Ēdelmanis. Šie divi arī ir nozīmīgākie ar Gostiņu futbolu saistītie cilvēki.

Īpaši jāizceļ Mendels Donhio, jo tieši viņš, manuprāt, bija tas, ka darīja Gostiņu futbola komandu īpašu. Neesmu pētījis, kāda bija Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības ideoloģiskā puse (ulmaņlaikos to likvidēja/pārsauca par Latviešu biedrību, bet Gostiņu futbola komanda turpināja nest LKVB vārdu), bet acīmredzami tā nebija ebreju organizācija, un tās Gostiņu nodaļas biedru sarakstos ebreju uzvārdus meklēt būtu velti. Un tomēr, LKVB futbola komandā ne vien spēlēja vairāki ebreji (tas pats par sevi nebūtu nekas pārsteidzošs, šāda parādība, it īpaši provincē, bija novērojama), bet viens no viņiem arī bija oficiāli atzīts par komandas dibinātāju un pildīja tās priekšnieka pienākumus. Tā, savukārt, nepavisam nebija ikdienišķa parādība, it īpaši — pēc 1935. gada 15. maija. Par Mendelu Donhio kā futbolistu informācijas nav daudz — tajā pašā publikācija "Sporta Pasaulē" rakstīts: "Pirmajos gados M. Donchio pats kā futbolists spēlēja līdzi." Trīdesmitoajos gados presē vairākkārt atrodami LKVB komandas spēļu sastāvi, un tajos lielākoties atrodams arī uzvārds Donhio, taču lielākajā daļā tam vajadzētu būt nevis Mendelam, bet viņa jaunākajam brālim Henoham (par viņu — vēlāk). Atskaitē par svinīgo pasākumu Sporta Pasaules 1939. gada 24. augusta numurā teikts sekojošais: "Turnīra laikā spēlētāji sumināja ilggadējo, nenogurstošo Gostiņu futbola vienības vadītāju M. Donchio un kā pateicību Gostiņu pilsētas valdes un Latviešu biedrības vārdā balvas pasniedza pils. valdes loceklis K. Dolštroms." Tādējādi patiesībā pat, šķiet, sanāk, ka 15 gadu jubileju futbolā svinēja mazāk Gostiņu futbola komanda un vairāk — Mendels Donhio. Tāpat viņš darbojās pilsētas saimnieciskajā dzīvē, un bija arī žurnālists (tālab svinīgajā pasākumā viņu sveica arī laikrakstu "Hajnt" un "Segodņa" pārstāvji). M. Donhio bija arī ebreju skautu biedrības "Hašomer Hacoir" viens no galvenajiem aktīvistiem Gostiņos. Mendels un viņa sieva Rahila (dz. Buršteina), kas bija devītajā grūtniecības mēnesī, holokaustā nogalināti Alūksnē.

Otrs nozīmīgākais cilvēks Gostiņu futbolā bija Egons Ēdelmanis — ārsts, vācbaltietis. Ēdelmanis trīsdesmito gadu vidū bija galvenais futbola tiesnesis Gostiņos, kuram uzticēja tiesāt spēles arī tuvākajās pilsētās (piemēram, kad Rīgas "Vanderers" viesojās Jēkabpilī), un Gostiņu LKVB sporta sekcijā viņš vismaz daļu laika bija vadītāja amatā. Domājams, ka oficiāli par vadītāju Ēdelmanim būt bija vieglāk — jo viņš nebija ebrejs. Ne vēlāk kā 1941. gadā Ēdelmanis aizbrauca uz Vāciju, repatriējušos vācbaltiešu sarakstos viņu neatrodu, bet vācu laika presē atrodami sludinājumi, kur Ēdelmanis sūta sveicienos no Saksijas. Tālākais viņa liktenis nav noskaidrots, bet iespējams, ka viņš 1982. gadā miris Vācijā.

