Klibais no Inišmānas
Pirms kāda laiciņa "Klibo no Inišmānas" teātrī jau skatījāmies, ar to vien atšķirību, ka toreiz tas bija Iļģuciema kultūras centrā, bet šoreiz - Liepājas teātrī. Vispār jau interesanti ir vienu un to pašu darbu vispirms baudīt amatieru, bet pēc tam - profesionāļu izpildījumā, un tad salīdzināt, kāds ir vienu un otru sniegums.
Izrādes saturs arī Liepājā neko pārveidots netika - tas pats stāsts par nomaļām Īrijas salām un klibu puisi, kurš vēlas izrauties no savas dzimtās laucinieciskās vides un sasniegt dzīvē kaut ko vairāk par iespēju skatīties uz govi. Dabiski, ka Liepājas teātrī daudz nopietnāk bija piestrādāts pie dekorācijām - ir Billija tanšu veikals autentiski uztaisīts, ir laiva skatuves priekšplānā, ir gandrīz autentiskas jūraszāles. Tā kā sēdējām otrajā rindā, par redzamību sūdzēties nevarēja, ja nu vienīgi tādēļ, ka lielākā daļa izrādes darbības norisinājās diezgan augstu virs mums - patālu vertikālajā virzienā.
Sākuma daļā man pat bija diezgan grūti pierast pie tā, cik ļoti līdzīgi daudz kas izklausījās toreiz Iļģuciemā skatītajai lugas interpretācijai - tas, ka teksts būs tāds pats, bija diezgan prognozējami, bet intonācijas, jo īpaši abu Billija tanšu izpildījumā bija nu ļoti līdzīgas iepriekšējās reizes pieredzei. Vispār gan jāatzīst, ka šādas tradicionāli iestudētas lugas gadās skatīties itin reti - ar skaidru lineāri rādītu sižetu, brīžiem diezgan parupjiem jokiem un vēl superreālistisku skatuves iekārtojumu, tā ka tā pat bija mazliet tā kā jauna pieredze, varbūt vienīgi pirms gada Daugavpilī skatītā "Kā tā otra puse mīl" bija līdzīgā stilā, bet par laimi šis iestudējums Liepājā tomēr bija manāmi augstākā kvalitātē. Gluži aiz sajūsmas spiegt gan te varbūt nebija par ko, bet aktieri kopumā bija pārliecinoši (cik nu pārliecinoši vispār var būt latviešu aktieri, uzdodoties par Billijiem, Bobijiem un Eilīnām), Viktors Eilers kā Bobijs bija tiešām labs (jāatzīst, ka man bija nopietnas grūtības viņā sazīmēt to pašu aktieri, kas itin atšķirīgās lomās skatīts "Stavangerā" un "1984").
Vienlaikus jāatzīst, ka es nebiju īpaši pārsteigts par to, kas uz šo izrādi Liepājas teātra zāle nebija pilna - nu nav tas tāds teātra baudījums, uz kuru cilvēkiem būtu pamats lauzties bariem, laikam jau tā ir no izrāžu kategorijas "kaut kā aizpildām repertuāru", nevis viena no sezonas naglām. Normāla vakara izklaide, ne kaut kas diži vairāk.
Izrādes saturs arī Liepājā neko pārveidots netika - tas pats stāsts par nomaļām Īrijas salām un klibu puisi, kurš vēlas izrauties no savas dzimtās laucinieciskās vides un sasniegt dzīvē kaut ko vairāk par iespēju skatīties uz govi. Dabiski, ka Liepājas teātrī daudz nopietnāk bija piestrādāts pie dekorācijām - ir Billija tanšu veikals autentiski uztaisīts, ir laiva skatuves priekšplānā, ir gandrīz autentiskas jūraszāles. Tā kā sēdējām otrajā rindā, par redzamību sūdzēties nevarēja, ja nu vienīgi tādēļ, ka lielākā daļa izrādes darbības norisinājās diezgan augstu virs mums - patālu vertikālajā virzienā.
Sākuma daļā man pat bija diezgan grūti pierast pie tā, cik ļoti līdzīgi daudz kas izklausījās toreiz Iļģuciemā skatītajai lugas interpretācijai - tas, ka teksts būs tāds pats, bija diezgan prognozējami, bet intonācijas, jo īpaši abu Billija tanšu izpildījumā bija nu ļoti līdzīgas iepriekšējās reizes pieredzei. Vispār gan jāatzīst, ka šādas tradicionāli iestudētas lugas gadās skatīties itin reti - ar skaidru lineāri rādītu sižetu, brīžiem diezgan parupjiem jokiem un vēl superreālistisku skatuves iekārtojumu, tā ka tā pat bija mazliet tā kā jauna pieredze, varbūt vienīgi pirms gada Daugavpilī skatītā "Kā tā otra puse mīl" bija līdzīgā stilā, bet par laimi šis iestudējums Liepājā tomēr bija manāmi augstākā kvalitātē. Gluži aiz sajūsmas spiegt gan te varbūt nebija par ko, bet aktieri kopumā bija pārliecinoši (cik nu pārliecinoši vispār var būt latviešu aktieri, uzdodoties par Billijiem, Bobijiem un Eilīnām), Viktors Eilers kā Bobijs bija tiešām labs (jāatzīst, ka man bija nopietnas grūtības viņā sazīmēt to pašu aktieri, kas itin atšķirīgās lomās skatīts "Stavangerā" un "1984").
Vienlaikus jāatzīst, ka es nebiju īpaši pārsteigts par to, kas uz šo izrādi Liepājas teātra zāle nebija pilna - nu nav tas tāds teātra baudījums, uz kuru cilvēkiem būtu pamats lauzties bariem, laikam jau tā ir no izrāžu kategorijas "kaut kā aizpildām repertuāru", nevis viena no sezonas naglām. Normāla vakara izklaide, ne kaut kas diži vairāk.
2015-09-13
comments powered by Disqus