Kazhes pierakstu burtnīca

Lugā Salome Vailds pievēršas vienam no jaukajiem Vecās Derības stāstiem, proti, Salomei un Jāņa Kristītāja galvai. Vispār jāatzīst, ka Vecā Derība ir pilna ar šādiem ļoti jaukiem un patīkamiem stāstiem, ņem tik un izvēlies savai sirdij tuvāko.
Es pat nespēju izsekot tam, no kurienes es esmu ar šo konkrēto stāstu pazīstams, jo veco Derību lasījis noteikti neesmu un it kā nevienā filmā Salomi ar redzējis neesmu, droši vien kaut kādos apstākļos man šo stāstīja vecāki.
Tātad luga ir par to, kā Hēroda audžumeita Salome, secinājusi, ka viņai neizmāks mīlas sakars ar patēv pagarobs ieslodzīto Jāni Kristītāju, izlemj dejot patēvam par prieku, pretī saņemot Jāņa galvu. šausma,s pitiek man apskatīities iepriekšejos teikumus, pai es redzējtu, cik daudz tajos ir drukas kļūdu, bet tagad tās izlabot nespēšu, jo uz ipad tas ir pamatīgs čakars. Rakstīt ātri nav problēma, bet rakstīt pareizi gan ir visai grūti, un šobrīd man nav noskaņojuma rakstīt rūpīgi.
Šķiet, ka Vailds šajā luga visai precīzi pieturās Bībeles vēstījumam, vai arī man mamma atstāstīja šo vēstījumu pēc Vailda lugas un nevis no Bībeles, kas patiesībā ir ticamākais variants, līdz ar to man nav īsti iespējas salīdzināt. Taču kā lai arī nebūtu, šis sižēts ir gana mūžīga, lai šī konkrētā luga būtu aktuāla un skatāma arī divdesmitpirmajā gadsimtā, neķ īsti jēdzīgu vairs pateikt nevaru, jo vienkārši sakot nav iedvesmas un ir varbūt pat deusku besis, bet tas tā, ne īpaši būtiski. Jābeidz šis apraksts, jāsāk nākamais, tikpat bezjēdzīgais un tukšais. Eh, cik šodien esmu pozitīvs.