Koncerts katlu mājas pagalmā
Koncertu ziņā man bija sanākusi tik dramatiska pauze, ka patiešām bail. Pēdējo reizi koncertā es biju pagājušā gada februārī. Un kas toreiz spēlēja? Itin prognozējami, tā bija Manta. Tagad, kad atkal nonācu koncertā, tā gan nebija gluži tā pati grupa, tomēr atkal Šubrovskis, proti, Juuk.
Patiesībā tā bija neticami laba sakritība. Valmieras vasaras teātra festivāls uz savu atklāšanu bija uzaicinājis tieši Juuk un koncerts iekrita laikā, kad es uz to varēju tikt. Žēl, ka šajā reizē nevarēju dabūt savu pasūtināto disku (vismaz nebija solīts, ka to varēs), bet tas sīkums - gan jau kaut kad Rīgā pie tā tikšu. Interesantais elements bija, ka uz koncertu devos ar abiem bērniem (Marina tikām bija izrādē), Jurģim tas līdz ar to kļuva par pirmo apmeklēto koncertu, kamēr Esterei - par pirmo kaut cik apzināti apmeklēto koncertu. Koncerta sākums gan mums sanāca neveiksmīgs - Esterei rokā iekoda lapsene un bija tuvu tam, lai mēs pavisam evakuētos, tomēr krīzi izdevās pārvarēt un mēs koncertu varējām noklausīties.
Jāatzīmē, ka iepriekšējo reizi Juuk biju skatījis Fon Stricka villā un tur man bija radies iespaids, ka šis sastāvs nav īsti radīts dzīvajiem koncertiem, bet tagad secinu - tur bija nepareizie apstākļi. Vai arī es nebiju tik ļoti pēc koncertiem nogribējies, kas arī veicināja lielāku sajūsmu. Lai vai kā, šoreiz man koncerts no tiesas patika.
Juuk spēlēja savu jauno albumu "Sikspārņi" pilnā garumā. Dažas reizes to noklausījies jau, protams, esmu, bet teikt, ka visas dziesmas jau zinātu no galvas, gan nevar. Šo dziesmu specifika, manuprāt, mazāk ir tajā, ka tās ir dziesmas pieaugušiem bērniem (mani galīgi nesatrauc, ka to saturs nav gana nopietns), bet gan tajā, ka klāt trim jau tradicionālajiem Juuk dziesmu autoriem (Šubrovskis, Sniedze, Jansons) nākuši arī viena no aktuālākajiem mūslaiku latviešu komponistiem garadarbi. Runa, protams, ir par Edgaru Mākenu, kura rokraksts ir teju nesajaucams.
Eh, ja ne stulbā lapsene, būtu vismaz ar meitu izdejojies, bet tā tik vien kā ritmiski šūpot ratus varēja. Jurģis, ja kas, pamodās koncerts vidū un bija gana tajā ieinteresēts, lai nevienu brīdi nesāktu sūdzēties. Ceru, ka audzinu jauno Šubrovska fanu paaudzi.
Ko vēl lai saka par koncertu? Nu, smuki. Skaistas dziesmas, skaista grupa, skaista publika. Žēl tik, ka bez "Meitenēm un muzikantiem" ( jo nebija bandžo), bet nekas - gan būs citā reizē.
Patiesībā tā bija neticami laba sakritība. Valmieras vasaras teātra festivāls uz savu atklāšanu bija uzaicinājis tieši Juuk un koncerts iekrita laikā, kad es uz to varēju tikt. Žēl, ka šajā reizē nevarēju dabūt savu pasūtināto disku (vismaz nebija solīts, ka to varēs), bet tas sīkums - gan jau kaut kad Rīgā pie tā tikšu. Interesantais elements bija, ka uz koncertu devos ar abiem bērniem (Marina tikām bija izrādē), Jurģim tas līdz ar to kļuva par pirmo apmeklēto koncertu, kamēr Esterei - par pirmo kaut cik apzināti apmeklēto koncertu. Koncerta sākums gan mums sanāca neveiksmīgs - Esterei rokā iekoda lapsene un bija tuvu tam, lai mēs pavisam evakuētos, tomēr krīzi izdevās pārvarēt un mēs koncertu varējām noklausīties.
Jāatzīmē, ka iepriekšējo reizi Juuk biju skatījis Fon Stricka villā un tur man bija radies iespaids, ka šis sastāvs nav īsti radīts dzīvajiem koncertiem, bet tagad secinu - tur bija nepareizie apstākļi. Vai arī es nebiju tik ļoti pēc koncertiem nogribējies, kas arī veicināja lielāku sajūsmu. Lai vai kā, šoreiz man koncerts no tiesas patika.
Juuk spēlēja savu jauno albumu "Sikspārņi" pilnā garumā. Dažas reizes to noklausījies jau, protams, esmu, bet teikt, ka visas dziesmas jau zinātu no galvas, gan nevar. Šo dziesmu specifika, manuprāt, mazāk ir tajā, ka tās ir dziesmas pieaugušiem bērniem (mani galīgi nesatrauc, ka to saturs nav gana nopietns), bet gan tajā, ka klāt trim jau tradicionālajiem Juuk dziesmu autoriem (Šubrovskis, Sniedze, Jansons) nākuši arī viena no aktuālākajiem mūslaiku latviešu komponistiem garadarbi. Runa, protams, ir par Edgaru Mākenu, kura rokraksts ir teju nesajaucams.
Eh, ja ne stulbā lapsene, būtu vismaz ar meitu izdejojies, bet tā tik vien kā ritmiski šūpot ratus varēja. Jurģis, ja kas, pamodās koncerts vidū un bija gana tajā ieinteresēts, lai nevienu brīdi nesāktu sūdzēties. Ceru, ka audzinu jauno Šubrovska fanu paaudzi.
Ko vēl lai saka par koncertu? Nu, smuki. Skaistas dziesmas, skaista grupa, skaista publika. Žēl tik, ka bez "Meitenēm un muzikantiem" ( jo nebija bandžo), bet nekas - gan būs citā reizē.
2021-08-06
comments powered by Disqus