The Hours
Trīs izcilas aktrises: Nikola Kidmena, Džuliana Mūra un Merila Strīpa piedalās šajā filmā, kura ir daļēji balstīta Virdžīnijas Vulfas romānā "Deloveja kundze", bet daļēji - pašā Virdžīnijas Vulfas dzīvē.
Lielā mērā var teikt, ka filmas saturs sasaucas ar (daudz jaunāko) "Akmeņi manās kabatās" - ne tikai tālab, ka Virdžīnija, dodoties upē, par akmeņiem neaizmirst, bet gan vispār ar filmu cauraudušo tēmu par iekšējiem dēmoniem un sadzīvošanu ar tiem.
Kidmena, kura par šo savu lomu saņēma Oskaru, šajā filmā ir teju neatpazīstama - ar citu degunu un vispār knapi atpazīstamu seju. Interesanti, ka tieši Kidmena par savu dalību filmā saņēma Oskaru, lai arī daudziem kritiķiem viņas deguns nepatika. Es gan droši vien teiktu, ka Mūras varone ir interesantāka par Kidmenas - iesprostota tukšā laulībā, bez mīlestības pret savu vīru un bērnu, viņa mēģina sadūšoties uz visdrošāko aizbēgšanu, bet sevī šādu spēku neatrod.
Filmas darbība risinās trīs dažādos laikmetos - Vulfas kundze ar savām balsīm cīnās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, Lora Brauna ar savu vīru (apjucis Džons Sī. Railijs) stagnē piecdesmito gadu sākumā, bet Klarisa Vona (saukta arī par Deloveja kundzi) - jaunās tūkstošgades sākumā.
Filma ir ļoti drūma, par to vari nešaubīties - un jo īpaši drūma piecdesmito gadu ainās, kuras pašas par sevi ir pārspīlēti košas un ar spēcīgu iekšējās un ārišķīgās dzīves nesavietojamību. Kas gan tur redzamās problēmas (uz pirmo acu uzmetienu) ir salīdzinājumā ar Virdžīnijas Vulfas psihes rotaļām vai Klarisas mūža lielākās mīlestības - dzejnieka Ričarda mokām cīņā ar AIDS? Taču Mūras ciešanas šajā filmā, manuprāt, jūtamas visskaudrāk.
Laba filma, ko tur citu piebilst. Ja nu vienīgi to, ka man varbūt tomēr vajadzētu ņemt un izlasīt "Deloveja kundzi". Savulaik droši vien to esmu lasījis, bet nu neko neatceros, bet gan jau, ka tolaik biju jauns un dumjš n neko nesapratu no dzīves.
Lielā mērā var teikt, ka filmas saturs sasaucas ar (daudz jaunāko) "Akmeņi manās kabatās" - ne tikai tālab, ka Virdžīnija, dodoties upē, par akmeņiem neaizmirst, bet gan vispār ar filmu cauraudušo tēmu par iekšējiem dēmoniem un sadzīvošanu ar tiem.
Kidmena, kura par šo savu lomu saņēma Oskaru, šajā filmā ir teju neatpazīstama - ar citu degunu un vispār knapi atpazīstamu seju. Interesanti, ka tieši Kidmena par savu dalību filmā saņēma Oskaru, lai arī daudziem kritiķiem viņas deguns nepatika. Es gan droši vien teiktu, ka Mūras varone ir interesantāka par Kidmenas - iesprostota tukšā laulībā, bez mīlestības pret savu vīru un bērnu, viņa mēģina sadūšoties uz visdrošāko aizbēgšanu, bet sevī šādu spēku neatrod.
Filmas darbība risinās trīs dažādos laikmetos - Vulfas kundze ar savām balsīm cīnās pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, Lora Brauna ar savu vīru (apjucis Džons Sī. Railijs) stagnē piecdesmito gadu sākumā, bet Klarisa Vona (saukta arī par Deloveja kundzi) - jaunās tūkstošgades sākumā.
Filma ir ļoti drūma, par to vari nešaubīties - un jo īpaši drūma piecdesmito gadu ainās, kuras pašas par sevi ir pārspīlēti košas un ar spēcīgu iekšējās un ārišķīgās dzīves nesavietojamību. Kas gan tur redzamās problēmas (uz pirmo acu uzmetienu) ir salīdzinājumā ar Virdžīnijas Vulfas psihes rotaļām vai Klarisas mūža lielākās mīlestības - dzejnieka Ričarda mokām cīņā ar AIDS? Taču Mūras ciešanas šajā filmā, manuprāt, jūtamas visskaudrāk.
Laba filma, ko tur citu piebilst. Ja nu vienīgi to, ka man varbūt tomēr vajadzētu ņemt un izlasīt "Deloveja kundzi". Savulaik droši vien to esmu lasījis, bet nu neko neatceros, bet gan jau, ka tolaik biju jauns un dumjš n neko nesapratu no dzīves.
2015-01-13
comments powered by Disqus