Kazhes pierakstu burtnīca

Patrikam Modiano kā rakstniekam ir viens izcils pluss - viņa darbus franciski varu lasīt itin normālā tempā, katru piekto vārdu nemeklējot vārdnīcā un normāli varot izsekot grāmatā notiekošajam. Komplektā gan nāk arī mīnuss, ka grāmatas ir diezgan vienveidīgas un seko vieniem un tiem pašiem principiem. Līdz ar to šobrīd esmu neziņā - vai kā nākamo darbu franču mēlē atkal lasīšu kaut ko no Modiano daiļrades, vai tomēr pamēģināt kaut ko mazliet izaicinošāku.

Šī ir trešā šī autora grāmata, ko man ir sanācis lasīt, un visās ir atsevišķas neizbēgamas detaļas:
1) galvenais varonis rekonstruē pagātnes notikumus (vai nu viņš tos ir aizmirsis pilnībā vai daļēji, vai arī pēta kādu svešu pagātni, bet pagātne ir obligāti jāpiemin);
2) varonim ir raksturīgi dažādiem otrā-trešā plāna personāžiem uzdot dažādus jautājumus, uz kuriem tie (atšķirībā no mūsu apdzīvotās pasaules) visbiežāk arī atbild, nevis pasūta šo trīs mājas tālāk vai vismaz painteresējas, cik daudz tarakānu viņam dzīvo bēniņos;
3) vismaz pastarpināti ir pieminēta tēma "ebreji un 2.Pasaules karš Parīzē";
4) svarīga tēma - kāds pazudis personāžs no pagātnes.

Šajā konkrētajā gadījumā mūsu galvenais varonis ir Žans, kuru kādā nebūtiskā un neskaidrā lietā uzaicina uz policijas iecirkni sniegt liecību. Ejot jau no iecirkņa laukā, viņš ievēro Žizeli - jaunu sievieti, kura tiek nopratināta uzreiz pēc viņa. Pēcāk viņš šo meiteni/sievieti uzmeklē, un sākas faktiskā darbība. Salīdzinoši būtiska detaļa - Žans pats vēl ir nepilngadīgs, bet visu laiku uzdodas par 21 gadu vecu. Žizele ir vai nav iesaistīta kaut kādās tumšās lietiņās ar mafiju vai kaut ko tamlīdzīgu un viņa patiesībā arī ir vai nav Žizele, viņa ir precējusies, bet arī vīra stāsts ir diezgan miglā tīts, un skaidrs ir tas, ka ja līdz grāmatas beigām gan viņa, gan Žans izdzīvos, tas būs itin negaidīti. Trilleris, krimiķis, pagātnes rekonstrukcija - kā jau apgalvoju, pilnīgi klasisks Modiano. Patiesībā jau tam nav ne vainas, vienīgi kaut kā mani nepamet sajūta, ka bišķi jau par daudz uzmanības es esmu veltījis šim konkrētajam Nobela prēmijas laureātam. Varbūt vienkārši vajadzētu vairāk pievērsties franču valodas zināšanu uzlabošanai, lai varētu sākt lasīt arī citu, sarežģītāku, autoru darbus?

P.S. Ja tev radies jautājums - kādā sakarā nosaukuma pieminēts cirks, tad tajā strādā/strādāja Žizeles vīrs un bija iesaistīta arī viņa pati. Diez vai tas tevi patiešām interesēja, bet man šķita nepieciešams to precizēt.
Tāpat varu piebilst, ka grāmatas lasīšanu pabeidzu, sēžot RISEBA telpās un gaidot brīdi, kad sāks prezentēt sevis sasniegto "Startup Weekend Riga" dalībnieki.