Kazhes pierakstu burtnīca

Pirmās brīvvalsts Latvijas futbolā bija diezgan daudz ģimeņu, kur divi vai pat vairāki nekā divi brāļi bija slaveni futbolisti. Latvijas izlasi pārstāvēja četri brāļi Plades (bet futbolu spēlēja, šķiet, seši), trīs brāļi Bārdas (un arī ceturtais bija futbolists), divi brāļi Levitanusi. Izlasē vai tās tuvumā bija arī brāļi Kabuli, Lindenbergi, Skadiņi, Kaci, Sokolovi, Buzarovi, Grebles, šo sarakstu varētu turpināt. Katrs stāsts, protams, ir ar savu unikālo elementu, bet konkrēti brāļu Kreicbergu gadījums ir ievērības cienīgs ar to, ka viņi abi bija ne tikai ievērojami futbolisti, bet arī futbola tiesneši.

Pēteris (1898-1979) un Hugo (1904-1968) Kreicbergi uzauga lielā astoņu bērnu ģimenē, Hugo bija jaunākais no bērniem. Viņu dzīve Latvijā galvenokārt bija saistīta ar Strazdumuižu Rīgas nomalē, kur Kreicbergu ģimene dzīvoja un strādāja Strazdumuižas kokvilnas manufaktūrā. Futbolā viņi bija saistīti ar divām Rīgas komandām - "Amatieri" un "Strazdumuižu".

1911. gadā dibināto "Amatieri" mēdz dēvēt par pirmo latviešu futbola komandu vēsturē (pretstatā iepriekš dibinātajām angļu un vācu vienībām), taču precīzāk to būtu saukt par pirmo komandu, kurā latviešiem bija lielāka loma. Tā panākumiem bagātākais periods bija 20. gadsimta divdesmitie gadi, tolaik tā bija otrā-trešā spēcīgākā komanda līgā, daudzi "Amatiera" futbolisti spēlēja arī Latvijas izlasē. Ap desmitgažu miju sākās "Amatiera" noriets, tas zaudēja vietu Virslīgā un kādu laiku pat spēlēja Rīgas futbola pagrabā - otrajā līgā.

Pēteris "Amatiera" rindās spēlēja vēl pirms Pirmā pasaules kara, kamēr Hugo sāka pirmajos neatkarības gados. Ievērojamākais no abiem bija Pēteris, kas 1924. gadā bija Latvijas izlases sastāvā devās uz Olimpiskajām spēlēm Parīzē. Laukumā gan Kreicbergs netika, taču par Olimpisko spēļu dalībnieku viņu var uzskatīt. Tāpat viņš bija Latvijas izlases rezervists vēl dažās citās spēlēs 1924. gadā. Hugo Kreicbergs tādus sasniegumus neguva, taču abi brāļi bija stabilas "Amatiera" vērtības laika posmā no 1924. līdz 1926. gadam, kad tas divreiz izcīnīja trešo vietu Rīgas meistarsacīkstēs, kā arī 1926. gadā, kad "Amatieris" spēlēja Rīgas kausa finālā, turklāt finālu tas sasniedza, pieveicot iepriekšējo divu gadu uzvarētāju un neapstrīdamo favorītu Rīgas futbola klubu (RFK). Abi brāļi bija iekļauti Latvijas otrās (B) izlases treniņu grupā 1925. gada pavasarī angļu trenera Vilsona vadībā.

1927. gadā, kad izveidota Latvijas futbola Virslīga, abi brāļi "Amatieri" pameta un pievienojās jaunizveidotajai Strazdumuižas izglībības biedrības (SIB) komandai, kuru atbalstīja Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra, kurā strādāja vairums komandas futbolistu. Komandā spēlēja vietējie Strazumuižas puiši un vīri, vairāki no viņiem (ne tikai brāļi Kreicbergi) bija iepriekš pārstāvējuši "Amatieri". Ievērojamākais Strazdumuižā uzaugušais futbolists - Latvijas izlases dzelzs vīrs Pēteris Lauks - gan līgas spēlēs turpināja pārstāvēt "Amatieri", bet dažus gadus vēlāk pievienojās RFK, taču dažas draudzības spēles viņš uzspēlēja arī Strazdumuižas komandas rindās, kuras vārtus sargāja viņa brālis Alfrēds.