Kad rakstu par "Gostiņu futbola fenomenu", jāņem vērā — nav tā, ka Gostiņu futbolisti būtu sasnieguši kaut kādas pārākās futbola virsotnes, viņi spēlēja vājākajā no tā laika Latvijas futbola reģioniem (Latgalē, lai gan ģeogrāfiski Pļaviņas un Gostiņi ir Vidzemē, ģeogrāfiskā tuvuma dēļ Gostiņi saņēma atļauju piedalīties Latgales turnīros), pat Latvijas mērogā slaveni futbolisti tur neizauga, līdz ar to varētu jautāt — ar ko tad Gostiņu futbols bija tik īpašs? Pirmkārt, nekur citur tā laika Latvijā vienas futbola komandas ietvaros nebija tik plašas mijiedarbības starp latviešiem un ebrejiem. Otrkārt, Gostiņi bija viena no mazākajām Latvijas pilsētām, un tajā tomēr bija futbola komanda, kas ne vien bija reģionālās savienības biedre (un tādu piemēru nebija daudz), bet tā arī spēja pie sevis viesos aicināt cienījamus pretiniekus no Rīgas, kā arī Latvijas kausā sacentās ar Virslīgas futbolistiem. Līdz ar to — savam mērogam LKVB bija patiesi izcila komanda.

Lai raksturotu to, cik grūta bija futbola dzīve tādām mazām futbola vienībām - kā leģenda vēsta, uz savu vēsturē pirmo futbola spēli Gostiņu futbolisti uz 15 kilometrus attālo Krustpili pret vietējo "Hakoah" nokavēta vilciena dēļ Gostiņu futbolistiem nācās doties ar kājām.

Gostiņu zibensturnīrs

Pievērsīsimies Gostiņu LKVB sasniegumiem futbola laukumā. Domājams, nozīmīgākais futbola popularizēšanas pasākums bija tradicionālie futbola zibensturnīri, ko LKVB rīkoja no 1933. līdz 1939. gadam. Mūsdienās to sauktu vienkārši par vienas dienas turnīru, kurā sacenšas plašāks komandu skaits. Tā kā laukums, kurā notika spēles, parasti bija viens, spēļu ilgums bija neliels.

Lūk, ko par pirmo zibensturnīru rakstīja "Jēkabpils Ziņas" (13.09.1933):

Gostiņu futbola zibensturnīrā uzvar Kokneses komanda. 27. augustā Kultūras veic. b—bas Gostiņu nod. rīkoja futbola zibensturnīru ar b—bas dāvātā sudraba kausa izcīņu. Piedalījās 5 komandas: KV b. Gostiņu, Kokneses kult. b—bas, Krustpils armijas sporta klubs, Jēkabpils aizsargi, Jaunjelgavas Valsts karoga apvienība. Sacīkstes sākās plk. 1/2 12 un beidzās 6 vakarā. Katras sacīkstes ilgums 2x15 minūtes. (...) Izšķirošā cīņā, finālā, satikās Koknese ar Gostiņiem. Parastais spēles laiks beidzās neizšķirti 1:1 un tikai pagarinājumā koknesieši ieguva vēl vienus vārtus un līdz ar to uzvaru, iegūstot pirmo gadu ceļojošo kausu. Otrā vietā palika Gostiņas, kura zaudēja vienīgi Koknesei, uzvarot visas pārējās komandas. Koknesieši uzvarēja pelnīti, pierādīdami izcilu izturību un izkoptu balles techniku. Uzvarētāju komandas sastāvā spēlēja: Vinters, Liepiņš, Bitīte, Ziediņš, Pārums, Graudiņš, Skudra, Otlans, Dauge, Jansons. Labākais vīrs komandā bija uzbrucējs Kaņeps. Gostiņas kom. sastāvā: Brimmerbergs, Kuģevics, Vinters, Porietis, Bērziņš, Beķis, Donchio, Čurilovs, Vītoliņš, Godiņš, Kokins. (...) Pie turnīra noorganizēšanas nopelni enerģiskajam Donchio. Sacīkstes noskatījās ap 300 apmekl. Rīkotāji par panākumiem var būt apmierināti.

