Kazhes pierakstu burtnīca

Iepriekšējā grāmata, ko mēģināju lasīt, kļuva par to ļoti reto gadījumu, kad es padodos grāmatas lasīšanā un atzīstu - nē, es neesmu gatavs tajā investēt nepieciešamo laika daudzumu (Zigumnda Freida "Sapņu interpretācija"), līdz ar to kā nākamo izvēlējos kaut ko gana drošu, ka vismaz ar tā pieveikšanu līdz galam sarežģījumiem nevajadzētu rasties. Tā nu es nonācu pie Paula Bankovska stāstu krājuma "Zvēru zvaigznājs". Vispār jāatzīst, ka lai arī neesmu sevī līdz šim atradis pārmērīgu sajūsmu Bankovska daiļradē, droši vien varētu saņemties un visas viņa publicētās grāmatas izlasīt (diemžēl, jaunas priekšlaicīgi mirušais autors vairs neradīs), un jā, te nu es esmu "Zvēru zvaigznājā".

Krājumu veido seši stāsti, kuri galīgi nav par zvēriem, bet gan par dažāda veida grūtdieņiem mūsdienu Latvijā, lai arī notikumi lielākoties risinās dzīvnieku pasaulē. Šie seši "zvēri" ir sekojoši: kaija, zivis (bez konkretizācijas, šajā stāstā stāstītājs nav personificēts), žurka, prusaks, mitrene un lācis. Komplekts, jāatzīst, ne tas tipiskākais, ko tu sastapsi jebkurā vidē. Jāatzīst, ka visi te apskatītie stāsti, ja to varoņi būtu Jāņi, Pēteri un Mudītes, šķistu gaužām sadzīviski un zināmi, ja ne gluži no personīgās vai tuvāko draugu dzīves, bet no dzīves kā tādas. Proti, ir daudz tādu dzīves situāciju, kurās tu pats varbūt neesi bijis un pat nevari nosaukt konkrēti vārdā nevienu konkrētu cilvēku, kuram tā ir gadījies, bet tu zini - tādi gadījumi ir, un tur nav ko apstrīdēt. Vai tā būtu laša kundze, kura izkārto zivju bērniem labu darbu pilsētā, taču patiesībā izrādās, ka visi laimīgie aizbraucēji iet bojā, vai vīrietis, kurš nespēj ģimenei atzīt, ka palicis bez darba un tālab katru dienu izliekas, ka viņš iet uz kantori, bet patiesībā aizvada savas dienas tuvējā dzertuvē vai čalis, kurš tik ļoti cenšas izrādīties meitenei, ka rezultātā pats paliek pilnīgos luņos.

Kā jau to var sagaidīt no stāstu krājuma, ne visi stāsti ir vienlīdz spēcīgi un uzrunājoši. Spēcīgākais no tiem ir arī garākais - "Slēgtais pagalms" - kas vēsta par žurku un cilvēku līdzāspastāvēšanu kādā krīzes māktā pilsētā. Tāpat visai saistošs man šķita stāsts par mitreni un komposta kaudzi (ieskaitot lirisko līniju - mīlestību starp mitreni un beigtu sasaldētu garneli). Pārējie - nu, tā, bija gan labākas epizodes (brīžiem Bankovskis burvīgi rotaļājas ar vārdiem, kuri zvēru pasaules kontekstā pilda citas funkcijas, kā tu no tiem sagaidi citkārt). Šedevrs? Nē. Patīkama lasāmviela vienam vakaram? Jā, droši vien.