Strazdumuižas komanda bija viena no retajām futbola vienībām Rīgā, kurai bija pašai savs laukums (mūsdienās - Strazdumuižas parka teritorijā), un ilgus gadus tā bija viena no vadošajām Rīgas 1. līgas turnīrā. Tiesa, brāļu Kreicbergu līdzdalība kā futbolistiem tajā bija nozīmīga vien pirmajos komandas gados, kamēr trīsdesmitajos gados viņi abi galvenokārt bija ievērojami kā futbola tiesneši. Tā tolaik bija ierasta prakse, ka pieredzējušie futbolisti vairāk pievērsās tiesāšanai, taču nezinu citu gadījumu, kad divi brāļi būtu kļuvuši abi par galvenajiem tiesnešiem Virslīgas līmenī, un pat vienā dienā vadījuši Virslīgas spēles.

Kā futbola tiesneši brāļi Kreicbergi darbojās sākot ar 1927. gadu, sākotnēji viņi abi galvenokārt pildīja līnijtiesnešu pienākumus vai arī tiesāja otro vai trešo komandu spēles, taču Pēteris Kreicbergs jau 1928. gadā bija galvenais tiesnesis izšķirošajā Virslīgas spēlē starp RFK un Liepājas "Olimpiju" par Latvijas meistara titulu, kamēr Hugo Virslīgas galvenā tiesneša statusu sasniedza 1933. gadā. Sākot ar trīsdesmito gadu otro pusi abi brāļi bija aktīvāko (visvairāk spēles aizvadošo) Latvijas futbola tiesnešu vidū, presē abi gan daudz cildināti, gan pelti. Pēteris Kreicbergs bija galvenais tiesnesis vienai no skandalozākajām spēlēm Latvijas futbolā - 1932. gada augusta principiālajā cīņā starp "Universitātes sportu" un ebreju komandu "Hakoah", kuras iznākumu (US uzvaru) "Hakoah" apstrīdēja it kā kļūdaini īsa spēles laika dēļ (Pēteris Kreicbergs skaidrojumā Latvijas Futbola savienībai atzina savu kļūdu), un šī spēle aizsāka skandāliem un pārspēlēm apvīto cīņu par vietu Virslīgā starp šīm komandām.

1934. gada 6. maijā, uzsākot Virslīgas sezonu, bija gaidāms vēsturisks notikums: vienā dienā un vienā stadionā Virslīgas spēlēm kā galvenie tiesneši bija nozīmēti abi brāļi. Vispirms 10:30, sezonas atklāšanas spēlē Hugo Kreicbergs cīņai Rīgas ASK un Liepājas ASK (liepājniekiem tā bija debijas spēle Virslīgā), bet pēcpusdienā, plkst. 16:00, turpat jau Pētera Kreicberga vadībā bija jāspēlē "Hakoah" un JKS jeb Jaunekļu kristīgās savienības komandas. Vai pareizāk - tā vismaz bija paredzēts notikt, jo pāris dienas vēlāk laikrakstā "Sporta Pasaule" rakstīja, ka spēli starp abām ASK vadīja Jūlijs Levitāns. Kālab notika pēdējā brīža maiņa - nezinu.

Šo iepriekšējo biju gribējis izcelt kā unikālu notikumu Latvijas futbola vēsturē, taču šķiet, ka šādā veidā tas tomēr nebija noticis. Vai bija kāda cita reize, kad abi brāļi tiesāja Virslīgu vienā dienā - man pagaidām nav izdevies atrast tam liecības. Rīgas 1. līgas spēles - noteikti. Tāpat abi tiesājuši Rīgas apgabala futbola savienības (RAFS) sezonas atklāšanas zibensturnīros (tie notika vienas dienas garumā). Par Virslīgu tuvākais, ko atrodu, tāpat ir iespaidīgs fakts: 1933. gada 7.-10. jūlijā notikušajā Virslīgas spēļu kārtā no četrām spēlēm trijās galvenā tiesneša statusā bija kāds no Kreicbergiem: Hugo vadīja divas, bet Pēteris - vienu spēli. Vienā dienā gan šīs spēles nenotika, taču tāpat - ievērības cienīgs fakts. Abi brāļi arī darbojušies RAFS tiesnešu kolēģijā. Brāļi tiesāja arī spēles ar ārzemju komandu līdzdalību, piemēram, Pēteris - sacensību starp Latvijas sastādīto (faktiski - Rīgas izlasi) un Kopenhāgenas "Boldklubben Fremad", bet Hugo - ASK spēli pret Prāgas "Viktoria Žižkov".