Loģiski spriežot, 1933. gadā spēlējušajam Donhio vajadzēja būt tam pašam turnīra organizētājam Mendelam. Viņa brālis Henohs bija dzimis 1921. gadā, un 12 gadu vecumā diez vai varēja spēlēt kopā ar pieaugušajiem. Tiesa, divus gadus vēlāk viņš jau noteikti bija LKVB komandas sastāvā, proti, par komandas dalībnieku kļuva nelielā vecumā. Par pārējiem šī sastāva futbolistiem neko daudz noskaidrojis neesmu. Domājams, ka vārtsargs Brimmerbergs būs bijis Marijas Brimmerbergas — Pļaviņu ģimnāzijas dibinātājas Marijas Brimmerbegas — radinieks. Čurilovs — ebrejs. Periodikā atrodams Gostiņu komandas sastāvs vēl kādā citā 1933. gada datumā, tur spēlētāju sarakstā ir arī Liepiņš, Reinholds un Jansons, bet spēlētāju vidū nav atrodami Vinters, Bērziņš un Beķis.

Turpmākajos gados komandu skaits un to sastāvs zibensturnīrā bija mainīgs. 1934. gadā piedalījās sešas komandas, atkārtoti uzvarēja Koknese. 1935. gada turnīrs ritēja Gostiņu futbola komandas 10 gadu atceres zīmē, kas liecinātu par komandas izveidi 1925. gadā, šajā reizē turnīrā spēlēja sešas komandas, tai skaitā divas no Rīgas (komandu saraksts nesaskan ar turnīra reklāmas plakātu), pirmo vietu ieguva "Rīgas Manufaktūra", otro — Rīgas "Tempo". Par 1936. gada turnīru zināms, ka tajā piedalījās vairāk nekā 10 komandas, atkal uzvarēja "Rīgas Manufaktūra" (un, ka 3. vietu ieguvušās "Tempo" sastāvā bijuši vairāki Virslīgas futbolisti). Gana spēcīgu Rīgas futbolistu līdzdalība liecina, ka Gostiņu zibensturnīrs bija gana labi organizēts un par balvām tajā bija vērts cīnīties. 1937. gadā notika jubilejas, piektais, zibensturnīrs. Turnīrs sākās ar vienību kopīgu gājienu uz sporta laukumu un pulcēja rekordskaitu apmeklētāju — 700 cilvēku. Finālā spēlēja Rīgas "Tempo" un Daugavpils LSB, uzvarēja rīdzinieki. 1938. gadā latiņu izdevās pacelt vēl augstāk — jau 1000 skatītāju (aptuveni tikpat, cik Gostiņos bija iedzīvotāju!). Turnīrā sumināja pieredzējušākos Gostiņu futbolistus — N. Vestermani un J. Kuģi. Finālā tikai otro reizi turnīra norises vēsturē tika Gostiņu futbolisti, sacenšoties ar Strazdumuižas komandu, ar 2:1 uzvarēja rīdzinieki. Domājams, ka Strazdumuiža bija tā pati "Manufaktūra", kas Gostiņos spēlēja arī iepriekš (Strazdumuižas kokvilnas manufaktūras komanda bija viena no spēcīgākajām vienībām Rīgas 1. līgas turnīrā). Sportistus apbalvoja M. Donhio kopā ar turnīra vadītāju un tiesnesi E. Ēdelmani. Visubeidzot, 1939. gada turnīrs ritēja Mendeļa Donhio sveikšanas zīmē. Atskaitē par turnīru lasāms, ka tajā piedalījās 12 komandas, klāt bija 1500 skatītāju (!), bet par uzvarētājiem atkal kļuva Strazdumuižas futbolisti.

Arī 1940. gada septembrī Gostiņos bija plānots zibensturnīrs, tomēr presē nekādas reālas liecības šādam faktam nav atrodamas, ticams, ka to pēdējā brīdī atcēla.

