Koncerts Zunda dārzā
Vai laba var būt par daudz? Atkarīgs no tā - kā tieši. Laba alus - vismaz manā gadījumā - noteikti var būt par daudz. Laba saldējuma - reizēm, bet biežāk tieši laikā. "Mantas" koncertu - nē, to par daudz būt nemēdz, lai gan mazliet tos reizēm tomēr dozēju, jo no apsēstības labāk tomēr izvairīties. Bet nu uz koncertu Zunda dārzā noteikti vajadzēja iet, arī tālab, ka šī manai dzīvesvietai visnotaļ tuvā koncertu un pasākumu norises vieta līdz šim nebija apmeklēta (ieskatoties kartē, tuvāk sanāk vienīgi Kalnciema kvartāls). Un kas par to, ka koncerts notika ceturtdienā tuvu vienpadsmitiem vakarā? Kas par to, ka pirms tam jau bija būts teātrī. Kas par to, ka no rīta biju cēlies sešos, lai ietu skriet. Ja jau "Manta", tad "Manta". Marina gan pēc atgriešanās mājup no teātra nespēja sadūšoties uz vēl vienu došanos, lai satiktu ļaudis (piemēram, reņģu vīru un meiteni veikalā).
Patiesībā vispirms gan bija "Laika suns", bet no tā dzirdēju varbūt kādas piecas dziesmas, varbūt sešas. Ar šo grupu esmu pazīstams tik vien kā caur vienu dziesmu "Brāļu un māsu" albumā ("Pavasaris"), bet koncertā iespaids radās tāds, ka īsti mani arī neinteresē to iepazīt tuvāk. Ir ok, bet sirdī neieķeras. Faktiski vienīgais, kas tā kārtīgāk palika atmiņā, ir dziesma, kurā Račinskis dzied vai nu "redzu tevi kubā" vai arī tomēr "tuvāk". Nē, nebija neizteiksmīgi, bet tas nešķita nekas tāds, ko es gribētu dzirdēt atkal un atkal (lai gan - mūziķi plosījās itin enerģiski un publiku, mani ieskaitot, pavilka kopumā labi).
Bet tad nāca "Manta". Šķiet, ka pēdējā laikā ansamblis ir ticis pie jauna skatuves tēla - ieilgušie sevis meklējumi kopš no modes izgājuši sievu sitēju krekli tagad vainagojušies melnos kombinzonos. Nezinu, cik ļoti tas atbilst "Mantas" kā grupas dvēseles stāvoklim un vai šajā pārmaiņā ir meklējama kāda dziļāka jēga. Protams, viens variants ir, ka kombinzons ir darba tērps tam pašam vīram, kas mājās staigā apakškreklā.
Koncerta programmā, salīdzinoši ar KSunī redzēto, bija pārsteidzoši daudz populāro dziesmu - te bija gan "Viva Voleros", gan "Milicis", gan "Suņi seko", kas visi pēdējā laikā dzirdēti retāk, gan "Mazie un lepnie", kas šoreiz bija veltīti 4.maijam (un radīja Baibai domu par frāzi "varam arī dušā aiziet"), gan šķiet kopš vasaras nedzirdētā dziesma par Ilmāru Šlāpinu. Protams, arī pēdējā laika hiti - "Krīspadsmit", "Eva Eva" un "Bērni". Otro reizi dzirdēju to dziesmu, kurai par nosaukumu nekādas skaidrības nav, bet dziesma vēsta par to, ka viņas nāk un gora gurnus, un dziesma pretēji "Mantas" apgalvotajam ir gara ar izteiktām instrumentālām pasāžām. Un, kas mani īpaši priecē - atkal bija arī "Novembris", lai gan šobrīd tāds nemaz nav. Un ko es nekādi nevaru aizmirst pieminēt - Šubrovskis "Milicī" sajauca tekstu! Vajadzēja dziedāt par to, ka milicis aizņemts un sveicienu neatņem, bet kaut kā sanāca atgriezties pie "Pilsoņi tomēr par milici balso". Tiesa, pirmā vārda laikā jau kļūda atklājās, un reāli reizi pilsoņi milici neievēlēja.
Feini, ka šoreiz tas bija stāvkoncerts, publika centīgi dejoja, aktīvi atbalstīja grupu, kā jau tas arī pieklājas. Vispār gan viena lieta mani "Mantas" sakarā mulsina - es nekādi nevaru saprast, cik īsti atpazīstama šī grupa Latvijā ir. Tās pašas dienas pusdienlaikā, kad bija koncerts, friziere man bija jautājusi, uz kādas grupas koncertu iešu vakarā, pastāstīju - ka "Mantas". Viņa teica, ka grupu nezinot, bet nosaukums dzirdēts un jautāja - vai šī grupa ir populāra? Un es tiešām nezinu - manu draugu un paziņu lokā "Manta" varētu būt teju populārākā Latvijas grupa, bet - kā ir kopumā? Savulaik, kad kādam stāstīju par "Mantu", atsaucos uz "Hospitāļu ielu" un saņēmu pretī tukšus skatienus. Bet Hospitāļu iela taču bija populāra, vai ne? Un kas ir labāk zināms - "Manta" tagad vai "Hosiela" pirms desmit gadiem? Galvenais secinājums gan ir, ka man ļoti patīk mans draugu un paziņu loks un muzikālā gaume tajā, bet kā ir ar tiem pārējiem - galīgi nav skaidrs.
