Klaus
Ir dažādas versijas par Ziemassvētku vecīša izcelsmi, no kurām jaukākā nenoliedzami rādīta skandināvu filmā "Rare Exports", tikām animācijas filma "Klaus" piedāvā vēl vienu variantu. Liels pluss multfilmai slēpjas tajā, ka tajā liels uzsvars ir veltīts pasta tēmai un arī galvenais varonis ir pastnieks. Gadā, kad īstais "Pastnieks" nenotika un pastkartes arī mūsu mājās ienāca daudz retāk kā normāli (kas ir prognozējami, ja arī draugi lielākoties sēž mājās un sūtīt pastkartes no ceļojuma uz virtuvi nav standarta prakse).
Čalis, kurš ir pieradis pie maksimālām ērtībām, jo viņa tētis ir galvenais čiekurs Karaliskajā pastā, tiek nosūtīts uz salu tālu Ziemeļos, lai tur sakārtotu pasta dienesta darbību. Izrādās, ka pilsētiņā neviens vēstules nesūta, jo savstarpējo naidu tās iedzīvotāji māk izteikt, neizmantojot pastu. Kad izrādās, ka ar vēstuļu sūtīšanu nevedas, jaunais cilvēks iepazīstas ar nomalē mītošu vientuļnieku - amatnieku vārdā Klauss, kuram ir pilns šķūnis ar rotaļlietām, ar kurām nekad neviens nav spēlējies, un pamazām sanāk tā, ka šis Klauss sāk pārtapt par to, ko pieņemts saukt par Santaklausu.
Sākotnēji man diži pie sirds šī multene negāja - tās varonis ir standarta multfilmas lādzīgais pajoliņš, kādus izgatavo nevis Ziemassvētku vecīša rūķīši, bet gan štancē masveidā Ķīnas rūpnīcās. Animācijas stils arī nav nekas neredzēts - tāds mikslis starp Tima Bērtona "Nightmare before Christmas" un "Despicable Me" (ar pēdējo bijis saistīts šīs filmas režisors, kas bija "Despicable Me" personāžu autors un izpildproducents). Pamazām tomēr kļuvu tolerantāks un varu atzīt, ka "Klaus" ir itin labs ģimenisks kino, turklāt ar dažām mazliet drūmākām notīm nekā tas pieņemts mainstream animācijā. Vēl ir interesanti, ka šī filma skaitās esam Spānijas ražojums, lai arī vairums tās aktieru ir anglosakši (proti, tā ir angļu valodā), bet otra šeit lietotā valoda ir sāmu valoda (jap, patiešām sāmu).
Kopumā jāatzīst, ka ne vēstījuma, ne animācijas ziņā "Klaus" nav kaut kas unikāls, taču sirsniņas sasildīšanai tumšajās decembra dienās, kad pa ceļu iet divi un viens ir tāds bāls, tā darbojas itin labi. Manuprāt, labs papildinājums Ziemassvētku kino programmai.
Čalis, kurš ir pieradis pie maksimālām ērtībām, jo viņa tētis ir galvenais čiekurs Karaliskajā pastā, tiek nosūtīts uz salu tālu Ziemeļos, lai tur sakārtotu pasta dienesta darbību. Izrādās, ka pilsētiņā neviens vēstules nesūta, jo savstarpējo naidu tās iedzīvotāji māk izteikt, neizmantojot pastu. Kad izrādās, ka ar vēstuļu sūtīšanu nevedas, jaunais cilvēks iepazīstas ar nomalē mītošu vientuļnieku - amatnieku vārdā Klauss, kuram ir pilns šķūnis ar rotaļlietām, ar kurām nekad neviens nav spēlējies, un pamazām sanāk tā, ka šis Klauss sāk pārtapt par to, ko pieņemts saukt par Santaklausu.
Sākotnēji man diži pie sirds šī multene negāja - tās varonis ir standarta multfilmas lādzīgais pajoliņš, kādus izgatavo nevis Ziemassvētku vecīša rūķīši, bet gan štancē masveidā Ķīnas rūpnīcās. Animācijas stils arī nav nekas neredzēts - tāds mikslis starp Tima Bērtona "Nightmare before Christmas" un "Despicable Me" (ar pēdējo bijis saistīts šīs filmas režisors, kas bija "Despicable Me" personāžu autors un izpildproducents). Pamazām tomēr kļuvu tolerantāks un varu atzīt, ka "Klaus" ir itin labs ģimenisks kino, turklāt ar dažām mazliet drūmākām notīm nekā tas pieņemts mainstream animācijā. Vēl ir interesanti, ka šī filma skaitās esam Spānijas ražojums, lai arī vairums tās aktieru ir anglosakši (proti, tā ir angļu valodā), bet otra šeit lietotā valoda ir sāmu valoda (jap, patiešām sāmu).
Kopumā jāatzīst, ka ne vēstījuma, ne animācijas ziņā "Klaus" nav kaut kas unikāls, taču sirsniņas sasildīšanai tumšajās decembra dienās, kad pa ceļu iet divi un viens ir tāds bāls, tā darbojas itin labi. Manuprāt, labs papildinājums Ziemassvētku kino programmai.
2020-12-29
comments powered by Disqus