Gostiņu LKVB Latgales meistarsacīkstēs

Latgales apgabala futbola savienībā (LAFS) Gostiņu LKVB uzņēma par kandidāti 1935. gadā pavasarī, un tas pavēra futbola komandai tiesības piedalīties Latgales meistarsacīkstēs. Par šo spēļu rezultātiem laikrakstos sniegtā informācija bija skopa. Tā, par 1935. gadu zināms vien tas, ka Gostiņu komanda ar 1:3 zaudēja Krustpils aizsargriem. 1936. gadā Gostiņu LKVB kļuva jau par pilntiesību LAFS biedru. Pirmajā līgas spēlē Gostiņu komanda ar 1:6 zaudēja Jēkabpils aizsargiem, "Jēkabpils Vēstnesis" (21.05.1936) par Gostiņu komandu rakstīja sekojoši: "Kā jau tas bija paredzams Gostiņu komanda bija vājā pretinieks jēkabpiliešu vienībai, jo viņu spēle bija ļoti bāla, kas kopi ar bedraino laukumu un vienu otru skaļu futbola "speciālistu" publikā, atstāja ļoti primitīvu un nožēlojamu iespaidu. Panāktie "goda" vārti laukuma nopelns un par zaudētiem 6 vārtiem tie var apmierināties, ka tik vien." Te gan, protams, jāņem vērā informācijas avots — Jēkabpils avīze raksta par spēli pret Jēkabpils komandu. Ar 1:6 Gostiņu futbolisti piekāpās arī Krustpils aizsargiem (vienīgo vārtu autors — uzbrucējs Vītoliņš). Atbildes spēlē Krustpilī cīņa bija sīvāka — Gostiņi zaudēja tikai ar 0:1. Latgales meistarsacīkšu Daugavas novadā LKVB ieņēma trešo vietu trīs komandu konkurencē.

Šķiet, ka 1937. gadā Gostiņu komanda Latgales meistarsacīkstēs nepiedalījās (iespējams, ka šādas pasivitātes cēlonis bija 5. maijā notikušais ugunsgrēks, kas nopostīja aptuveni ceturto daļu māju Gostiņos). 1938. gadā Gostiņi spēlēja Latgales meistarsacīkšu zonā, kur gan bija tikai divas dalībnieces, Gostiņi bija vājākā no tām (aiz Jēkabpils aizsargiem).

1939. gadā LKVB pirmo reizi spēlēja Latgales meistarsacīkšu fināla grupā (organizatorisku pārkārtojumu dēļ), kas ļāva sacensties ar reģiona labākajām komandām. Topošajiem turnīra uzvarētājiem Daugavpils dzelzceļu aizsargiem Gostiņu komanda savā laukumā zaudēja ar 0:7, pret Daugavpils ASK rezultāts bija labāks — 1:5, toties pavisam smagu zaudējumu nācās piedzīvot Rēzeknē pret vietējā aizsargu pulka komandu — 1:9. 1940. gada Latgales meistarsacīkstes uzsākt nepaspēja.

Gostiņu komandas spēles Latvijas kausā

Latvijas kausa izcīņa mazāk vērienīgā formā, sākotnēji ar Rīgas kausa vārdu, risinājās jau kopš divdesmitajiem gadiem, taču patiešām nozīmīgs šis turnīrs kļuva 1937. gadā, to pārdēvējot par Kārļa Ulmaņa dāvāto Latvijas kausu, un šīs iniciatīvas rezultātā Latvijas futbols pat pārgāja uz Ei'ro'pā izplatīto praksi sezonu sākt rudenī un beigt pavasarī. Tāpat dalība Latvijas kausā oficiāli reģistrētām futbola komandām no šī gada kļuva obligāta, kamēr iepriekš vienības tajā piedalījās brīvprātīgi un, ja izloze pretī deva tālāku izbraukumu, bieži samierinājās ar zaudējumu bez spēles. Atšķirībā no mūsdienām, jau no pirmajām kārtām kausa izcīņā iesaistījās visas spēcīgākās komandas, līdz ar to mazajām provinces komandām radās iespēja sacensties pat ar Virslīgas komandām.

