I Give It a Year
Romantiskām komēdijām manā skatāmo filmu sarakstā nav gluži augsta prioritāte, bet ar šo filmu sanāca īpatnēji, kas kļuva par iemeslu tam, ka to tagad esmu redzējis.
Proti, bija doma apvienot galda spēles ar gatavošanos tuvākajam Prāta spēļu raundam, palaižot fonā kaut kādas Valentīna dienas tēmas filmas. Taču viss ar spēlēšanu sanāca ļoti spontāni, filmas nebija sagatavotas, beigu beigās šo kaut kur dabūju un tad nu tā tika fonā palaista. Īsti jau nu šo filmu neskatījāmies, bet laiku pa laikam acis ekrāna virzienā tika pavērstas un radās iespaids - hmm, šī ir drusku dīvaina romantiska komēdija, vajadzētu to noskatīties normāli. Un tā tad es šodien arī izdarīju - noskatījos šo filmu normāli.
Šī noteikti nav pirmā romantiskā komēdija, kuras centrā ir nesaderīgs laulāts pāris, kuru laulība kopš sākta gala šķiet lemta ātram galam (līgavas māsa paredz, ka ilgāk kā gadu viņi kopā neizturēs). Visai līdzīga premisa bija arī filmā The Heartbreak Kid, ar to vien atšķirību, ka "I Give It a Year" abi galvenie personāži pēc idejas ir tīri jauki cilvēki, tikai pagalam nesaderīgi, kamēr amurikāņu filmā varoņa jaunā sieva ir pilnīgs hororšovs. Bet abās filmās vīrus kaitina sievas aizraušanās ar dziedāšanu līdzi dziesmām radio, vienīgi "I Give it a Year" gadījumā Neta allaž kaut ko sajauc tekstos, tos pārprotot un ar to kaitinot Džošu.
Līdz ar to šī filma ir jauka romantiska komēdija par to, ka reizēm gadās, ka tavs īstais un vienīgais nav nemaz tavs īstais un vienīgais, bet ir sanācis pārpratums. Kā tas dzīvē pilnīgi noteikti arī mēdz atgadīties, vienīgi bieži - dramatiskākā formā un ar mazāku daudzumu pozitīvisma noslēgumā.
Nav tā, ka šajā filmā viss nostrādā - pirmkārt, Stīvena Mērčanta atveidotais Džoša labākais draugs ir pārāk kaitinoši debils un viņš daudz labāk iederētos "Heartbreak Kid" pasaulē. Otrkārt, attiecībā uz centrālo vēstījumu filma izvēlas visai slinku piegājienu - tai varētu būt drusku vairāk "pautu" attiecībā uz apiešanos ar saviem personāžiem. Treškārt, vulgārs humors šeit brīžiem ir nevietā un izraisa "sasodīts, kas par sviestu!" reakciju. Bet vienlaikus - kaut kas man šajā filmā patika. Ne tādā mērā, lai es to tūliņ sāktu rekomendēt visiem draugiem kā lielisku kino romantiskai gaisotnei, bet tādā, lai kaut ko no šīs filmas atcerētos un paņemtu sev līdzi.
Proti, bija doma apvienot galda spēles ar gatavošanos tuvākajam Prāta spēļu raundam, palaižot fonā kaut kādas Valentīna dienas tēmas filmas. Taču viss ar spēlēšanu sanāca ļoti spontāni, filmas nebija sagatavotas, beigu beigās šo kaut kur dabūju un tad nu tā tika fonā palaista. Īsti jau nu šo filmu neskatījāmies, bet laiku pa laikam acis ekrāna virzienā tika pavērstas un radās iespaids - hmm, šī ir drusku dīvaina romantiska komēdija, vajadzētu to noskatīties normāli. Un tā tad es šodien arī izdarīju - noskatījos šo filmu normāli.
Šī noteikti nav pirmā romantiskā komēdija, kuras centrā ir nesaderīgs laulāts pāris, kuru laulība kopš sākta gala šķiet lemta ātram galam (līgavas māsa paredz, ka ilgāk kā gadu viņi kopā neizturēs). Visai līdzīga premisa bija arī filmā The Heartbreak Kid, ar to vien atšķirību, ka "I Give It a Year" abi galvenie personāži pēc idejas ir tīri jauki cilvēki, tikai pagalam nesaderīgi, kamēr amurikāņu filmā varoņa jaunā sieva ir pilnīgs hororšovs. Bet abās filmās vīrus kaitina sievas aizraušanās ar dziedāšanu līdzi dziesmām radio, vienīgi "I Give it a Year" gadījumā Neta allaž kaut ko sajauc tekstos, tos pārprotot un ar to kaitinot Džošu.
Līdz ar to šī filma ir jauka romantiska komēdija par to, ka reizēm gadās, ka tavs īstais un vienīgais nav nemaz tavs īstais un vienīgais, bet ir sanācis pārpratums. Kā tas dzīvē pilnīgi noteikti arī mēdz atgadīties, vienīgi bieži - dramatiskākā formā un ar mazāku daudzumu pozitīvisma noslēgumā.
Nav tā, ka šajā filmā viss nostrādā - pirmkārt, Stīvena Mērčanta atveidotais Džoša labākais draugs ir pārāk kaitinoši debils un viņš daudz labāk iederētos "Heartbreak Kid" pasaulē. Otrkārt, attiecībā uz centrālo vēstījumu filma izvēlas visai slinku piegājienu - tai varētu būt drusku vairāk "pautu" attiecībā uz apiešanos ar saviem personāžiem. Treškārt, vulgārs humors šeit brīžiem ir nevietā un izraisa "sasodīts, kas par sviestu!" reakciju. Bet vienlaikus - kaut kas man šajā filmā patika. Ne tādā mērā, lai es to tūliņ sāktu rekomendēt visiem draugiem kā lielisku kino romantiskai gaisotnei, bet tādā, lai kaut ko no šīs filmas atcerētos un paņemtu sev līdzi.
2014-02-08
comments powered by Disqus