Kazhes pierakstu burtnīca

Atvaļinājuma laikā izlasīju trīs Mjūrielas Spārkas romānus (vienu gan, kā vēlāk noskaidroju, biju lasījis jau iepriekš), un "Vecpuiši" ir viens no tiem.
Londona, kā apgalvo Spārka, ir (vai vismaz bija 1960.gadā) vecpuišu pilsēta - tāda, kur čum un mudž vienatnē dzīvojoši vīrieši, kuriem ir vai nav sakari ar kādām sievietēm (vai vīriešiem), bet laulības dzīvei viņi ir nepiemēroti. Grāmata stāsta par vairākiem šādiem vīriešiem, kuru dzīvesstāsti savijas kopā visai sarežģītos veidos.
Nosacīti par centrālo tās personāžu var uzskatīt Ronaldu - vīrieti, kas cieš no epilepsijas un ir rokrakstu eksperts. Viņam kāds draugs dod uzdevumu tiesas vajadzībām novērtēt autentiskumu kādai vēstulei, ko acīmredzami noviltojis cits vecpuisis - spirituālists Patriks, kuram vai nu piemīt vai nepiemīt spējas sazināties ar mirušajiem, bet kuram pilnīgi noteikti piemīt spējas izkrāpt naudu no lētticīgām sievietēm. Patrikam ir draudzene Alise - jauna sieviete, kas līdz ausīm iemīlējusies pavecākajā un nebūt ne jaukajā Patrikā. Alise ir stāvoklī un neieklausās Patrika ieteikumos par abortu, tālab Patriks, kurš stāv ārpus labā un ļaunā, par šādām lietām neaizdomājoties, plāno veidu, kā labāk Alisi likvidēt. Tikām cits vecpuisis Alisē ir iemīlējies. Un vēl tur ir otra meiča, Alises draudzene, kura ir ieķērusies citā vecā blēdī - kurš zināmā mērā ir Patrika konkurents. Vienvārdsakot, balagāns ir pamatīgākais. Krāpšana, izspiešana, dubultdzīve un dubultmorāle, cilvēki bez sevišķiem principiem un vērtībām, "Vecpuišu" pasaule ar sevišķu morālumu neizceļas. Lasāmviela viegla un interesanta, bet paliekošās vērtības gan laikam diezgan maz - šis romāns varētu kalpot par labu materiālu ekranizācijai, bet ir visai iespējams, ka līdzīgi tas bija ar "The Ballad of Peckham Rye", pēc dažiem gadiem es vairs nezināšu, esmu es šo grāmatu lasījis vai nē. Un tas par spīti tam, ka kopumā tā man šķita diezgan laba.