Tieši šādu pretinieku savā pirmajā dalībā Latvijas kausā pretī dabūja Gostiņu LKVB. 16. Jelgavas APSK gan tikai nupat bija ieguvusi tiesības spēlēt Virslīgā (debitēja tā tur 1937. gada rudenī), tomēr, protams, tā bija spēkos ar Gostiņu futbolistiem nesalīdzināma komanda, un likumsakarīgi uzvarēja ar graujošu rezultātu 10:0. Kādos sastāvos spēlēja abas komandas nav zināms, taču jelgavnieku sastāvā potenciāli būtu varējis piedalīties 1930. gada Latvijas meistars RFK sastāvā Leonhards Kalsons.

Arī 1938. gadā Gostiņu futbolisti kausā sacentās ar spēcīgu pretinieku, taču labā ziņa — šoreiz viņi spēli varēja aizvadīt savā laukumā. Gostiņu LKVB sacentās ar Nodokļu departamentu — Rīgas 1. līgas augšgala komandu, faktiski — tikai nedaudz vājāku vienību kā pērnā gada pretinieki Jelgavā. Savās mājās Gostiņu futbolisti spēja izrādīt cienīgāku pretestību, spēles gala rezultāts 2:6.

1939. gadā Gostiņu futbolistiem izdevās pirmo reizi Latvijas kausa izcīņā vienu kārtu pārvarēt — izloze pirmajā kārtā viņiem pretī deva vājo Kuldīgas "Makkabi" komandu. "Sporta Pasaule" (12.06.1939) rakstīja: "Gostiņos viesojās Kuldīgas Makkabi futbolisti, kas tomēr nespēja uzrādīt sevišķu pretestību krietni spēlējošai Gostiņu LKVB vienībai. Gostiņieši savās mājās uzvarēja ar augstu 6:1 (2:0) rezultātu. Arī nākošā cīņā gostiņieši tiksies ar Makkabi vienību, bet šoreiz tikai ar šīs biedrības Liepājas nodaļu." Liepājnieki izrādījās spēcīgāki, atkal citēju "Sporta Pasauli" (26.06.1939): "Gostiņos viesojās Liepājas Makkabi vienība un sacentās ar Gostiņu LKVB izlasi. Interesantā cīņā 1. puslaiks noslēdzās 1:1 neizšķirti. Otrajās 45 minūtēs pārsvars bija skatāms liepājnieku pusē. Puslaika vidū uznāca briesmīgs negaiss, kāds Gostiņos gadiem ilgi nav redzēts. Kā spēlētāju, tā arī skatītāju vidū izcēlās gandrīz vai panika. Kad vēl bija atlikušas līdz cīņas beigām 10 minūtes, tiesnesis bija spiests sacensību pārtraukt, jo negaisa neaprima, bet vēl pavairojās. Brīdī, kad spēli pārtrauca, rezultāts bija 4:1 Liepājas Makkabi vienības labā. Sacensībā bija klāt ap 300 skatītāju."

Bija iecerēts, ka 1940. gada Latvijas kausa izcīņā vispirms komandas sacentīsies reģionu ietvaros, Gostiņiem kā pirmā bija ielozēta spēle pret Daugavpils "Trumpeldora" komandu, taču Latvijas okupācijas dēļ turnīra izspēli apturēja.