Vispār jau ir muļķīgi, ka man katru reizi jāliek vērtējums "Mantas" koncertam. Ja jau man nepatiktu, diez vai es uz tiem ietu atkal un atkal. Gaidu jauno albumu, kad lai arī tas nebūtu. Pagaidām vēl nezinu par koncertu pie Pulvertorņa - tur, kā teikt, "būs jāskatās", bet vasaras laikā noteikti kādas pāris reizes "Mantu" vēl ceru redzēt spēlējam.
Patiesībā vispirms gan bija "Laika suns", bet no tā dzirdēju varbūt kādas piecas dziesmas, varbūt sešas. Ar šo grupu esmu pazīstams tik vien kā caur vienu dziesmu "Brāļu un māsu" albumā ("Pavasaris"), bet koncertā iespaids radās tāds, ka īsti mani arī neinteresē to iepazīt tuvāk. Ir ok, bet sirdī neieķeras. Faktiski vienīgais, kas tā kārtīgāk palika atmiņā, ir dziesma, kurā Račinskis dzied vai nu "redzu tevi kubā" vai arī tomēr "tuvāk". Nē, nebija neizteiksmīgi, bet tas nešķita nekas tāds, ko es gribētu dzirdēt atkal un atkal (lai gan - mūziķi plosījās itin enerģiski un publiku, mani ieskaitot, pavilka kopumā labi).
Bet tad nāca "Manta". Šķiet, ka pēdējā laikā ansamblis ir ticis pie jauna skatuves tēla - ieilgušie sevis meklējumi kopš no modes izgājuši sievu sitēju krekli tagad vainagojušies melnos kombinzonos. Nezinu, cik ļoti tas atbilst "Mantas" kā grupas dvēseles stāvoklim un vai šajā pārmaiņā ir meklējama kāda dziļāka jēga. Protams, viens variants ir, ka kombinzons ir darba tērps tam pašam vīram, kas mājās staigā apakškreklā.
Koncerta programmā, salīdzinoši ar KSunī redzēto, bija pārsteidzoši daudz populāro dziesmu - te bija gan "Viva Voleros", gan "Milicis", gan "Suņi seko", kas visi pēdējā laikā dzirdēti retāk, gan "Mazie un lepnie", kas šoreiz bija veltīti 4.maijam (un radīja Baibai domu par frāzi "varam arī dušā aiziet"), gan šķiet kopš vasaras nedzirdētā dziesma par Ilmāru Šlāpinu. Protams, arī pēdējā laika hiti - "Krīspadsmit", "Eva Eva" un "Bērni". Otro reizi dzirdēju to dziesmu, kurai par nosaukumu nekādas skaidrības nav, bet dziesma vēsta par to, ka viņas nāk un gora gurnus, un dziesma pretēji "Mantas" apgalvotajam ir gara ar izteiktām instrumentālām pasāžām. Un, kas mani īpaši priecē - atkal bija arī "Novembris", lai gan šobrīd tāds nemaz nav. Un ko es nekādi nevaru aizmirst pieminēt - Šubrovskis "Milicī" sajauca tekstu! Vajadzēja dziedāt par to, ka milicis aizņemts un sveicienu neatņem, bet kaut kā sanāca atgriezties pie "Pilsoņi tomēr par milici balso". Tiesa, pirmā vārda laikā jau kļūda atklājās, un reāli reizi pilsoņi milici neievēlēja.
Feini, ka šoreiz tas bija stāvkoncerts, publika centīgi dejoja, aktīvi atbalstīja grupu, kā jau tas arī pieklājas. Vispār gan viena lieta mani "Mantas" sakarā mulsina - es nekādi nevaru saprast, cik īsti atpazīstama šī grupa Latvijā ir. Tās pašas dienas pusdienlaikā, kad bija koncerts, friziere man bija jautājusi, uz kādas grupas koncertu iešu vakarā, pastāstīju - ka "Mantas". Viņa teica, ka grupu nezinot, bet nosaukums dzirdēts un jautāja - vai šī grupa ir populāra? Un es tiešām nezinu - manu draugu un paziņu lokā "Manta" varētu būt teju populārākā Latvijas grupa, bet - kā ir kopumā? Savulaik, kad kādam stāstīju par "Mantu", atsaucos uz "Hospitāļu ielu" un saņēmu pretī tukšus skatienus. Bet Hospitāļu iela taču bija populāra, vai ne? Un kas ir labāk zināms - "Manta" tagad vai "Hosiela" pirms desmit gadiem? Galvenais secinājums gan ir, ka man ļoti patīk mans draugu un paziņu loks un muzikālā gaume tajā, bet kā ir ar tiem pārējiem - galīgi nav skaidrs.
Vispār jau ir muļķīgi, ka man katru reizi jāliek vērtējums "Mantas" koncertam. Ja jau man nepatiktu, diez vai es uz tiem ietu atkal un atkal. Gaidu jauno albumu, kad lai arī tas nebūtu. Pagaidām vēl nezinu par koncertu pie Pulvertorņa - tur, kā teikt, "būs jāskatās", bet vasaras laikā noteikti kādas pāris reizes "Mantu" vēl ceru redzēt spēlējam.
2016-05-05
comments powered by Disqus