Koncerts Tu jau zini kur
Visu šī gada vasaru man ne reizes neizdevās tikt uz "Grēcīgo partizānu" koncertu, līdz ar to biju ļoti priecīgs, atklājis, ka 27. oktobra vakarā Tallinas kvartālā uzstāsies uzreiz divas grupas, kuras gribu redzēt - ne tikai "Partizāni", bet arī "DJ Krankenwagen". Un tā nu precīzi astoņos vakarā (uz oficiāli izziņoto koncerta sākumu) biju klāt. Skats, ko ieraudzīju, mani ne pārāk iepriecināja - priekšā bija aptuveni kādi divi skatītāji, nekas īsti neliecināja, ka tuvākajā laikā jebkas te varētu notikt. Sabijos jau, ka nebiju painteresējies, vai tik šajā lokālā koncerti nesākas līdzīgi kā tas pirms desmit gadiem bija "Depo" vai Liepājas Fonteinā - proti, vairākas stundas pēc oficiālā sākuma laika. Tomēr nē - jau dažas minūtes vēlāk ieradās mūziķi, un ap pusdeviņiem sākās arī viņu koncerts.
Kas man "Grēcīgo partizānu" sakarā šķiet mazliet dīvaini - viņi ir panki, dzied par zagšanu no lieliem veikaliem (vakar gan konkrētā dziesma neizskanēja), par anarhiju, par to, cik šī pasaule ir sapuvusi, bet mans iespaids no viņu uzstāšanās ir pavisam citāds - tāda ļoti jauka, pozitīva grupa, un tas, cik briesmīgus rēcienus reizēm izdveš Pūķis, nekādi nespēj ietekmēt manu viedokli par šo. Grupas veļas dēļa spēlētāja Anete Dance var dziedāt par to, ka viņai vienmēr līdzi ir naids un nazis, bet es nespēju viņus uztvert kā draudīgus pankus. Protams, varbūt šo ietekmē apstāklis, ka tā ir pankgrupa, kuras spēlēto instrumentu vidū ir bandžo, vijole un veļasdēlis, un, neskatoties uz skatuves tēlu, visi grupas dalībnieki izskatās būtiski inteliģentāki par, piemēram, PND. Bet tas viss nav teikts sliktā nozīmē - iespējams, ka viņu dziesmu saturs šādā formā ir spēcīgāks, nekā tas būtu pamatīgi fūzēta zāģa pavadījumā.
Šajā konkrētajā koncertā itin daudz skanēja dziesmas no grupas otrā albuma, kurš vēl nav iznācis un, iespējams, vēl nav ierakstīts. Pats Pūķis no skatuves atzina, ka daudziem šāda pieeja neejot pie sirds, jo tad albuma prezentācijā izpaliekot pārsteigums, taču viņi tā tomēr darot. Vienlaikus pašmāju nekomerciālajām grupām tā jau ir gana ierasta prakse - piemēram, "Mantas" albumos, manuprāt, nebija gadījies, ka ieraksta prezentācijā es kaut vienu dziesmu dzirdētu pirmo reizi. Un man vismaz vēlmi sagaidīt jauno "Grēcīgo partizānu" albumu nemazina apstāklis, ka daudzas dziesmas būs jau iepriekš dzirdētas. Par vakardienas repertuāru gan jāsaka - tagad nevaru saprast, vai tiešām jaunai GP albums būs tik ļoti helovīnīgs - baigi liela daļa no vakar spēlētajām dziesmām bija maksimāli iederīgas spocīgā laikā. Apskatoties jau uz koncerta pleilisti un redzot tur tādus nosaukumus kā "Sapņu slepkavnieks", "Mazie kroplīši", "Sikspārņu ragana", "Kapsētas blūzs", "Ļaunums" un "Purva velns", tev vajadzētu būt aptuveni skaidram, kas tas par saturu. No pirmā albuma dziesmām šajā sērijā vieta atrastos tikai dziesmai "Ķēms".
