Er ist wieder da
Par šādu sižetu: Ādolfs Hitlers atmostas mūsdienu Vācijā, esmu savulaik pat domājis. Tiesa, nebūt ne tādā veidā, kā to iztēlojies vācu rakstnieks un žurnālists Timurs Vermešs.
Ādolfs Hitlers arī 70 gadus pēc savas nāves (lielākoties tomēr atzītās, ja neskaita šauras sazvērestību teoriju cienītāju aprindas, kuras nesmādē arī fantāzijas par nacistiem, kuri joprojām valdot uz Mēness) ir aktuāla personība, par kuru raksta grāmatas, uzņem filmas un raksta dziesmas (droši vien). Gan jau, ka Vermešs nav pirmais, kas Hitleru (to pašu, nevis pārdzimušu) ievietojis mūsdienu vidē, bet diez vai kāds cits šai tēmai piegājis tik gruntīgi un pamatīgi.
Vermeša uzdevums noteikti nebija no vienkāršajiem - nepārvērst Hitleru par karikatūru, nenodarboties ar viņa attaisnošanu vai glorificēšanu, neattēlot viņu kā vienkāršu asinskāru maniaku, neieslīgt banalitātēs un kaut ko pateikt arī par mūsdienu sabiedrību. Ar to autors galā tiek meistarīgi, un viņa Hitlers ir padevies gaužām ticams. Nē, galīgi ne simpātisks un nebūt ne normāls, bet tāds Hitlers, par kuru ir iespējams noticēt, ka viņam sekoja miljoni cilvēku (atšķirībā no Ē.-E.Šmita “The Part of the Other”, kur reālās pasaules Hitlers bija tāds personāžs, par kuru galīgi nebija skaidrs, ko kāds viņā varēja saskatīt.
Skaidrs, ka gluži satriecoši augsts ticamības moments šai grāmatai nav - ne tādēļ, ka es neticētu, ka Hitlers varētu pēkšņi pamosties no 70 gadu miega, bet gan tālab, ka pārāk jau viegli mūsdienu politkorektā sabiedrība šajā grāmatā pieņem to, ka televīzijā uzstājas “komiķis” vārdā Ādolfs Hitlers, kurš no televīzijas ekrāna saka tieši to pašu, ko savulaik kliedza no tribīnes. Bet - tas jau ir autora ziņā, kas viņa pasaulē ir un kas nav iespējams.
Grāmata ir interesanta ar to, ka sākotnēji viss tajā atainotais šķiet komisks, kā Hitlers atklāj lielo daudzumu turku Berlīnē, kā viņam sanāk saskarsme ar pavāršoviem televīzijā un e-pasta adreses izveidi, bet jo tālāk grāmata virzās uz priekšu, jo vairāk tu sāc satraukties - vai tiešām neviens viņu neapstādinās? Kā kaut kas tāds ir iespējams? Un tad tu mazliet padomā - bet vai tad reālajā pasaulē kāds apstādina hitlerus?
Ja es kaut ko šai grāmatai varētu pārmest, tad tas droši vien būtu apjoms - bišķi jau nu par garu man tā šķita - kā teikt, ideja skaidra bija arī ātrāk. Lai gan - Trešo reihu jau arī neuzcēla vienas dienas laikā.
Ādolfs Hitlers arī 70 gadus pēc savas nāves (lielākoties tomēr atzītās, ja neskaita šauras sazvērestību teoriju cienītāju aprindas, kuras nesmādē arī fantāzijas par nacistiem, kuri joprojām valdot uz Mēness) ir aktuāla personība, par kuru raksta grāmatas, uzņem filmas un raksta dziesmas (droši vien). Gan jau, ka Vermešs nav pirmais, kas Hitleru (to pašu, nevis pārdzimušu) ievietojis mūsdienu vidē, bet diez vai kāds cits šai tēmai piegājis tik gruntīgi un pamatīgi.
Vermeša uzdevums noteikti nebija no vienkāršajiem - nepārvērst Hitleru par karikatūru, nenodarboties ar viņa attaisnošanu vai glorificēšanu, neattēlot viņu kā vienkāršu asinskāru maniaku, neieslīgt banalitātēs un kaut ko pateikt arī par mūsdienu sabiedrību. Ar to autors galā tiek meistarīgi, un viņa Hitlers ir padevies gaužām ticams. Nē, galīgi ne simpātisks un nebūt ne normāls, bet tāds Hitlers, par kuru ir iespējams noticēt, ka viņam sekoja miljoni cilvēku (atšķirībā no Ē.-E.Šmita “The Part of the Other”, kur reālās pasaules Hitlers bija tāds personāžs, par kuru galīgi nebija skaidrs, ko kāds viņā varēja saskatīt.
Skaidrs, ka gluži satriecoši augsts ticamības moments šai grāmatai nav - ne tādēļ, ka es neticētu, ka Hitlers varētu pēkšņi pamosties no 70 gadu miega, bet gan tālab, ka pārāk jau viegli mūsdienu politkorektā sabiedrība šajā grāmatā pieņem to, ka televīzijā uzstājas “komiķis” vārdā Ādolfs Hitlers, kurš no televīzijas ekrāna saka tieši to pašu, ko savulaik kliedza no tribīnes. Bet - tas jau ir autora ziņā, kas viņa pasaulē ir un kas nav iespējams.
Grāmata ir interesanta ar to, ka sākotnēji viss tajā atainotais šķiet komisks, kā Hitlers atklāj lielo daudzumu turku Berlīnē, kā viņam sanāk saskarsme ar pavāršoviem televīzijā un e-pasta adreses izveidi, bet jo tālāk grāmata virzās uz priekšu, jo vairāk tu sāc satraukties - vai tiešām neviens viņu neapstādinās? Kā kaut kas tāds ir iespējams? Un tad tu mazliet padomā - bet vai tad reālajā pasaulē kāds apstādina hitlerus?
Ja es kaut ko šai grāmatai varētu pārmest, tad tas droši vien būtu apjoms - bišķi jau nu par garu man tā šķita - kā teikt, ideja skaidra bija arī ātrāk. Lai gan - Trešo reihu jau arī neuzcēla vienas dienas laikā.
2015-08-09
comments powered by Disqus