Kazhes pierakstu burtnīca

Holivudas vampīru pastāvēšanu kaut kā līdz šim nebiju piefiksējis, lai arī vismaz teorijā Elisa Kūpera daiļradei turpinu sekot. Šajā projektā viņš apvienojies ar Džo Periju - Aerosmith ģitāristu - un Džoniju Depu. Jā, patiešām šīs roka supergrupas dalībnieks ir populārais Holivudas aktieris, kurš savas karjeras laikā nudien ne reizi vien ir atveidojis vampīrus. Arī pats Kūpers, protams, ir gaužām piemērots tēls vampīra lomai. Par Periju nekad tik ļoti neesmu interesējies, lai zinātu, vai arī viņam ir kāda vampīriska saikne. Jā, vēl grupā ir ceturtais štata dalībnieks - vēl viens ģitārists Tomijs Henriksens, kurš jau ilgāku laiku darbojas Kūpera pavadošajā grupā.

Kas attiecas uz mūziku, ko grupa spēlē savā debijas albumā, kaut kādā mērā precīzāk viņus būtu saukt nevis par Holivudas, bet par Lasvegasas vampīriem - tās ir vecas dziesmas ne pārāk jaunās skaņās, kuras droši vien varētu izpildīt kāds Lasvegasā mītošs štata mūziķis, piem., Deivids Lī Rots. No 14 albuma skaņdarbiem 11 ir koverversijas labi zināmām dziesmām, reizēm tik labi zināmām kā "My Generation" vai "Whole Lotta Love". Teikt, ka Vampīri tām piešķirtu kādu jaunu papildu dimensiju, īsti nevar. Netipiskā kārtā šis ir no tiem ierakstiem, kas saistošāks kļūst tuvāk savām beigām - visai pārliecinoši vampīriem padevies izpildīt Small Faces lielāko grāvēju "Itchycoo Park", solīda ir arī T. Rex "Jeepster" versija, atmiņā paliek Badfinger savulaik izpildītā "Come and Get It", kurā kā viesvokālists piedalās dziesmas autors Pols Makartnijs. Un, protams, Kūpers ir ļoti pārliecinošs, izpildot kopā sastiķēto sevis paša "School's Out" ar "Another Brick in the Wall" otro daļu. Kā jau to no šāda projekta var sagaidīt, šajā ierakstā viesmākslinieku saraksts ir ļoti iespaidīgs: viņu vidū ir Deivs Grols, Slešs, Kūpera un Pink Floyd kopīgais producents Bobs Ezrins, Džo Volšs (Eagles), Robijs Krīgers (Doors), vairāki sākotnējās "Alice Cooper" grupas dalībnieki, Zeks Stārkijs (zināms kā Ringo Stāra dēls, The Who dalībnieks kopš deviņdesmitajiem gadiem). Šāds viesmākslinieku sastāvs ir ļoti prognozējāms tādā ziņā, ka tie tak ir Holivudas vampīri, kuriem loģiski, ka ir daudz (aptuveni) Holivudas draugu.

Jā, brīžiem ierakstam ir tāda sajūta, ka tas ir popūrijs, kuru varētu izpildīt arī pilnīgi nezināmu mākslinieku sastāvs. Idejiski es saprotu, ka šajā ierakstā Kūpers atcerās savus daudzus aizgājušos draugus, bet visīstāk tas izdodas ieraksta noslēdzošajā skaņdarbā - vienā no tikai divām oriģinālkompozīcijām (par tādu nevar uzskatīt ieraksta pirmo celiņu, kurā Kristofers Lī lasa fragmentu no Brema Stokera "Drakulas") - "My Dead Drunk Friends", kurā Kūpers to arī apdzied - daudzos draugus, kurus pieveicis alkohols. Zinot to, ka jaunības gados viņš ir ballējies ar teju visiem te pārstāvēto skaņdarbu autoriem, nav grūti noticēt šīs dziesmas sirsnīgumam. Un, ko noteikti ir vērts piebilst, savos teju 70 gados Kūpers šajā ierakstā izklausās lieliski - no visiem tiem mežonīgajiem ballīšu zvēriem, kas nākuši no sešdesmito, septiņdesmito gadu rokmūzikas, reti kurš mūsdienās vokāli nav pārvērties vien par sevis kādreizējā blāvu ēnu. Kas zina, varbūt Kūpers patiešām ir īsts Holivudas vampīrs. Bet kas nu ir skaidrs - labi, ka savā nākamajā ierakstā grupa vairāk pievērsās pati savu dziesmu rakstīšanai, jo šeit pārstāvētajiem skaņdarbiem kanoniskās versijas jau pastāv un tās mazās variācijas, ko tām nesuši klāt vampīri, nemirstīgas nekļūs.