Dodger
Vienā no piemājas bibliotēkām grāmatu plauktā ieraudzīju kādu Terija Prečeta grāmatu, un, protams, izvēlējos paņemt to lasīšanai. Un, kā jau tas ne pirmo reizi man ir gadījies - izrādījās, ka Latvijas bibliotēkas galvenokārt ir apgādātas ar tām Prečeta grāmatām, kas izteikti ir paredzētas gados jaunākai auditorijai. Turklāt vēl "Dodger" ir viens no viņa vēlīnajiem darbiem, kas tapuši apstākļos, kad autors cīnījās ar Alcheimera slimību. Līdz ar to kaut kādā mērā ir jāsaprot, ka šī grāmata varētu nebūt tieši tas, ko es (vai kāds cits, iepriekš par konkrēto darbu nepainteresējies, lasītājs varētu gaidīt).
Romāna darbība risinās Viktorijas laikmeta (19. gadsimta vidus) Londonā, kur kāds gados jauns puisis izglābj no ļaundariem jaunu sievieti un rezultātā pats tiek ierauts spraigos notikumos, kur viņam būs lemts sastapt bēdīgi slaveno Flītstrītas bārddzini Svīniju Todu, žurnālistu un rakstnieku Čārlzu Dikensu, perspektīvo politiķi Benžaminu Dizraeli un pat pašu karalieni Viktoriju. Jaunais cilvēks tikām pats ir no galīgi zemām aprindām - atradenis, uzaudzis bērnunamā, bet pēdējos gadu iztiku guvis kā "tosher". Šim vārdam latviska tulkojuma, kā šķiet, nav, bet doma ir tāda, ka tas ir cilvēks, kas rakājas pa kanalizāciju, meklējot tur iekritušas vērtslietas - visvairāk jau monētas; tā kā kārtības labad man te vajadzētu kaut kā šo vārdu latviskot, teikšu, ka Dodžers ir zampložņa. Nu, jā, un viņa vārds apzīmē tādu, kas no visa kā ir spējīgs izvairīties, bet kaut kādā mērā šo tēlu iedvesmojis Dikensa personāžs Artful Dodger no "Olivera Tvista".
Teikt, ka Dodžera piedzīvojumi šajā romānā ir tāli no realitātes, būtu ļoti maigs raksturojums tam, cik ļoti Prečets šeit nesatraucas par "tā tas nevarētu būt". Tas, cik viegli Dodžers ne tikai pārvietojas pa savu nosacīti dzimto kanalizāciju, bet kādā veidā viņš nedēļas laikā no faktiski analfabēta un stipri aprobežota personāža pārtop par iznesīgu viltnieku, kas spēj ne tikai apturēt jau piesaukto slepkavniecisko bārddzini, bet arī bīstamu algotu slepkavu, tikt pie naudas un skaistas sievietes mīlestības (un stāsts par to sievieti vispār ir neloģiskuma pilns - sākas viss ar to, ka viņa ir teju līdz nāvei piekauta un vēl zaudējusi nedzimušu bērnu, bet jau nedaudzas dienas vēlāk viņa ir iemīlējusies skarbajā Londonas pašpuikā). Nu, jā, šī grāmata laikam tiešām nav paredzēta pieaugušam lasītājam, ja arī nekas īsti par to neliecina, kad tu to paņem rokās (ieskaitot to, ka grāmatas beigās ir iekļautas pāris lappuses no tobrīd vēl neiznākušās jaunākās "Diskzemes" grāmatas "Raising Steam", kura noteikti nebija paredzēta sākumskolniekiem). Tad nu galu galā sanāk, ka nemaz tik ļoti pārliecināts, kam šī grāmata ir paredzēta, es neesmu, un neesmu pat drošs, vai tā ir paredzēta kā nopietna lasāmviela vai kā 19. gadsimta piedzīvojumu literatūras dekonstrukcija. Taču, par spīti tam, ka tās sižets ir tiešām visādu neticamu muļķību pilns, tīri teksta kvalitātes ziņā man "Dodger" patika itin labi. Līdz ar to man pat pašam nav skaidra vērtējuma, cik laba vai slikta ir šī grāmata. Un vismaz viena vērtīga īpašībai tai piemīt - itin daudz ko uzzināju par Londona notekūdeņu sistēmas vēsturi (kuru būvējuši romieši un kura nebija paredzēta, ka tajā nonāktu arī cilvēku ķermeņu blakusprodukti). Iespējams, no "Dodger" sanāktu itin laba pasakveida filma, bet skaidrs ir tas, ka tā noteikti nav grāmata, ar kuru vajadzētu sākt savu pazīšanos ar Prečeta daiļradi.
