Kazhes pierakstu burtnīca

Šī bija tā reize, kad man pašam nemaz tik stingras pārliecības par došanos uz "Mantas" koncertu nebija - divas nedēļas pēc kārtas biju jau koncertos bijis, un reizēm pat šķiet, ka pietiek. Taču beigās sanāca tā, ka īsti izvēles nebija - tā kā Anita bija izdomājusi atbildi uz Šubrovska uzdoto jautājumu dziesmā "Bērni": "Ko mums ar viņiem iesākt?" - "Pārdot!", varētu pat teikt, ka mums bija pienākums iet uz tuvāko "Mantas" uzstāšanos un ar šo vērtīgo atklāsmi padalīties ar pašiem mūziķiem. Tiesa, tā sanāca, ka uz pašiem "Bērniem" mūsu sastāvs bija itin plāns - Marina, es un Raitis - bet cerams, ka domu uztvert varēja. Pēc tam gan vēl saradās tauta, jo meitenes pirms tam bija devušās apmeklēt kārtējo publisko pirti, un tas, kā zināms, ir svēts pienākums.

Kas šajā koncertā bija absolūti netipiski - sākuma laiks. Kur tas dzirdēts, ka "Manta" sāktu spēlēt agrāk par izziņoto laiku? Līdz ar to sanāca, ka pirmo dziesmu ("Mums jāsmejas kopā") mēs vispār nedzirdējām, bet "Krīspadsmit" - vien no dziesmas vidus. Pasākums, kurā "Manta" uzstājās, bija itin mistisks - kaut kāda shot bāra vasaras terases atklāšana (laikam), kur pirms "Mantas" bija jāuzstājas kādam standup komiķim, bet tā īsti nesapratām, vai tāds maz bija un ja bija, tad laikam diezgan neilgu laiku.

Kā jau pieklājas tādā brīvdabas variantā, kad procentuāli lielāka daļa klausītāju vismaz tīri teorētiski varētu būt cilvēki no malas, šai vakarā "Manta" cītīgi spēlēja savas populārākās dziesmas - varbūt ne vienmēr gluži kanoniskā veidā (it īpaši tas attiecas uz kārtējo reizi pārdzimušajiem "Viva Voleros"), bet vairums tā saukto grāvēju izskanēja. Tiesa, "Antikristapa" šai sarakstā nebija - viņš gan, kā rādās, ir pavisam pagaisis no ansambļa repertuāra. Iespējams, tālab, ka ļaudis ir sapratuši kļūdu, bet viņš jau labu laiciņu kā mitinās Solitūdē. Toties bija gan "Suņi", gan "Milicis", gan "Pastaigājos", gan "Eva Eva", gan "Mazie un lepnie", gan "Halo". Atkal bija viens tāds interesantāks elements, kad, kā izskatījās, vai nu grupa aizmirsa, ka jānospēlē vēl viena instrumentālā partija, lai Šubrovskis varētu nomainīt ģitāru uz basu, vai arī to aizmirsa pats Edgars, līdz ar to jau tikai pēc dziesmas beigām Šubrovskis palūdza biedrus "nospēlēt vēlreiz", kamēr viņš pārģērba instrumentu. Atkal jau "Kaste ar dažādām sirdīm" tika piedāvāta ar pirmo pantu falsetā (ja pieņem, ka arī "Mums jāsmejas kopā" skanēja tādā veidā, tad, kā ar falsetu Manta koncertu uzsāka, tad tāpat arī pabeidza).

Vēl no vērtīgajām atziņām, ko deva koncerts, jāmin, ka dziesma par piedzērušos vīru, kā izrādās, saucas "Zīme", bet garajai kompozīcijai par gurnu gorīšanu un saldējuma izkusušās daļas ēšanu nosaukumu vēl neesmu noskaidrojis. Tīri no vides viedokļa tāds brīvdabas variants Pulvertorņa pakājē šķita gana interesants, kaut kas atšķirīgs no pierastā. Kopumā gan droši vien tagad vajadzētu uz kādu brīdi "Mantas" koncertu apmeklējumu iepauzēt - vismaz līdz vasarai, tik fanātisks stalkeris pat es neesmu, lai censtos neizlaist nevienu "Mantas" uzstāšanos, bišķi jau pārsātinājums veidojas.