Hooked: How to Build Habit-Forming Products
Šī grāmata, cik zinu, kļuva par pamatīgu grāvēju tajā lauciņā, kas vēsta par pareizām un mazāk pareizām metodēm, kā veidot tādus produktus, pie kuriem lietotāji atgriežas atkal un atkal. Tēma svarīgane tikai 2014. gadā, bet arī joprojām. Vai tieši man un tieši tagad to vajadzēja lasīt, tas ir mazliet cits jautājums.
Šajā grāmatā Ejals attīstījis "āķa" modeli, kurš produkta atkarības veidošanu raksturo kā ciklu, kuru veido trigeris, darbība, mainīga balva un atkārtota investīcija. Doma ir tāda - tev iekārdina, tu kaut ko izdari, saņem par to ne-statiska veida gandarījumu un tevi motivē iesaistīties produktā vairāk un dziļāk, lai izveidotu ciešāku piesaisti šim projektam un padarītu arī grūtāku aiziešanu no tā. Piemēri izmantoti tādi, kādus varētu šajā gadījumā gaidīt: Twitter, FB, Instagram, Tinder, Pinterest, World of Warcraft, FarmVille u.t.t. - kas nu tobrīd bija aktuāli un kas lielākoties arī joprojām ir aktuāli. Autors mazliet arī pieskaras tēmai, vai produktu atkarību veidošana ir ētiska un atbild - daļēji. Tā īsti es laikam gan viņam nepiekritīšu, ka tā primāri ir pašu lietotāju atbildība un ka vispār nopietna atkarība veidojas ne vairāk kā vienā procentā gadījumu. Te varētu atsaukties uz pētījumiem, ka daudzi no populārākajiem Interneta resursiem strādā pēc tāda principa, ka jo vairāk laika tu tajā pavadi, jo kopumā tev vairāk pasliktinās noskaņojums.
Par ko es šim autoram būtu gatavs izteikt pateicību un atzinību: viņš atkārtoti uzsver, ka nav vienas metodes, kas strādās visiem un ka labākais, ko tu vari darīt, ir maksimalizēt savas iespējas gūt panākumus, nevis ka sekojot viņa maģiskajai četru soļu metodei, tu garantēti sasniegsi savus mērķus. Te būtu vietā atsaukties uz slikto piemēru: grāmatu Eat that Frog, kura gan pretendēja uz galīgās patiesības instances statusu. Ejals šajā ziņā ir piezemētāks - viņš diezgan labi pamato to, kāpēc viņš uzskata tā un nevis citādāk, bet atzīst, ka ne vienmēr viss ir tik vienkārši.
Mana lielākā problēma ar šo grāmatu laikam gan ir tajā, ka no tās nudien neko jaunu neuzzināju. Ja es būtu ar to iepazinies 2014. gadā, iespējams, tam vēl būtu kāda vērtība, bet šobrīd par tēmu pieraduma/atkarības cikli esmu laika gaitā dažādos ceļos ieguvis pietiekamu daudzumu zināšanu, lai maksimums, ko šī grāmata varētu izdarīt, būtu atgādināt par kādu šī pasākuma aspektu, nevis atvērt jaunus apvāršņus. Bet kā lasāmviela cilvēkam, kurš nupat ir uzsācis vai vēl tikai grasās uzsākt savu startupu, arī 2020. gadā šī grāmata ir gana sakarīgs ievadmateriāls.
Šajā grāmatā Ejals attīstījis "āķa" modeli, kurš produkta atkarības veidošanu raksturo kā ciklu, kuru veido trigeris, darbība, mainīga balva un atkārtota investīcija. Doma ir tāda - tev iekārdina, tu kaut ko izdari, saņem par to ne-statiska veida gandarījumu un tevi motivē iesaistīties produktā vairāk un dziļāk, lai izveidotu ciešāku piesaisti šim projektam un padarītu arī grūtāku aiziešanu no tā. Piemēri izmantoti tādi, kādus varētu šajā gadījumā gaidīt: Twitter, FB, Instagram, Tinder, Pinterest, World of Warcraft, FarmVille u.t.t. - kas nu tobrīd bija aktuāli un kas lielākoties arī joprojām ir aktuāli. Autors mazliet arī pieskaras tēmai, vai produktu atkarību veidošana ir ētiska un atbild - daļēji. Tā īsti es laikam gan viņam nepiekritīšu, ka tā primāri ir pašu lietotāju atbildība un ka vispār nopietna atkarība veidojas ne vairāk kā vienā procentā gadījumu. Te varētu atsaukties uz pētījumiem, ka daudzi no populārākajiem Interneta resursiem strādā pēc tāda principa, ka jo vairāk laika tu tajā pavadi, jo kopumā tev vairāk pasliktinās noskaņojums.
Par ko es šim autoram būtu gatavs izteikt pateicību un atzinību: viņš atkārtoti uzsver, ka nav vienas metodes, kas strādās visiem un ka labākais, ko tu vari darīt, ir maksimalizēt savas iespējas gūt panākumus, nevis ka sekojot viņa maģiskajai četru soļu metodei, tu garantēti sasniegsi savus mērķus. Te būtu vietā atsaukties uz slikto piemēru: grāmatu Eat that Frog, kura gan pretendēja uz galīgās patiesības instances statusu. Ejals šajā ziņā ir piezemētāks - viņš diezgan labi pamato to, kāpēc viņš uzskata tā un nevis citādāk, bet atzīst, ka ne vienmēr viss ir tik vienkārši.
Mana lielākā problēma ar šo grāmatu laikam gan ir tajā, ka no tās nudien neko jaunu neuzzināju. Ja es būtu ar to iepazinies 2014. gadā, iespējams, tam vēl būtu kāda vērtība, bet šobrīd par tēmu pieraduma/atkarības cikli esmu laika gaitā dažādos ceļos ieguvis pietiekamu daudzumu zināšanu, lai maksimums, ko šī grāmata varētu izdarīt, būtu atgādināt par kādu šī pasākuma aspektu, nevis atvērt jaunus apvāršņus. Bet kā lasāmviela cilvēkam, kurš nupat ir uzsācis vai vēl tikai grasās uzsākt savu startupu, arī 2020. gadā šī grāmata ir gana sakarīgs ievadmateriāls.
2020-06-07
comments powered by Disqus