Rīgas komandu viesošanās Gostiņos

Pāris reizes Gostiņos viesojās Rīgas "Trumpeldora" (ebreju cionistu) komanda, lai tiktos ar LKVB, kas apstiprina arī vietējās komandas saistību ar ebrejiem un motivāciju ar šādām komandām spēlēt. Tomēr lielākais notikums bija "Riga Wanderer" Virslīgas komandas draudzības spēle Gostiņos 1937. gadā. Presē teikts, ka RV tur ieradies "pilnā Virslīgas sastāvā". Precīzs sastāvs gan nav sniegts, bet pieminēts, ka spēlē, kas noslēdzās ar 9:1, Gostiņu futbolistiem izdevās pārspēt Bebri, proti, Latvijas izlases vārtsargu, kas savas karjeras laikā jau pēc Otrā pasaules kara uzspēlēja arī Francijas augstākajā līgā.

Ievērojamākie futbolisti

Pieejamais informācijas daudzums par Gostiņu futbolu nav pietiekami bagātīgs, lai varētu ar drošu pārliecību izcelt futbolistus, kam bija lielākie nopelni tās pastāvēšanas laikā. Presē atrodamā informācija man teiktu, ka jāizceļ četri: Nisons Vestermanis, J. Kuģis, Vītoliņš un Henohs Donhio. Par katru no viņiem pieejamās informācijas apjoms ir atšķirīgs, bet ne sevišķi liels.

Nisons Vestermanis. Vestermaņi bija viena no nozīmīgākajām Gostiņu dzimtām. Morduham Vestermanim piederošā ādu ģērētava bija lielākais uzņēmums Gostiņos ar lielu strādnieku skaitu. Kāda tieši bija Nisona Vestermaņa radniecība ar Morduha Vestermaņa ģimeni, nezinu, iespējams, viņš bija kāds brālēna dēls (vai pat mazdēls). Par viņu kā futbolistu zināms sekojošais: Vestermanis dēvēts par populārāko Gostiņu futbolistu, 1938. gadā viņš kopā ar J. Kuģi saņēmis apbalvojumu no Latgales apgabala futbola savienības tās 10 gadu jubilejā. "Sporta Pasaulē" publicēta fotogrāfija, kurā redzami abi futbolisti (taču tās kvalitāte neļauj atpazīt sejas). Vestermanis bija ievēlēts Gostiņu pilsētas domē.

J. Kuģis. Apgalvots, ka viņš komandā spēlēja no tās pirmsākumiem, trīdesmito gadu beigās bija tās kapteinis. Apbalvots kopā ar Vestermani. Līdz ar to šķiet racionāli pieņemt, ka Kuģis un Kuģevics, kas trīsdesmito gadu sākumā piesaukts LKVB sastāvā, bija viens cilvēks (arī Periodikā atradu kādu sievieti Gostiņos, kurai bija šāds dubultuzvārds).

Vītoliņš. Piedalījies visās Gostiņu LKVB spēlēs, kurām publicēts sastāvs. Dēvēts par komandas labāko uzbrucēju, vairākkārt — vienīgo vārtu autors spēlēs, kad komanda piedzīvojusi smagu zaudējumu. Nekas vairāk par viņu nav zināms. Iespējams, Jānis Vītoliņš, kuru savās atmiņās par Gostiņiem kordiriģente Ausma Drule raksturoja kā "visulabāko vārtsargu".

Henohs Donhio (1921—1993). Viens no gados jaunākajiem LKVB futbolistiem, taču presē izcelts par spēles kvalitāti. Trīsdesmito gadu otrajā pusē pārcēlās uz Rīgu, tur spēlēja "Trumpeldora" komandas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā evakuācijā. No Henoha mazmeitas Ksenijas Donhio uzzināju, ka evakuācijā Gorkijā, kad par Henohu atklājies, ka viņš spēlējis "cionistu komandā" ("Trumpeldors" bija ļoti pārliecinoši cionistiska organizācija, vairākus tās līderus padomju vara represēja, bet pēckara gados viņi dēvēti par "ebreju fašistiem"), nosūtīts uz soda bataljonu, brīnumainā kārtā izdzīvojis. Pēc kara atgriezās Rīgā, bija dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas daļas direktors. Visu mūžu palicis futbola fanātiķis.

