Divos no tiem figurē man jau pazīstams personāžs - tēvocis Osvalds, romāna My Uncle Oswald galvenais varonis. Jāatzīst, ka abi šie stāsti arī ir visnotaļ melni, turklāt otrais, kā šķiet, kalpoja par iedvesmu romānam, vienlaikus pirmais, manuprāt, ir daudz veiksmīgāks. Tas stāsta par to, kā Osvalds, salīdzinoši ar kuru Kazanova esot dzīvojis celibātā, nonāk kādam sīriešu bagātniekam piederošā pilī un pavada nakti vai nu ar šī bagātnieka sievu vai meitu, pašam Osvaldam tas tā arī netiek sākotnēji skaidrs, jo abas divas viņam bija devušas mājienus, vai pareizāk - viņa plāns bija bijis savaldzināt viņas abas. Taču, tipiskā Dāla manierē, stāsta beigās atklājas (vai vismaz tā šķiet), ka patiesībā Osvalds būs pavadījis nakti ar sīrieša otru meitu, kurai ir lepra. Otrs stāsts par Osvaldu ir par to, kā viņam pazīstams smaržu pētnieks rada pasaulē spēcīgāko uzbudinātājsmaržu, par ko pārveidotā veidā vēsta manis minētais romāns.
Vēl ir visai dīvains stāsts par sievieti, kuras karsti mīlētais vīrs traģiski iet bojā, tad viņa vairākus gadus ir viena, līdz sastop savu jaunības dienu mīlestību, un viņu tikšanās sanāk visai negaidīts atriebības stāsts, pilnīgi šīzīgs.
Visubeidzot, ceturtais stāsts ir droši vien morāles jautājumos visbrīvākais no četriem - tas stāsta par to, kā divi vīrieši izdomā plānu, kā viens varētu pārgulēt ar otra sievu tādā veidā, lai sievas nenoskaidrotu, ka viņas nakti ir pavadījušas nevis ar saviem vīriem, bet gan ar kaimiņiem. Un, kā jau Dālam pieklājas, galā gaidāmais pārsteigums, nav tas, kuru tu vai es kā lasītājs gaidītu.
Es neesmu drošs, ka man šis stāstu krājums izcili patika, bet kaut kādā mērā mani silda doma, ka "Čārlija un Šokolādes fabrikas" un "Brīnišķīgā Lapsas kunga" radītājs paralēli rakstīja kaut ko šādu. Vismaz amizanti tas noteikti ir. Lai arī es, kā jau godīgs un labi audzināts cilvēks, to visu nevaru pieņemt par pareizu :D