Kazhes pierakstu burtnīca

Ansambli "Man Man" redzēju kā iesildītājus Gogol Bordello koncertā Milānā. Tā kā viņu uzstāšanās bija interesanta, izlēmu paklausīties viņu mūziku arī mājas apstākļos.
Kopumā jāatzīst, ka šī ir grupa, kuras dīvainības dzīvajā novērtējamas daudz labāk nekā ierakstā - tās dalībnieku izdarības uz skatuves ir tik kolorītas, ka tās ansamblim piešķir papildu punktus. Piemēram, man lieliski patika triks dziesmās, kur galvenais vokālists nedzied, bet tikai ļoti uzkrītoši imitē dziedāšanu, kamēr patiesībā dzied kāds cits ansambļa dalībnieks. Vai kolektīvā visu dalībnieku palekšanās gaisā (ieskaitot bundzinieku, kurš palecas no sēdus stāvokļa). Tikām ierakstā, kad tu neredzi grupas dalībniekus skeletu tērpos un/vai dīvainās žaketēs, atliek vērtēt vien mūziku.
Ja man vajadzētu šo ansambli salīdzināt kādu iepriekš klausītu grupu, tad "Ween" būtu pirmā asociācija - tāda pat aizraušanās ar dažādiem muzikāliem stiliem, neļaujot sev iekrist gluži klajā parodijas lauciņā, bet vienlaikus neesot neadekvāti nopietniem un pretencioziem. Reizēm viņi izklausās pēc Latiņamerikā mītošiem Toma Veitsa radiniekiem (Haute Tropique), reizēm pēc kaut kā no Džeka Vaita repertuāra, reizēm pat pēc Gogol Bordello (kurus viņi, kā jau teikts, mēdz iesildīt), reizēm viņi ir rāmi un reizēm maniakāli, reizēm moderni, reizēm absolūti retro. Un, protams, viņi spēlē daudzus un dažādus instrumentus, tādējādi darot savu skanējumu tikai košāku.

Nav tā, ka šādu mūziku ikdienā es būtu vienmēr gatavs klausīties - taču, ja radīsies iespēja vēlreiz viņus redzēt dzīvajā, ne irkli nešaubīšos.