Life Is Sweet
Skatīties Maika Lī filmu "Dzīve ir salda" es sāku pirms pāris mēnešiem, pabeidzu vien dažas dienas pirms 2022. gada beigām. Faktiski vispār biju aizmirsis par to, līdz pēkšņi brīvā pēcpusdienā ieraudzīju video failu, un tad nu nofinišēju šo padarīšanu. Turklāt tā nemaz nebija, ka to būtu smagi skatīties, vienkārša aizmāršība, nekas vairāk.
Filmas darbība risinās kādā ne pārāk precīzi definētā vietā Ziemeļlondonā. Endijs (Džims Brodbents) ir galvenais pavārs lielā ēdināšanas uzņēmumā, viņa sieva - mājsaimniece, ģimenē ir divas meitas (droši vien vecumā ap 20 gadiem), no kuriem viena strādā kā santehniķe, kamēr otra ir dumpinieciska, sēž savā istabā un īsti neko nedara. Endijs, šaubīga drauga pārliecināts, iegādājas ēdiena pagatavošanas furgoniņu (briesmīgā stāvoklī), tikām viņa sieva piekrīt kādu brīdi pastrādāt kā viesmīle restorānā, ko visai dīvains ģimenes draugs izlēmis atvērt viņu pilsētiņā. Sižetam gan vispār te nav nekādas dižas nozīmes, vairāk šī filma ir kolorītu personāžu izpētes studija. Proti, Lī varoņi ir dīvaini, lai neteiktu vairāk. Salīdzinoši vismazāk dīvainā ir Endija sieva Vendija (Elisona Stedmana), kamēr visi pārējie - ieskaitot viņas vīru, lai arī savā būtībā lādzīgi cilvēki, bet nu tādi dīvaiņi. Cik saprotu, šādi personāži arī ir režisora galvenā vājība, turklāt vēl viņa filmās lielākoties piedalās maksimāli nezināmi aktieri (šeit gan ir Brodbents, kurš, lai arī tolaik nebūt ne plaši pazīstams, vismaz bija piedalījies otrā plāna lomās pāris Terija Giljema filmās).
Skatīties šo filmu bija gana interesanti, tajā ir savs, stipri īpatnējs, humors un tāds kvalitatīvs pāķiskums komplektā tomēr ar kaut kādu vērtību sistēmu, ģimeniskumu un sirsnīgumu. Protams, ja tev tīk tikai tāds kino, kur visi varoņi ir nopulēti gludi līdz perfektumam un nodrošina "nereālistiskus skaistuma standartus", diez vai tev vajadzētu kaut ko šādu skatīties. No otras puses - grūti iedomāties, ka šādos apstākļos tev varētu rasties domā - kā būtu, ja es paskatīties kaut ko no agrīnā Maika Lī? Katrā ziņā es šobrīd esmu morāli gatavs drīzumā iepazīt vēl kaut ko no viņa filmām.
Filmas darbība risinās kādā ne pārāk precīzi definētā vietā Ziemeļlondonā. Endijs (Džims Brodbents) ir galvenais pavārs lielā ēdināšanas uzņēmumā, viņa sieva - mājsaimniece, ģimenē ir divas meitas (droši vien vecumā ap 20 gadiem), no kuriem viena strādā kā santehniķe, kamēr otra ir dumpinieciska, sēž savā istabā un īsti neko nedara. Endijs, šaubīga drauga pārliecināts, iegādājas ēdiena pagatavošanas furgoniņu (briesmīgā stāvoklī), tikām viņa sieva piekrīt kādu brīdi pastrādāt kā viesmīle restorānā, ko visai dīvains ģimenes draugs izlēmis atvērt viņu pilsētiņā. Sižetam gan vispār te nav nekādas dižas nozīmes, vairāk šī filma ir kolorītu personāžu izpētes studija. Proti, Lī varoņi ir dīvaini, lai neteiktu vairāk. Salīdzinoši vismazāk dīvainā ir Endija sieva Vendija (Elisona Stedmana), kamēr visi pārējie - ieskaitot viņas vīru, lai arī savā būtībā lādzīgi cilvēki, bet nu tādi dīvaiņi. Cik saprotu, šādi personāži arī ir režisora galvenā vājība, turklāt vēl viņa filmās lielākoties piedalās maksimāli nezināmi aktieri (šeit gan ir Brodbents, kurš, lai arī tolaik nebūt ne plaši pazīstams, vismaz bija piedalījies otrā plāna lomās pāris Terija Giljema filmās).
Skatīties šo filmu bija gana interesanti, tajā ir savs, stipri īpatnējs, humors un tāds kvalitatīvs pāķiskums komplektā tomēr ar kaut kādu vērtību sistēmu, ģimeniskumu un sirsnīgumu. Protams, ja tev tīk tikai tāds kino, kur visi varoņi ir nopulēti gludi līdz perfektumam un nodrošina "nereālistiskus skaistuma standartus", diez vai tev vajadzētu kaut ko šādu skatīties. No otras puses - grūti iedomāties, ka šādos apstākļos tev varētu rasties domā - kā būtu, ja es paskatīties kaut ko no agrīnā Maika Lī? Katrā ziņā es šobrīd esmu morāli gatavs drīzumā iepazīt vēl kaut ko no viņa filmām.
2023-01-03
comments powered by Disqus