Sarkangalvīte
Tā man bija jauna pieredze - vizīte Liepājas leļļu teātrī. Sākotnēji bija paredzēts, ka turp dosies Estere, nevis Jurģis, taču mūsu meita paziņoja, ka viņa izrādi par Sarkangalvīti un vilku nekādi neesot gatava skatīties. Beigās nācās atzīt - viņai bija absolūta taisnība, uz izrādi vecuma kategorijai 3+ viņai nudien nebūtu bijis vērts iet. Tas gan nenozīmē, ka viņai izrāde nebūtu patikusi - Estere itin labi uztvers saturu, kas domāts mazākiem bērniem, taču tas nenozīmē, ka no šādas izrādes viņa varētu kaut ko vērtīgu mācīties. Vai Jurģis varētu? Tas arī ir labs jautājums.
Izrādes pieeja klasiskajai pasakai ir tās padarīšana par iespējami mazāk biedējošu. Kā nekā mērķauditorijai ir 3+ gadus veca un mūsdienu bernus lielākoties pieņemts uzreiz nesagatavot dzīves realitātei, kur Ansīti un Grietiņu uzbaroja kanibālismu piekopjoša ragana, Sniegbaltītes nāves apliecinājumam izmantoja stirnas sirdi utt. Šeit necenšos argumentēt ne to, ka tā ir pareizāk darīt vai tā nav pareizāk darīt, tik vien kā konstatēju faktus. Līdz ar to nav pārstedidzoši, ka šajā izrādē Vilks vispār nav nekāds ļaundaris. Jā, viņš aprij vecmāmiņu, taču viņš nemaz tā nav gribējis, tas bijis nelaimes gadījums (līdzīgi, kā tas notiek vienā Kirivehka pasakā, kur meitene ar savu sunīti spēlē šo pašu sižetu un suns pārmērīgi iejūtas vilka lomā). Tāpat izrādē piedalās kanonā neatrodami personāži kā varde un žurka, lai padarītu šo Sarkangalvīti vēl mazāk baisu.
Labais, ko varu pateikt par izrādi: bērniem tā patika, daļa no viņiem, kā novēroju, arī pēc iziešanas no teātra dungoja dziesmiņas. Jurģa atsauksmes arī pozitīvas, izrādes laikā viņš uzvedās labi - tātad negarlaikojās. Vecuma grupa norādīta korekti.
Mazāk labais, ko varu pateikt: pieauguša cilvēka acīm raugoties, izrādes kvalitāte nav diez ko augsta. Jā, es saprotu, ka ir lietas, ko no šāda teātra gaidīt būtu velti, bet skaidrs, ka tas nav kaut kas tādā līmenī kā izrādes bērniem taisa Jānis Znotiņš vai arī tie cilvēki, kas tās iestudē Valmieras vasaras teātra festivālā. Šis ir absolūti parasts leļļu teātris. Un, jā, es saprotu, ka Liepājas leļļu teātrim droši vien ir trūcīgi ar rocību, bet šis ir tieši tāds teātris, uz kuru vecāki un vecvecāki mazos ved ar pienākuma apziņu, nevis cerībā kaut ko šajā priekšnesumā izbaudīt, bet šādi teātra apmeklējumi neveicina mīlestības pret teātri attīstīšanos ilgtermiņā nedz bērna, nedz arī pieaugušā personā. Protams, es saprotu - tu saņem to, par ko tu maksā, un biļetes uz šo izrādi nudien nav dārgas. Tomēr ceru, ka kādā nākamā Liepājas apmeklējumā izdosies vietēja leļļu teātrī redzēt arī kaut ko kvalitatīvāku.
P.S. No leļļu viedokļa uzslavas par mušas ēdošo vardi, kā arī kopumā man patika vilka izskats (bet esmu diezgan drošs, ka par šo vilku arī mans tētis savā bērnībā nebūtu noticējis, ka tas ir tas pats, kurš strādā Rīgas zoodārzā, un ne tikai tāpēc, ka Rīgas zoodārzā sen nav vilku).
Izrādes pieeja klasiskajai pasakai ir tās padarīšana par iespējami mazāk biedējošu. Kā nekā mērķauditorijai ir 3+ gadus veca un mūsdienu bernus lielākoties pieņemts uzreiz nesagatavot dzīves realitātei, kur Ansīti un Grietiņu uzbaroja kanibālismu piekopjoša ragana, Sniegbaltītes nāves apliecinājumam izmantoja stirnas sirdi utt. Šeit necenšos argumentēt ne to, ka tā ir pareizāk darīt vai tā nav pareizāk darīt, tik vien kā konstatēju faktus. Līdz ar to nav pārstedidzoši, ka šajā izrādē Vilks vispār nav nekāds ļaundaris. Jā, viņš aprij vecmāmiņu, taču viņš nemaz tā nav gribējis, tas bijis nelaimes gadījums (līdzīgi, kā tas notiek vienā Kirivehka pasakā, kur meitene ar savu sunīti spēlē šo pašu sižetu un suns pārmērīgi iejūtas vilka lomā). Tāpat izrādē piedalās kanonā neatrodami personāži kā varde un žurka, lai padarītu šo Sarkangalvīti vēl mazāk baisu.
Labais, ko varu pateikt par izrādi: bērniem tā patika, daļa no viņiem, kā novēroju, arī pēc iziešanas no teātra dungoja dziesmiņas. Jurģa atsauksmes arī pozitīvas, izrādes laikā viņš uzvedās labi - tātad negarlaikojās. Vecuma grupa norādīta korekti.
Mazāk labais, ko varu pateikt: pieauguša cilvēka acīm raugoties, izrādes kvalitāte nav diez ko augsta. Jā, es saprotu, ka ir lietas, ko no šāda teātra gaidīt būtu velti, bet skaidrs, ka tas nav kaut kas tādā līmenī kā izrādes bērniem taisa Jānis Znotiņš vai arī tie cilvēki, kas tās iestudē Valmieras vasaras teātra festivālā. Šis ir absolūti parasts leļļu teātris. Un, jā, es saprotu, ka Liepājas leļļu teātrim droši vien ir trūcīgi ar rocību, bet šis ir tieši tāds teātris, uz kuru vecāki un vecvecāki mazos ved ar pienākuma apziņu, nevis cerībā kaut ko šajā priekšnesumā izbaudīt, bet šādi teātra apmeklējumi neveicina mīlestības pret teātri attīstīšanos ilgtermiņā nedz bērna, nedz arī pieaugušā personā. Protams, es saprotu - tu saņem to, par ko tu maksā, un biļetes uz šo izrādi nudien nav dārgas. Tomēr ceru, ka kādā nākamā Liepājas apmeklējumā izdosies vietēja leļļu teātrī redzēt arī kaut ko kvalitatīvāku.
P.S. No leļļu viedokļa uzslavas par mušas ēdošo vardi, kā arī kopumā man patika vilka izskats (bet esmu diezgan drošs, ka par šo vilku arī mans tētis savā bērnībā nebūtu noticējis, ka tas ir tas pats, kurš strādā Rīgas zoodārzā, un ne tikai tāpēc, ka Rīgas zoodārzā sen nav vilku).
2025-10-12
comments powered by Disqus