Shaun the Sheep Movie
Shaun the Sheep filma ir itin labs pierādījums tam, ka animācijā arī pilnmetrāžas formātā itin labi var iztikt bez personāžu runāšanas - kamēr "The Secret Life of Pets" runāt spēj visi dzīvnieki, neskaitot kanārijputniņu, tad šeit nerunā pat cilvēki, kur nu vēl aitas un cūkas. Atkal jau jāapzinās, ka es neesmu pamata mērķa auditorija, bet īsti jau tas man netraucē.
Multfilmas sižets - par lauku zvēriem, kam nākas izdzīvot lielajā pilsētā, galīgi nav kaut kas svaigs un neredzēts. Arī paši personāži ir jau pietiekami daudz Aardman studijas darbos pielietoti - sācis savu dzīvi kā varonis vienā no Wallace and Gromit īsfilmā, auniņš Šons, pēcāk tika pats pie sava animācijas seriāla "Shaun the Sheep" un vēl arī tam tapa atvasinājumu "Timmy Time", kas adresēts pašiem jaunākajiem multfilmu par aitām cienītājiem. Un tad nu pienāca laiks arī pilnmetrāžas filmai, par kuras sižeta nesvaigumu jau te izteicos. Arī dramatiskais pavērsiens - fermera atmiņas zudums - nav nekas tāds, kas būtu nepietiekami izmantots dažādās klišejās. Taču šī ir viena no tām reizēm, kad mani sevišķi nesatrauc nepietiekamā oriģinalitāte. Viens, kas ir pozitīvi Aardman darbos, ir pati animācijas tehnika - stop-motion darbs ar lellēm, kur ciparu tehnoloģijas ir tikai neliels atvieglojums izcili darbietilpīgajā procesā. Drusku vairāk par to, kā šī filma tapa, var izlasīt Telegraph rakstā. Līdz ar to Aardman darbi neizskatās nākuši no tā paša 3D engine, kas ģenerē teju visu lielo studiju telpiskos varoņus (ok, es apzinos, ka nav viņiem kopīgs dzinis, bet sajūtu līmenī - ir gan). Un šī specifiskā tehnika komplektā ar nerunājošajiem personāžiem uzliek tādus rāmjus, kuru dēļ īsti nevar celt iebildumus. Kā teikt - tu nevari gaidīt kaut ko tādu, ko nevar saprast bez vārdiem, un līdz ar to pret sižeta naivumu esi pielaidīgāks.
Jā, tas ir diezgan absurdi, ka palikušas bez fermera, aitas cieš badu, jo kurš gan viņām piegādās speciālo barību, lai arī realitātē aitas primāri pārtiek no zāles. Jā, fizikas likumi šajā multfilmā darbojas ļoti slikti. Jā, tas ir dīvaini, ka viss fermera ganāmpulks ir no mazuļiem uzaudzis vienlaicīgi, pat suni ieskaitot. Jā, te ir drusku par daudz atraugu/pirdienu tipa joku. Un, jā, arī mani mazliet kaitina tas, cik ļoti daudz dažādās multfilmās tiek iesaistīti ļaunie dzīvnieku ķērāji. Bet šoreiz es spēju būt pielaidīgs. Taču šī ir lieliska domāšanu neprasoša izklaide. Ja salīdzina ar Secret life of Pets, aitu multfilma man pie sirds noteikti gāja labāk (lai arī tās auditorija noteikti ir vēl jaunāka), lai gan tā īsti nevaru pamatot, kāpēc. Ja nu vienīgi - briti pret amerikāņiem un zināms, ka man britu humors pie sirds iet labāk, turklāt visu cieņu "Šona" veidotājiem par to, ka te faktiski katru personāžu ir ierunājis cits aktieris, lai arī vispār jau viņi nerunā.
Multfilmas sižets - par lauku zvēriem, kam nākas izdzīvot lielajā pilsētā, galīgi nav kaut kas svaigs un neredzēts. Arī paši personāži ir jau pietiekami daudz Aardman studijas darbos pielietoti - sācis savu dzīvi kā varonis vienā no Wallace and Gromit īsfilmā, auniņš Šons, pēcāk tika pats pie sava animācijas seriāla "Shaun the Sheep" un vēl arī tam tapa atvasinājumu "Timmy Time", kas adresēts pašiem jaunākajiem multfilmu par aitām cienītājiem. Un tad nu pienāca laiks arī pilnmetrāžas filmai, par kuras sižeta nesvaigumu jau te izteicos. Arī dramatiskais pavērsiens - fermera atmiņas zudums - nav nekas tāds, kas būtu nepietiekami izmantots dažādās klišejās. Taču šī ir viena no tām reizēm, kad mani sevišķi nesatrauc nepietiekamā oriģinalitāte. Viens, kas ir pozitīvi Aardman darbos, ir pati animācijas tehnika - stop-motion darbs ar lellēm, kur ciparu tehnoloģijas ir tikai neliels atvieglojums izcili darbietilpīgajā procesā. Drusku vairāk par to, kā šī filma tapa, var izlasīt Telegraph rakstā. Līdz ar to Aardman darbi neizskatās nākuši no tā paša 3D engine, kas ģenerē teju visu lielo studiju telpiskos varoņus (ok, es apzinos, ka nav viņiem kopīgs dzinis, bet sajūtu līmenī - ir gan). Un šī specifiskā tehnika komplektā ar nerunājošajiem personāžiem uzliek tādus rāmjus, kuru dēļ īsti nevar celt iebildumus. Kā teikt - tu nevari gaidīt kaut ko tādu, ko nevar saprast bez vārdiem, un līdz ar to pret sižeta naivumu esi pielaidīgāks.
Jā, tas ir diezgan absurdi, ka palikušas bez fermera, aitas cieš badu, jo kurš gan viņām piegādās speciālo barību, lai arī realitātē aitas primāri pārtiek no zāles. Jā, fizikas likumi šajā multfilmā darbojas ļoti slikti. Jā, tas ir dīvaini, ka viss fermera ganāmpulks ir no mazuļiem uzaudzis vienlaicīgi, pat suni ieskaitot. Jā, te ir drusku par daudz atraugu/pirdienu tipa joku. Un, jā, arī mani mazliet kaitina tas, cik ļoti daudz dažādās multfilmās tiek iesaistīti ļaunie dzīvnieku ķērāji. Bet šoreiz es spēju būt pielaidīgs. Taču šī ir lieliska domāšanu neprasoša izklaide. Ja salīdzina ar Secret life of Pets, aitu multfilma man pie sirds noteikti gāja labāk (lai arī tās auditorija noteikti ir vēl jaunāka), lai gan tā īsti nevaru pamatot, kāpēc. Ja nu vienīgi - briti pret amerikāņiem un zināms, ka man britu humors pie sirds iet labāk, turklāt visu cieņu "Šona" veidotājiem par to, ka te faktiski katru personāžu ir ierunājis cits aktieris, lai arī vispār jau viņi nerunā.
2017-03-15
comments powered by Disqus