The Young and Prodigious T.S. Spivet
Šķiet, ka Žanpjēra Ženē slavas virsotnes laiks ir aiz muguras - katrā ziņā man šķiet gandrīz neiespējami, ka viņam vēl kādreiz izdosies atkārtot to maģiju, kas bija "Amēlijā" un viņa agrīnajās filmās. Tomēr manī bija gana daudz nepacietības, pirms skatījos viņa jaunāko veikumu - angļvalodīgo "T.S. Spivet" lenti, kurā uz ekrāna redzama allaž īpatnēji valdzinošā Helēna Bonema Kārtere (tiesa - ne galvenajā lomā).
Filma ir košs, krāšņs un fantastisks stāsts ar dīvainiem personāžiem, ļoti spilgtām krāsām un pasakas atmosfēru - principā, līdzīgi kā visas viņa iepriekšējās filmas. Vienīgā vaina - līdzīgi kā iepriekšējais viņa veikums "Micmacs", arī šī filma ir tīrā forma bez satura. Filmas pasaule ir pārāk neticama, lai varētu pārdzīvot par personāžiem, kuri turklāt par spīti it kā lielajam košumam ir itin nekādi, faktiski, nekā izņemot operatora darbu te slavēšanas vērta nav. Filmas galvenais varonis ir 10 gadus vecs zēns, kas ar ģimeni dzīvo dziļos laukos ASV Montanas štatā un kas ir izcili apdāvināts bērns, kurš izgudro mūžīgo dzinēju (vai vismaz kaut ko tādu, kas gandrīz ir par tādu saucams) un vecākiem nezinot, dodas uz Ņujorku to saņemt. Ceļā viņš iepazīst dažus cilvēkus, un agrāk vai vēlāk viņš sapratīs, ka laimīgā zeme patiesībā ir mājās, kā jau jebkuram sprīdītim. Un vēl viņu vajā vainas sajūta par traģiskā negadījumā bojā gājušo dvīņu brāli. Kaut kā tā. Ja Kaila Katleta atveidotais T.S. būtu saistošs personāžs, šī filma varētu būt kaut cik laba, bet tā tāda nav. Ženē izmanto trikus, ko viņš ir licis lietā jau senāk, bet agrāk - ar labākiem rezultātiem. Un tā nu sanāk, ka man vizuāli filma patika, bet tās vēstījums bija tukšs, personāži - viegli aizmirstami (par spīti it kā visiem viņiem izteiktam atšķirīgumam un krāsu imitācijai viņos), un filmu tev galīgi nerekomendēju. Un vispār - šī filma nav tas gadījums, kad man šķiet, ka tās radītājam ir izdevies to uztaisīt tādu, kā viņam gribētos (kā tas bieži ir, piemēram, stulbu jēlu komēdiju gadījumā), bet gan šķiet, ka Ženē vienkārši ir pazaudējis savas burvja spējas, un tur nelīdzēs arī Dominika Pinjona parādīšanās trešā plāna lomā.
Filma ir košs, krāšņs un fantastisks stāsts ar dīvainiem personāžiem, ļoti spilgtām krāsām un pasakas atmosfēru - principā, līdzīgi kā visas viņa iepriekšējās filmas. Vienīgā vaina - līdzīgi kā iepriekšējais viņa veikums "Micmacs", arī šī filma ir tīrā forma bez satura. Filmas pasaule ir pārāk neticama, lai varētu pārdzīvot par personāžiem, kuri turklāt par spīti it kā lielajam košumam ir itin nekādi, faktiski, nekā izņemot operatora darbu te slavēšanas vērta nav. Filmas galvenais varonis ir 10 gadus vecs zēns, kas ar ģimeni dzīvo dziļos laukos ASV Montanas štatā un kas ir izcili apdāvināts bērns, kurš izgudro mūžīgo dzinēju (vai vismaz kaut ko tādu, kas gandrīz ir par tādu saucams) un vecākiem nezinot, dodas uz Ņujorku to saņemt. Ceļā viņš iepazīst dažus cilvēkus, un agrāk vai vēlāk viņš sapratīs, ka laimīgā zeme patiesībā ir mājās, kā jau jebkuram sprīdītim. Un vēl viņu vajā vainas sajūta par traģiskā negadījumā bojā gājušo dvīņu brāli. Kaut kā tā. Ja Kaila Katleta atveidotais T.S. būtu saistošs personāžs, šī filma varētu būt kaut cik laba, bet tā tāda nav. Ženē izmanto trikus, ko viņš ir licis lietā jau senāk, bet agrāk - ar labākiem rezultātiem. Un tā nu sanāk, ka man vizuāli filma patika, bet tās vēstījums bija tukšs, personāži - viegli aizmirstami (par spīti it kā visiem viņiem izteiktam atšķirīgumam un krāsu imitācijai viņos), un filmu tev galīgi nerekomendēju. Un vispār - šī filma nav tas gadījums, kad man šķiet, ka tās radītājam ir izdevies to uztaisīt tādu, kā viņam gribētos (kā tas bieži ir, piemēram, stulbu jēlu komēdiju gadījumā), bet gan šķiet, ka Ženē vienkārši ir pazaudējis savas burvja spējas, un tur nelīdzēs arī Dominika Pinjona parādīšanās trešā plāna lomā.
2014-08-19
comments powered by Disqus