Futbolistu saraksts

Futbolisti, kuru uzvārdi atrodami preses publikācijās par Gostiņu LKVB. Saraksts, protams, nav pilnīgs, un tajā iespējamas neprecizitātes, vienu un to pašu uzvārdu mēdza pierakstīt dažādos veidos, līdz ar to iespējami gadījumi, kad viens uzvārds patiesībā nozīmē divus cilvēkus, bet divi uzvārdi — vienu.

J. Kuģis / Kuģevics, J. Vinters, Ozoliņš, J. Čurilovs, Mendels Donhio, M. Vaļkovskis, Brimmerbergs, A. Porietis, Bērziņš, Beķis, Vītoliņš, E. Godiņš, Kokins, Liepiņš, Porietis, Reinholds, Jansons, Aleksandrs Romāns, Galakrodziņš, Grundmanis (Gruntmanis?), Ošiņš (Osītis), Nisons Vestermanis, Račins (Raciņš?), Paļikevičs, K. Cederštrēms, Libers, Strads, Skudra.

Komandas trofejas

Kad LKVB 1939. gadā likvidēja un pievienoja Latviešu biedrībai, līdzās citām lietām, kas bija piederējušas vecajai organizācijai, jaunajiem īpašniekiem nodeva futbola komandas balvas, kuru saraksts saglabājies lietā Latvijas Valsts vēstures arhīvā:

1. 1 gab. ozolkoka alus kauss sidraba kaluma ar dzintarzīmēm.
2. 1 gab. stikla karafe ar iesaiņojumu, "kastīti".
3. Papīra sidraba nazis.
4. Galda tintnīca ar presi.

Beigas

1940. gada 6. oktobrī Gostiņos notika futbola spēle ar izkārtni "Pilsētu sacīkste. Gostiņi — Rīga". Rīdzinieku sastāvs bija iespaidīgs - Virslīgā pēdējo vietu ieņēmusī RKSB (Rīgas krievu sporta biedrība) pastiprināta ar "Rīgas Vilku" futbolistiem Vladimiru Šeino un Albertu Ziemeli. Rīdzinieki uzvarēja ar 12:4. Diemžēl par Gostiņu komandas sastāvu nekādu informāciju prese nesniedza. Tikām 20. oktobrī, kad Gostiņi sacentās ar Līvāniem, "Brīvā Daugava" (22.10.1940) jau ziņoja, ka: "Gostiņu vienībā piedalījās ari vietējo Sarkanarmijas daļu futbolisti." Un to vairs par Gostiņu pilsētas komandu, manuprāt, uzskatīt nevar, līdz ar to uzskatu šo par brīdī, kad likt punktu LKVB vēsturei.

Kas notika pēc tam?

Līdz ar ebreju kopienas iznīcināšanu uz laiku futbols Gostiņos pazuda, tas atjaunots jau pēckara gados, taču Gostiņu "Spartaka" vēstures pētniecība man nešķiet interesanta, domājams, ar LKVB komandu tam daudz kopīga nebija. Taču būtiski — arī mūsdienās Pļaviņu DM futbola komanda savas mājas spēles aizvada Gostiņu stadionā — proti, Pļaviņu futbola sirds, kā bija Gostiņos, tā arī tur ir palikusi.

---

Izmantotā literatūra un avoti

Nepublicētie materiāli un arhīvu dokumenti

* Donhio dzimtas atmiņas, pieraksti un fotogrāfiju kolekcija.
* Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) 2377-1-79, LKVB. Lieta par Gostiņu nodaļas dibināšanu un darbību.
* Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) 2377-1-80, LKVB. Lieta par Gostiņu nodaļas likvidāciju.

Pētnieciskie darbi un izdevumi

* Luksa, Elīza; Skrabutena, Beāte. Ebreji Gostiņos 19.–20. gs. Pētniecības darbs.

Publikācijas periodikā

* Treji Vārti. Gostiņi — jaukākā vieta pasaulē. 01.01.1988.
*Publikācijas laikrakstos Sporta Pasaule un Daugavas Vēstnesis.