Rue des Boutiques Obscures
Cilvēks atrodas pastāvīgos sevis meklējumos. Reizēm viņš sev pašam uzdod jautājumu: "Kas es esmu?", citkārt vaicā citiem: "Vai tu zini, kas es esmu?" Vēl citā situācijā viņš secina, ka vispirms ir jāierauj. Ar līdzīgām problēmām sastopas arī šīs grāmatas galvenais varonis, ar to vien atšķirību, ka viņš patiešām nezina, kas viņš ir.
Gijs ir privātdetektīvs, kantoris, kurā viņš gadiem ilgi strādājis, tiek slēgts, un viņš izlemj pievērsties kādai īpaši interesantai lietai - personīgās biogrāfijas noskaidrošanai. Viņš neatceras neko no savas jaunības un pat nezina savu īsto vārdu. Kas ar viņu bija noticis un kāpēc - tas viņam ir pamatīgs noslēpums, kuru būs lemts atšķetināt. Solīti pa solītim viņš sāk savas dzīves rekonstrukciju, lai noskaidrotu, kas tad viņš patiešām ir un ir bijis.
Stāstā iesaistās dažādi cilvēki, ar kuriem viņam ir bijusi saskarsme jaunībā. Tiesa, gandrīz neviens viņu neatpazīst, lai gan viņam pašam sevi ir izdevies identificēt kādā vecā fotogrāfijā, no kuras viņš ar laiku secina, ka viņš īstajā vārdā ir Džimijs Pedro Sterns un ka viņa iepriekšējā dzīve ir aprāvusies kaut kad 2.Pasaules kara laikā. Kur šai grāmatai, manuprāt, pieklibo ticamības moments, ir daudzās Sterna tikšanās ar visādiem cilvēkiem, par kuriem viņam ir minimālas zināšanas, kas tie tādi, kuri viņam ļoti mierīgi un vaļsirdīgi klārē visādu informāciju, kura viņiem gan ir ļoti labi saglabājusies atmiņā, gan viņiem nerodas sevišķi jautājumi, kāpēc viņam to tik ļoti vajag zināt un kas viņš tāds vispār ir, jo ar savas identitātes atklāšanu kungs neaizraujas (arī tāpēc, ka pašam viņam ir visai minimāla sajēga par šo identitāti). Grāmatas beigās, protams, viņam izdodas itin labi atšķetināt patiesību par to, kas un kāpēc ar viņu atgadījies (vispār jau es šeit varētu iekļaut arī sižeta atrisinājumu, bet labāk laikam nē).
Patriks Modiano, ja kas, ir ļoti ievērojams autors. 2014.gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts, par "Tumšo bodīšu ielu" (šādi šī grāmata dēvēta latviski) saņēmis prestižo Gonkūru prēmiju, viņa darbi (ieskaitot šo) ir tulkoti arī latviešu valodā. Kopumā es gan laikam teiktu, ka līdz galam šī grāmata mani neaizrāva (pa daļai gan pie vainas varētu būt tās lasīšana oriģinālvalodā vairāku mēnešu garumā) - savā būtībā tā nav diži vairāk kā krimiķis/spriedzes romāns, kur ir itin maz varoņu iekšējās pasaules un gaužām daudz faktu un notikumu. Vienlaikus ar manām ierobežotajām franču mēles zināšanām, varbūt tas arī ir labs variants lasāmvielai, bet es biju gaidījis kaut ko emocionāli spēcīgāku no šī romāna.
Gijs ir privātdetektīvs, kantoris, kurā viņš gadiem ilgi strādājis, tiek slēgts, un viņš izlemj pievērsties kādai īpaši interesantai lietai - personīgās biogrāfijas noskaidrošanai. Viņš neatceras neko no savas jaunības un pat nezina savu īsto vārdu. Kas ar viņu bija noticis un kāpēc - tas viņam ir pamatīgs noslēpums, kuru būs lemts atšķetināt. Solīti pa solītim viņš sāk savas dzīves rekonstrukciju, lai noskaidrotu, kas tad viņš patiešām ir un ir bijis.
Stāstā iesaistās dažādi cilvēki, ar kuriem viņam ir bijusi saskarsme jaunībā. Tiesa, gandrīz neviens viņu neatpazīst, lai gan viņam pašam sevi ir izdevies identificēt kādā vecā fotogrāfijā, no kuras viņš ar laiku secina, ka viņš īstajā vārdā ir Džimijs Pedro Sterns un ka viņa iepriekšējā dzīve ir aprāvusies kaut kad 2.Pasaules kara laikā. Kur šai grāmatai, manuprāt, pieklibo ticamības moments, ir daudzās Sterna tikšanās ar visādiem cilvēkiem, par kuriem viņam ir minimālas zināšanas, kas tie tādi, kuri viņam ļoti mierīgi un vaļsirdīgi klārē visādu informāciju, kura viņiem gan ir ļoti labi saglabājusies atmiņā, gan viņiem nerodas sevišķi jautājumi, kāpēc viņam to tik ļoti vajag zināt un kas viņš tāds vispār ir, jo ar savas identitātes atklāšanu kungs neaizraujas (arī tāpēc, ka pašam viņam ir visai minimāla sajēga par šo identitāti). Grāmatas beigās, protams, viņam izdodas itin labi atšķetināt patiesību par to, kas un kāpēc ar viņu atgadījies (vispār jau es šeit varētu iekļaut arī sižeta atrisinājumu, bet labāk laikam nē).
Patriks Modiano, ja kas, ir ļoti ievērojams autors. 2014.gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts, par "Tumšo bodīšu ielu" (šādi šī grāmata dēvēta latviski) saņēmis prestižo Gonkūru prēmiju, viņa darbi (ieskaitot šo) ir tulkoti arī latviešu valodā. Kopumā es gan laikam teiktu, ka līdz galam šī grāmata mani neaizrāva (pa daļai gan pie vainas varētu būt tās lasīšana oriģinālvalodā vairāku mēnešu garumā) - savā būtībā tā nav diži vairāk kā krimiķis/spriedzes romāns, kur ir itin maz varoņu iekšējās pasaules un gaužām daudz faktu un notikumu. Vienlaikus ar manām ierobežotajām franču mēles zināšanām, varbūt tas arī ir labs variants lasāmvielai, bet es biju gaidījis kaut ko emocionāli spēcīgāku no šī romāna.
2015-07-01
comments powered by Disqus