Neatkarīgi no helovīnīgā noskaņojuma, koncerts bija lielisks arī pats par sevi - gan ar to, ka ar neapbruņotu aci var redzēt, ka mūziķiem patiešām patīk šo materiālu spēlēt, ar Pūķa sūdzībām par iesnām/klepu un pļutku un lūgumiem pēc klepus sīrupa, ar vijolnieka Arno Titova dziedāto "Kapsētas blūzu", ar foršām lipīgām dziesmām un pozitīvi noskaņotu publiku. Un ar jauku pozitīvu dziesmu "Vējš ir ments" koncerta noslēgumā. Bija labs, un noteikti varu rekomendēt Partizānu koncertus arī tādiem cilvēkiem, kas ar pankmūziku nav tuvākajās attiecībās.
Kas man "Grēcīgo partizānu" sakarā šķiet mazliet dīvaini - viņi ir panki, dzied par zagšanu no lieliem veikaliem (vakar gan konkrētā dziesma neizskanēja), par anarhiju, par to, cik šī pasaule ir sapuvusi, bet mans iespaids no viņu uzstāšanās ir pavisam citāds - tāda ļoti jauka, pozitīva grupa, un tas, cik briesmīgus rēcienus reizēm izdveš Pūķis, nekādi nespēj ietekmēt manu viedokli par šo. Grupas veļas dēļa spēlētāja Anete Dance var dziedāt par to, ka viņai vienmēr līdzi ir naids un nazis, bet es nespēju viņus uztvert kā draudīgus pankus. Protams, varbūt šo ietekmē apstāklis, ka tā ir pankgrupa, kuras spēlēto instrumentu vidū ir bandžo, vijole un veļasdēlis, un, neskatoties uz skatuves tēlu, visi grupas dalībnieki izskatās būtiski inteliģentāki par, piemēram, PND. Bet tas viss nav teikts sliktā nozīmē - iespējams, ka viņu dziesmu saturs šādā formā ir spēcīgāks, nekā tas būtu pamatīgi fūzēta zāģa pavadījumā.
Šajā konkrētajā koncertā itin daudz skanēja dziesmas no grupas otrā albuma, kurš vēl nav iznācis un, iespējams, vēl nav ierakstīts. Pats Pūķis no skatuves atzina, ka daudziem šāda pieeja neejot pie sirds, jo tad albuma prezentācijā izpaliekot pārsteigums, taču viņi tā tomēr darot. Vienlaikus pašmāju nekomerciālajām grupām tā jau ir gana ierasta prakse - piemēram, "Mantas" albumos, manuprāt, nebija gadījies, ka ieraksta prezentācijā es kaut vienu dziesmu dzirdētu pirmo reizi. Un man vismaz vēlmi sagaidīt jauno "Grēcīgo partizānu" albumu nemazina apstāklis, ka daudzas dziesmas būs jau iepriekš dzirdētas. Par vakardienas repertuāru gan jāsaka - tagad nevaru saprast, vai tiešām jaunai GP albums būs tik ļoti helovīnīgs - baigi liela daļa no vakar spēlētajām dziesmām bija maksimāli iederīgas spocīgā laikā. Apskatoties jau uz koncerta pleilisti un redzot tur tādus nosaukumus kā "Sapņu slepkavnieks", "Mazie kroplīši", "Sikspārņu ragana", "Kapsētas blūzs", "Ļaunums" un "Purva velns", tev vajadzētu būt aptuveni skaidram, kas tas par saturu. No pirmā albuma dziesmām šajā sērijā vieta atrastos tikai dziesmai "Ķēms".
Neatkarīgi no helovīnīgā noskaņojuma, koncerts bija lielisks arī pats par sevi - gan ar to, ka ar neapbruņotu aci var redzēt, ka mūziķiem patiešām patīk šo materiālu spēlēt, ar Pūķa sūdzībām par iesnām/klepu un pļutku un lūgumiem pēc klepus sīrupa, ar vijolnieka Arno Titova dziedāto "Kapsētas blūzu", ar foršām lipīgām dziesmām un pozitīvi noskaņotu publiku. Un ar jauku pozitīvu dziesmu "Vējš ir ments" koncerta noslēgumā. Bija labs, un noteikti varu rekomendēt Partizānu koncertus arī tādiem cilvēkiem, kas ar pankmūziku nav tuvākajās attiecībās.
2023-10-27
comments powered by Disqus