Romāna darbība risinās Viktorijas laikmeta (19. gadsimta vidus) Londonā, kur kāds gados jauns puisis izglābj no ļaundariem jaunu sievieti un rezultātā pats tiek ierauts spraigos notikumos, kur viņam būs lemts sastapt bēdīgi slaveno Flītstrītas bārddzini Svīniju Todu, žurnālistu un rakstnieku Čārlzu Dikensu, perspektīvo politiķi Benžaminu Dizraeli un pat pašu karalieni Viktoriju. Jaunais cilvēks tikām pats ir no galīgi zemām aprindām - atradenis, uzaudzis bērnunamā, bet pēdējos gadu iztiku guvis kā "tosher". Šim vārdam latviska tulkojuma, kā šķiet, nav, bet doma ir tāda, ka tas ir cilvēks, kas rakājas pa kanalizāciju, meklējot tur iekritušas vērtslietas - visvairāk jau monētas; tā kā kārtības labad man te vajadzētu kaut kā šo vārdu latviskot, teikšu, ka Dodžers ir zampložņa. Nu, jā, un viņa vārds apzīmē tādu, kas no visa kā ir spējīgs izvairīties, bet kaut kādā mērā šo tēlu iedvesmojis Dikensa personāžs Artful Dodger no "Olivera Tvista".
Teikt, ka Dodžera piedzīvojumi šajā romānā ir tāli no realitātes, būtu ļoti maigs raksturojums tam, cik ļoti Prečets šeit nesatraucas par "tā tas nevarētu būt". Tas, cik viegli Dodžers ne tikai pārvietojas pa savu nosacīti dzimto kanalizāciju, bet kādā veidā viņš nedēļas laikā no faktiski analfabēta un stipri aprobežota personāža pārtop par iznesīgu viltnieku, kas spēj ne tikai apturēt jau piesaukto slepkavniecisko bārddzini, bet arī bīstamu algotu slepkavu, tikt pie naudas un skaistas sievietes mīlestības (un stāsts par to sievieti vispār ir neloģiskuma pilns - sākas viss ar to, ka viņa ir teju līdz nāvei piekauta un vēl zaudējusi nedzimušu bērnu, bet jau nedaudzas dienas vēlāk viņa ir iemīlējusies skarbajā Londonas pašpuikā). Nu, jā, šī grāmata laikam tiešām nav paredzēta pieaugušam lasītājam, ja arī nekas īsti par to neliecina, kad tu to paņem rokās (ieskaitot to, ka grāmatas beigās ir iekļautas pāris lappuses no tobrīd vēl neiznākušās jaunākās "Diskzemes" grāmatas "Raising Steam", kura noteikti nebija paredzēta sākumskolniekiem). Tad nu galu galā sanāk, ka nemaz tik ļoti pārliecināts, kam šī grāmata ir paredzēta, es neesmu, un neesmu pat drošs, vai tā ir paredzēta kā nopietna lasāmviela vai kā 19. gadsimta piedzīvojumu literatūras dekonstrukcija. Taču, par spīti tam, ka tās sižets ir tiešām visādu neticamu muļķību pilns, tīri teksta kvalitātes ziņā man "Dodger" patika itin labi. Līdz ar to man pat pašam nav skaidra vērtējuma, cik laba vai slikta ir šī grāmata. Un vismaz viena vērtīga īpašībai tai piemīt - itin daudz ko uzzināju par Londona notekūdeņu sistēmas vēsturi (kuru būvējuši romieši un kura nebija paredzēta, ka tajā nonāktu arī cilvēku ķermeņu blakusprodukti). Iespējams, no "Dodger" sanāktu itin laba pasakveida filma, bet skaidrs ir tas, ka tā noteikti nav grāmata, ar kuru vajadzētu sākt savu pazīšanos ar Prečeta daiļradi.
2023-11-04
comments powered by Disqus