Kazhes pierakstu burtnīca

Tas sākās pirms vairāk kā pusotra gada: 2021. gada 26. aprīlī saņēmu epastu no Sporta muzeja galvenās krājuma glabātājas ar saturu: "Pārsūtu Tev vēstuli no Smiltenes muzeja kā futbola pētniekam. Vai Tevi tas varētu interesēt, ja nē, varbūt zini kādu, kurš būtu ieinteresēts?" (ceru, ka nepārkāpju kādas autortiesības, publicējot šo dokumentu, kas nesatur personīgi identificējamu informāciju. Tad nu es sazinājos ar Smiltenes novada muzeju un uzzināju, ka doma ir par Smiltenes futbola simtgadei veltīta bukleta uzrakstīšanu. Tad pamazām šī iniciatīva pārtapa domā par grāmatu, kuras rakstīšana man šķita jau nopietns izaicinājums, tā pagāja vasara, un augusta pēdējā sestdienā es Neoficiālā Vienības brauciena ietvaros piestāju Smiltenē, kur no vietējā futbola trenera, fotogrāfa un vēstures apkopotāja Gata Samučonoka dabūju zibatmiņu ar viņa savāktajiem materiāliem, pēc kuru iegūšanas sākās jau nopietnāks darbs.


Ar ko viss šis projekts bija izaicinošs (izņemot to, ka līdz šim nevienu grāmatu no nulles uzrakstījis nebiju, tik vien kā šo to bišķiņ tulkojis), bija fakts, ka pirms uzņēmos šo iniciatīvu, par Smiltenes futbola vēsturi zināju aptuveni neko. Un tas - par spīti tam, ka laika gaitā esmu itin daudz visa kā savācis, kas attiecas uz Latvijas futbola senu (un reizēm - arī ne tik senu) pagātni. Kad pirms nu jau aptuveni 15 gadiem uzsāku Delfiem rakstu sēriju par futbola vēsturi dažādās Latvijas pilsētās, Smiltene manā interešu lokā neietilpa - mani interesēja tikai tās pilsētas, kuru komandas ir spēlējušas Virslīgā vai vismaz LPSR augstākajā līgā, un Smiltenes šajā sarakstā nav. Vismaz, ja neignorē 1951. gada sezonu, kad šajā turnīrā spēlēja 27 komandas, kas mūsdienu realitātē nozīmētu, ka vājākās komandas "augstākajā līgā" atbilstu tagadējās otrās līgas līmenim. Un kas ir izcilākais futbolists, kas nācis no Smiltenes? "Latviešu strēlnieks" Dainis Deglis ar vairāk kā 350 spēlēm Rīgas "Daugavas" sastāvā, taču viņa saistība ar Smiltenes futbolu nav tā lielākā, citēju pašu Degli:

Futbolu spēlēju jau no piecu gadu vecuma, bet tā kā bērnību pavadīju Smiltenē, kur nebija spēcīgas futbola skolas, esmu nodarbojies arī ar vieglatlētiku, cīņu sporta veidiem, smaiļošanu.

Un no futbolistiem ar labi atpazīstamu vārdu Latvijas mērogā tas principā arī viss. Pamēģini šādos apstākļos un ieraugi šajā stāstu! Vienlaikus tam bija sava deva atbrīvojošas sajūtas - tēma bija pietiekami šaura un specifiska, lai man nebūtu sajūtas, ka nespēšu pietiekami dziļi tajā ierakties (nepatīk man pavirši, nepietiekami izpētīti un līdz galam nenostrādāti darbi) un palaidīšu garām kaut ko tādu, ko nekādā gadījumā nedrīkst laist garām. Plus vēl, kas attiecas uz ne tik ļoti seniem laikiem, biju drošs, ka neskaidrību pārvarēšanā man būs palīdzība no Gata, kurš Smiltenes futbolā bijis teju četrdesmit gadus (un, kā vēlāk izrādījās, ar jautājumiem varēja vērsties ne pie viņa vien).

Gatis izrādījās paveicis patiešām grandiozu darbu - aprunājies ar teju visiem Smiltenē mītošajiem bijušo futbolistu radiniekiem, mēģinot tikt pie jebkādām fotogrāfijām vai citiem ar futbola vēsturi saistītiem materiāliem. Un, kas attiecas uz komunikāciju ar smilteniešiem, viņam ir tāda spēja, kādas man nekādi nevar būt - viņu cilvēki pazīst un līdz ar to ir atvērtāki ielaist savā ģimenes stāstā (lai gan zinu no Gata, ka tāpat ar šo negāja viegli un nācās saskarties ar neuzticēšanos). Pats es gan arī ar šādiem tādiem pēcnācējiem sazinājos - taču tādiem, kuri vairs sen nedzīvo Smiltenē, tai skaitā arī citos kontinentos. Šī daļa gan reti kad dod kādu vērtīgu faktoloģisku informāciju, biežāk gadās, ka es cilvēkam kaut ko izstāstu par viņa senci, nevis uzzinu kaut ko no viņa, bet man šāda komunikācija patīk un reizēm šādi veidojas kādi kontakti, kuri varbūt kādu dienu izrādīsies noderīgi.


