Time to Move
Pirms mazliet vairāk kā 20 gadiem "H-Blockx" bija viena no manām iecienītākajām grupām pasaulē - galvenokārt tās, protams, bija sekas tās videoklipu cītīgajai dreijāšanai neilgi dzīvojušajā Rušenieka "RBS TV" kanālā. Šķiet, ka manas simpātijas pret "blokiem" pamatīgi pārdzīvoja televīziju, ne velti vairākus gadus vēlāk no Vācijas pārvedu "Time to Move" kompaktdisku. Tad vēl dažus gadus vēlāk H-Blockx dzīvajā redzēju uzstājamies Skonto stadionā (šķiet, tā bija pirmā reize, kad vispār biju šai stadionā). Un pēc tam - daudzus gadus H-Blockx ne mazākajā mērā manu prātu nenodarbināja, līdz auto braucienā uz Kāpu sākām pārrunāt deviņdesmito gadu mūziku un līdzās Sin with Sebastian atmiņā uzausa arī H-Blockx. Un tad dažas dienas vēlāk, meklējot kādu pazudušu lietu, uzgāju arī "Time to Move" kompaktdisku, kā rezultātā pēdējās dienās atkal esmu klausījies "Risin' High" un citus deviņdesmito gadu vidus vācu reproka grāvējus. Vietā būtu jautājums - kādas tad ir emocijas, izdzirdot šīs dziesmas šeit un tagad?
Un zini - nav nemaz tik slikti. Protams, H-Blockx savā mūzikā nepasaka neko tādu, ko "Beastie Boys", "Korn" un "Rage Against the Machine" nebūtu jau pirms viņiem izdarījuši labāk. Dziesmu saturs viņiem ir stipri nekāds - lai arī laiku pa laikam H-Blockx tevi aicina uz revolūciju, nerodas šaubas, ka tā revolūcija, ko viņi vēlās panākt, labākajā gadījumā būs cenu revolūcija lielveikalā. Un, ja viņi tevi aicina "Fight the Force", tas varētu nozīmēt varbūt vienīgi atteikšanos no "the Force" izmantošanas Star Wars pasaulē. Hmm, ja tā paskatās, dumpiniecisko dziesmu te ir daudz - vēl jau ir arī "Time To Fight" un "Fight the Facts", "Do What You Wanna Do (Dave Don't Like It)", bet tā nu ir - vācieši manā skatījumā ir pārmērīgi šlāgernieciski savā mūzikā (ar retiem izņēmumiem), lai es varētu noticēt viņu mūzikas politiskajam vēstījumam, ja tas tiek pasniegts kā spēcīgāks nekā "zwei Bier fuer Fuehrer". Uz veiksmīgāko singlu: "Risin' High" (jo īpaši), "Go Freaky" un "Move" fona viss pārējais ieraksta saturs ir diezgan neizteiksmīgs. Jā, arī toreiz pirms daudziem gadiem sastaptā liepājnieka tik ļoti slavinātā "Little Girl" ir ne vairāk kā stipri šabloniska power balāde, bet grupas tituldziesma "H-Blockx" liek domāt, ka šie biedri vairāk tomēr nākuši no repa, nevis roka pasaules, jo reperiem jau nu ļoti ir tuva sevis pašu piesaukšana katrā situācijā. Taču to pašu singlu dēļ es esmu gatavs pieciest arī "Revolution" un "Real Love", un vismaz svētdienas naktī, braucot uz Rīgu no Salacgrīvas un cīnoties ar miegu, H-Blockx bija īsti vietā. Tiesa, ir visai ticams, ka nākamreiz par šo grupu es atkal atcerēšos pēc gadiem desmit, ja ne vairāk, bet vismaz atcerēšos ar labu vārdu, un jau tas ir pozitīvi.
Cita lieta, vai H-Blockx varētu būt interesanti cilvēkam, kam viņi neraisa nostaļģiskas atmiņas un nesaistās ar kādu konkrētu savas dzīves periodu? Domājams - nē, viņi šādam cilvēkam galīgi nevar būt interesanti, nav viņiem ne tāda melodiskā, ne tekstuālā spēka, lai paceltu "svešu" auditoriju, līdz ar to gadījumā, ja tev viņu nosaukums vien nekādas emocijas neraisa, tad laikam arī nav vērts censties viņus iepazīt - gan iztiksi tāpat.
Un zini - nav nemaz tik slikti. Protams, H-Blockx savā mūzikā nepasaka neko tādu, ko "Beastie Boys", "Korn" un "Rage Against the Machine" nebūtu jau pirms viņiem izdarījuši labāk. Dziesmu saturs viņiem ir stipri nekāds - lai arī laiku pa laikam H-Blockx tevi aicina uz revolūciju, nerodas šaubas, ka tā revolūcija, ko viņi vēlās panākt, labākajā gadījumā būs cenu revolūcija lielveikalā. Un, ja viņi tevi aicina "Fight the Force", tas varētu nozīmēt varbūt vienīgi atteikšanos no "the Force" izmantošanas Star Wars pasaulē. Hmm, ja tā paskatās, dumpiniecisko dziesmu te ir daudz - vēl jau ir arī "Time To Fight" un "Fight the Facts", "Do What You Wanna Do (Dave Don't Like It)", bet tā nu ir - vācieši manā skatījumā ir pārmērīgi šlāgernieciski savā mūzikā (ar retiem izņēmumiem), lai es varētu noticēt viņu mūzikas politiskajam vēstījumam, ja tas tiek pasniegts kā spēcīgāks nekā "zwei Bier fuer Fuehrer". Uz veiksmīgāko singlu: "Risin' High" (jo īpaši), "Go Freaky" un "Move" fona viss pārējais ieraksta saturs ir diezgan neizteiksmīgs. Jā, arī toreiz pirms daudziem gadiem sastaptā liepājnieka tik ļoti slavinātā "Little Girl" ir ne vairāk kā stipri šabloniska power balāde, bet grupas tituldziesma "H-Blockx" liek domāt, ka šie biedri vairāk tomēr nākuši no repa, nevis roka pasaules, jo reperiem jau nu ļoti ir tuva sevis pašu piesaukšana katrā situācijā. Taču to pašu singlu dēļ es esmu gatavs pieciest arī "Revolution" un "Real Love", un vismaz svētdienas naktī, braucot uz Rīgu no Salacgrīvas un cīnoties ar miegu, H-Blockx bija īsti vietā. Tiesa, ir visai ticams, ka nākamreiz par šo grupu es atkal atcerēšos pēc gadiem desmit, ja ne vairāk, bet vismaz atcerēšos ar labu vārdu, un jau tas ir pozitīvi.
Cita lieta, vai H-Blockx varētu būt interesanti cilvēkam, kam viņi neraisa nostaļģiskas atmiņas un nesaistās ar kādu konkrētu savas dzīves periodu? Domājams - nē, viņi šādam cilvēkam galīgi nevar būt interesanti, nav viņiem ne tāda melodiskā, ne tekstuālā spēka, lai paceltu "svešu" auditoriju, līdz ar to gadījumā, ja tev viņu nosaukums vien nekādas emocijas neraisa, tad laikam arī nav vērts censties viņus iepazīt - gan iztiksi tāpat.
2016-07-18
comments powered by Disqus