Domājams, ka Latvijas futbola vēsturē Pēterim Kreicbergam lielāka loma ir kā futbolistam (tomēr izlases pieteikumā Olimpiskajās spēlēs), kamēr kā tiesnesim - Hugo, kurš vadījis vairāk Virslīgas spēļu, par Hugo Kreicbergu kā futbola tiesnesi savā atmiņu grāmatā "Tā tas bija toreiz" atzinīgi izteicās trimdas literāts Kārlis Krūklītis. Un arī pēc Hugo nāves publikācijā "Austrālijas latvietī" viņš vairāk izcelts kā tiesnesis:

Anglijā 64 gadu vecumā miris neatkarīgās Latvijas sākuma gadu futbolists un vēlāk izcilais futbola tiesnesis Hugo Kreicbergs. Viņa vārds saistās ar Rīgas pievārtes Strazdmuižas čaklo sporta mīļotāju "republiku". Tur lielākais rūpniecības uzņēmums savā laikā bija diegu fabrika J. and P. Coats, šis pasaules firmas Latvijas filiālē darbu atrada arī vairāki krietni sportisti.

Otrā pasaules kara laikā, kad fronte no Austrumiem strauji tuvojās Rīgai, liela daļa Kreicbergu dzimtas, tai skaitā Pēteris un Hugo ar ģimenēm, devās no Latvijas prom. Caur Oldenburgas nometni Vācijā vispirms Hugo, bet tad arī Pēteris (un vēlāk - divas viņu māsas) nonāca Anglijā, kur abi brāļi atrada darbu faktiski savā vecajā darbavietā J. and P. Coats diegu fabrikā pie Boltonas, Lankašīrā (Coats uzņēmumam līdz karam piederēja arī Strazdumuižas manufaktūra). Šķiet, ka ne viens, ne otrs brālis pēc kara savas gaitas futbolā neturpināja.

Līdzās futbolam Hugo Kreicbergs bija aktīvs skautu organizācijas dalībnieks (kādā publikācijā par "Hakoah" desmit gadu jubilejas turnīru pat pieminēts, ka spēļu tiesnesis Hugo Kreicbergs bija skauta uniformā). Skautos darbību Hugo turpināja arī agrīnajā trimdas posmā, viņš bija Oldenburgas nometnes Tērvetes (11.) skautu vienības vadītājs, un 10 gadus vēlāk, kad Kanādā tika dibināta jauna skautu vienība ar šādu pašu vārdu, Hugo Kreicbergs uz Toronto nosūtīja vienības karogu, ko Vācijā bija darinājusi viņa māsa Tonija Kreicberga. Pazīšanās no skautu laikiem arī bija tā, kas palīdzēja Hugo Kreicbergam no Vācijas izbraukt uz Angliju.

Strazdumuižas izglītības biedrības biedru sarakstos atrodams arī vecākais no Kreicbergu dēliem - Jānis Kreicbergs. Viņa līdzdalība futbola spēlēs nav fiksēta, toties viņam bija veiksmīgākā karjera Strazdumuižas manufaktūrā: kamēr Pēteris bija auto šoferis, bet Hugo - priekšstrādnieks vērpšanas nodaļā, Jānis bija manufaktūras galvenais finansists.

P.S. Šajā brīdī varu droši apgalvot, ka brāļiem Kreicbergiem un viņu futbola gaitām bijusi loma arī manā dzīvē - nupat atgriezāmies no ceļojuma uz Angliju (tā apraksts taps drīzumā), kurā mūs ļoti laipni uzņēma Hugo Kreicberga meita Liene Leadbetter. Vairākas bildes šajā materiālā - no Lienes Leadbetter kolekcijas.