Un tad es devos uz arhīvu. Jāatzīst, ka man riktīgi paveicās, ka par pagājušā gadsimta divdesmitajiem-trīsdesmitajiem gadiem tieši Vidzemes apgabala futbola savienības fonds ir visplašākais, proti, tur ir gan daudz spēļu protokolu, gan fotogrāfiju, gan savienības sarakstes ar klubiem. Zemgalei un Latgalei no tā nav ne miņas, tur būtu daudz grūtāk. Tad vēl arhīvā ir fondi dažādām organizācijām, kas Smiltenē darbojušās - SSS, "Ērgļu leģions" utt. Žēl tikai, ka Latvijas Sporta biedrībai, kurai bija pirmā futbola komanda Smiltenē, nekā tur nav, līdz ar to noskaidrot pašus pirmos Smiltenes futbolistus tā arī neizdevās. Saliekot kopā Gata materiālus, arhīvā atrasto un periodikas pasauli (tai skaitā - mazliet satura no vēl nedigitalizētiem laikrakstiem), izveidojās kaut kāds stāsts, kurš neizbēgami sasaucās arī arī Latvijas vēsturi šajā laika posmā. Dažādos biedrību haoss un konflikti starp "strādniekiem" un "pilsoņiem" demokrātijas gados, visa pakļaušana Aizsargu organizācijai pēc Ulmaņa apvērsuma, kara gadu vājprāts (visdažādāko veidu), un tā rezultātā - gandrīz pilnīgs pārrāvums, daudziem bijušajiem sportistiem esot kritušiem, represētiem, nogalinātiem vai nonākušiem Rietumos. Tad - ilgie padomju gadi ar brīžiem negaidītiem un neloģiskiem pavērsieniem, grandioziem plāniem, kuriem nav nekādas saistības ar realitāti, un pamazām - sava ceļa atrašana futbola fanātiķa Jāņa Dergača vadībā. Valstiskās neatkarības atgūšana, kas nesa pilnīgi jaunus izaicinājumus arī sportā (kad komandas atbalstītāji investē savu, nevis valsts, proti, "nevienam nepiederošu" naudu, tas viss kļūst sarežģitāk), peripētijas ar motivētiem tiesnešiem, restrukturizācijas, kluba piramīdas veidošana un tā tālāk.

Uzrakstīt grāmatu bija laikam vieglākā šī darba daļa - apkopot faktus un no tiem izveidot saistītu tekstu es kaut kādā līmenī protu. Turklāt zināju, ka grāmatai būs arī redaktors, līdz ar to nebija bažu, ka gala rezultātā būs drukas kļūdas, klibs stils un citi pat netrenētai acij redzami negludumi. Un ne jau tikai redaktore lasīja šo tekstu - arī muzeja direktore Ieva Miķe deva savu ietuldījumu, Mārtiņš Veģeris no FK Smiltene papildināja tekstu par jaunākajiem laikiem, kur reāla situācijas pārzināšana ir vērtīgāka par prasmi apkopot avīžu rakstus, un jau vairākkārt piesauktais Gatis Samučonoks konsultēja gan sportistu identificēšanā fotogrāfijās, gan veica šo pašu fotogrāfiju apstrādi, gan - un tas bija neatsverami - palīdzēja noteikt nozīmīgākos Smiltenes futbolistus pa desmitgadēm (cilvēkam no malas tas ir nepaceļami, kā nekā es savām acīm esmu redzējis tikai vienu FK Smiltene spēli).

Tad, protams, nāca kārta iesaistīties maketētājam, kas, manuprāt, lieliski pastrādāja - grāmata padevusies acij tīkama un neizskatās ne pēc autora paša kaut kā kopā salikta satura, ne pēc augstskolas diplomdarba, bet pēc grāmatas. Laika tas viss sumāri aizņēma daudz - pēdējās darbības ar tekstu notika 2022. gada augustā, proti, aptuveni gadu pēc manas iesaistīšanās sākuma, un rezultātā neizdevās iekļauties termiņā - grāmatu klajā laist Smiltenes futbola simtgades gada laikā, bet vien jau šī gada sākumā. Toties atklāšanas pasākums, manuprāt, bija riktīgi foršs, un tagad varu teikt: ir patīkama, labi padarīta darba sajūta. Un, protams, padomā jau vismaz pāris nākotnes projekti, bet kas no tiem sanāks - to vēl redzēs. Kā nekā, ja pirms diviem gadiem man kāds pateiktu, ka es rakstīšu grāmatu par Smiltenes futbolu, es teiktu - nē, nerakstīšu gan!


P.S. Par grāmatas nosaukumu: Gustavs Meisters uzskatāms par pirmo Smiltenes futbola komandas (spēlējošo) treneri, līdz ar to - futbola aizsācējs. Savukārt Ričards Rullis 2022. gadā kļuva par Smiltenes futbola audzēkni, kas guvis vārtus Latvijas futbola Virslīgā. Ar viņiem tad arī definējām robežas simtgadei.

P.S.S. Uz jautājumu - kur iegādāties - varu atbildēt, ka - īsti nezinu, kā ar šādām iespējām. Varu iedot izlasīt savu eksemplāru, bet gribēšu to atpakaļ :)