The Tenant
Zināmā mērā ikviens, kas ir dzīvojis daudzdzīvokļu mājā, var saprast Polanska filmu "Īrnieks" - dzīve ar kaimiņiem nekad nav pavisam nevainīga joka padarīšana. No otras puses - normālos apstākļos tādā situācijā kā filmas galvenais varonis tu droši vien tomēr nenonāksi, lai cik kaitinoši arī nebūtu atsevišķi tavi kaimiņi.
Jauns vīrietis (kuru atveido pats Polanskis) ļoti vēlas īrēt dzīvokli, kas Parīzē (atbilstoši filmai) nav tik vienkāršs uzdevums, jo kvalitatīvi īres dzīvokļi par adekvātu naudu ir retums. Trelkovskim (tā sauc galveno varoni) nav sevišķu iebildumu, ka viņa jaunā dzīvokļa iepriekšējā īrniece turpat pa dzīvokļa logu izdarījusi pašnāvību. Pareizāk, pat vēl radikālāk - laikā, kad Trelkovskis mēģina sarunāt dzīvokļa īrēšanu, jaunā sieviete vēl pat nav mirusi. Trelkovskis dodas viņu slimnīcā apciemot (diez vai laba doma) un pie mirstošās sievietes gultas iepazīstas ar viņas draudzeni Stellu (burvīgā Izabella Adžani). Māja, kurā Trelkovskis mitinās, ir dīvaina - kaimiņi ir gaužām apšaubāmi, visi ļoti satraucas par to, lai mājā netiktu lieki trokšņots, un pamazām Trelkovskim rodas sajūta, ka visi apkārtējie mēģina viņu pārvērst par mirušo sievieti - un novest līdz pašnāvībai. Protams, objektīvi raugoties, Trelkovskis gluži vienkārši zaudē savu saprātu, ko gan apkārtējie cilvēki noteikti provocē. Lai gan, ja tā padomā, īsti labi ar viņu droši vien nav no sākta gala.
Šī filma ir noslēdzošā daļa Polanska "dzīvokļu triloģijai", kuras otro daļu - "Rozmarijas bērnu" - esmu redzējis un diez vai plānoju skatīties atkārtoti. Atmosfēras ziņā šī filma ir itin līdzība "Rozmarijas bērnam" ar to vien atšķirību, ka šajā reizē nav šaubu par to, ka ar varoni notiekošais primāri risinās viņa paša galvā, bet tas nebūt nemaina apstākli, ka skatīties šo filmu ir itin baisi, un jāatzīst, ka itin lielu filmas daļu es ar nepacietību gaidīju - kad tad beidzot Trelkovskis saņemsies un padarīs to, ko, kā viņš pats uzskata, visi no viņa tāpat gaida. Proti, skaidrs, ka šim stāstam nevar būt labu beigu, bet gribās, lai tās sliktās beigas pienāktu ātrāk. Nevarētu gan teikt, ka varoņa būtu sevišķi žēl - Trelkovskis nav pietiekami simpātisks kā varonis, lai viņa liktenis man kā skatītājam rūpētu (nav jau Polanskis "Rozmarijas bērna" Mia Farrow vai "Riebuma" Katrīna Denēva), līdz ar to pieņemt viņa skumjo likteni nav sevišķi grūti.
Šaubos, ka mēs šo filmu būtu skatījušies, ja tā nebūtu atrodama "500 filmu" grāmatā, un rekomendēt tās skatīšanos tev es arī nevaru. Lai gan - tas atkarīgs no tevis - pēc idejas kā trilleris / mazliet šausmene šī filma nav slikta, bet labu noskaņojumu tā tev diez vai dos.
Jauns vīrietis (kuru atveido pats Polanskis) ļoti vēlas īrēt dzīvokli, kas Parīzē (atbilstoši filmai) nav tik vienkāršs uzdevums, jo kvalitatīvi īres dzīvokļi par adekvātu naudu ir retums. Trelkovskim (tā sauc galveno varoni) nav sevišķu iebildumu, ka viņa jaunā dzīvokļa iepriekšējā īrniece turpat pa dzīvokļa logu izdarījusi pašnāvību. Pareizāk, pat vēl radikālāk - laikā, kad Trelkovskis mēģina sarunāt dzīvokļa īrēšanu, jaunā sieviete vēl pat nav mirusi. Trelkovskis dodas viņu slimnīcā apciemot (diez vai laba doma) un pie mirstošās sievietes gultas iepazīstas ar viņas draudzeni Stellu (burvīgā Izabella Adžani). Māja, kurā Trelkovskis mitinās, ir dīvaina - kaimiņi ir gaužām apšaubāmi, visi ļoti satraucas par to, lai mājā netiktu lieki trokšņots, un pamazām Trelkovskim rodas sajūta, ka visi apkārtējie mēģina viņu pārvērst par mirušo sievieti - un novest līdz pašnāvībai. Protams, objektīvi raugoties, Trelkovskis gluži vienkārši zaudē savu saprātu, ko gan apkārtējie cilvēki noteikti provocē. Lai gan, ja tā padomā, īsti labi ar viņu droši vien nav no sākta gala.
Šī filma ir noslēdzošā daļa Polanska "dzīvokļu triloģijai", kuras otro daļu - "Rozmarijas bērnu" - esmu redzējis un diez vai plānoju skatīties atkārtoti. Atmosfēras ziņā šī filma ir itin līdzība "Rozmarijas bērnam" ar to vien atšķirību, ka šajā reizē nav šaubu par to, ka ar varoni notiekošais primāri risinās viņa paša galvā, bet tas nebūt nemaina apstākli, ka skatīties šo filmu ir itin baisi, un jāatzīst, ka itin lielu filmas daļu es ar nepacietību gaidīju - kad tad beidzot Trelkovskis saņemsies un padarīs to, ko, kā viņš pats uzskata, visi no viņa tāpat gaida. Proti, skaidrs, ka šim stāstam nevar būt labu beigu, bet gribās, lai tās sliktās beigas pienāktu ātrāk. Nevarētu gan teikt, ka varoņa būtu sevišķi žēl - Trelkovskis nav pietiekami simpātisks kā varonis, lai viņa liktenis man kā skatītājam rūpētu (nav jau Polanskis "Rozmarijas bērna" Mia Farrow vai "Riebuma" Katrīna Denēva), līdz ar to pieņemt viņa skumjo likteni nav sevišķi grūti.
Šaubos, ka mēs šo filmu būtu skatījušies, ja tā nebūtu atrodama "500 filmu" grāmatā, un rekomendēt tās skatīšanos tev es arī nevaru. Lai gan - tas atkarīgs no tevis - pēc idejas kā trilleris / mazliet šausmene šī filma nav slikta, bet labu noskaņojumu tā tev diez vai dos.
2016-01-08
comments powered by Disqus