Kazhes pierakstu burtnīca

Bibliotēkā bērnu grāmatu plauktā ieraugot izdevumu, kura autors ir Pēteris Blūms, uzreiz bija skaidrs - ar šo mēs iepazīsimies! Pārliecināties, ka tas ir īstais Pēteris Blūms, nebija grūti - vesela grāmata, kas veltīta ekskursijai vienā pilī, diez vai to varētu radīt kāds cits kā viens no vēsturiskumu visvairāk mīlošajiem Latvijas arhitektiem. Un tā nu mēs nonākam pie Rīgas pelēm Ēdolē.

Lasot bērniem paredzētu grāmatu (kuru nav radījis profesionāls rakstnieks), lielākoties tu tik viegli nenojautīsi, kāda ir tās autora pamatnodarbošanās. Vismaz es tā iztēlojos, ka diez vai manas bērnu grāmatas sižeta plaši būtu pārstāvēta web risinājumu izstrāde. Tikām Pēteris Blūms it nemaz nemēģina maskēties. Katrā ziņā vārdu savienojums "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" te parādās visai neilgi pēc grāmatas sākuma. Un nav grūti ievērot, ka sižets par pelēm no Rīgas, kas apmeklē savus sugasbrāļu Ēdolē, galvenokārt te nepieciešams tālab, lai varētu gari un plaši izstāstīt ne vien Ēdoles pils vēsturi, bet arī pakavēties pie arhitektoniskām detaļām, kā arī uzsvērt to, ka nevajag visu restaurējot sacakojot līdz pretīgumam, plaisas un nelīdzenumi ir vēsturiskuma pazīmes, kamēr eiroremonts ir plakans un garlaicīgs.

Šī noteikti ir tā situācija, kad zināšanas par to, kas ir grāmatas autors, uzlabo manu viedokli par pašu grāmatu. Raugoties neitrālām acīm, es teiktu - literārās dotības autoram nav nekādas izcilās, lai arī viņš cītīgi uztur smeķīgu valodu, tā nav padevusies sevišķi organiska. Vēsturisku pastāstu ir pārāk daudz, bērniem aktuāla sižeta - parāk maz. Bet, ja tu pazīsti Pēteri Blūmu, tu saproti, ka citādāka šī grāmata nemaz nevarētu būt un ka vienlaikus tagad, ja kaut kad aizbrauksim uz Ēdoles pili, Esterei būs iespēja to redzēt pilnīgi citām acīm nekā, ja šīs grāmatas nebūtu. Un, ja kas, arī Marina un es savā kāzu dienā bijām kādu brīsniņu šajā pilī, kamēr 2016. gada janvārī tur pavadījām nakti pārgājienā no Alsungas uz Kuldīgu. Jāatzīmē, ka grāmatas varoņiem mūsu vizīte toreiz Ēdolē pie sirds nebūtu gājusi - kā nekā diezgan daudz laika pavadījām kopā ar viņu ienaidnieku - kaķi Beisiku.

Līdz ar to vērtējums sekojošs: jo labāk tev zināms Pēteris Blūms (pat ja ne personīgi), jo saistošāka tev būs šī grāmata. Mums, kam agrās rīta stundās regulāri gadās novērot arhitektu nūjojam ap Botānisko dārzu, secinājums neizbēgams - jāapgādājas ar savu "Rīgas peļu Ēdolē" eksemplāru!