Kazhes pierakstu burtnīca

Šajos apstākļos pamazām pārvēršos par ekspertu bērniem paredzētā saturā, un šajā kontekstā itin vietā šķiet izteikšanās par "Tutas lietu" disku. Īsumā - esmu šo disku dzirdējis neskaitāmas reizes (ne pēc savas vēlēšanās, protams), un līdz ar to man par to ir izveidojies Viedoklis. Un, tā kā ar viedokļiem ir tāpat kā ar dibencaurumiem, uzskatu par savu pienākumu ar šo savu viedokli iepazīstināt arī tos cilvēkus, kas šim saturam seko (lieki teikt, ka man nav ne mazākās nojautas, cik tādu ir).

Šis konkrētais disks apvieno dziesmas no trim pirmsskolas un sākumskolas auditorijai paredzētiem TV raidījumiem: "Tutas lietas", "Ukulele" un "Emī un Rū", kurus visus vieno (cik saprotu) Laura Polence kā dziesmu autore un vienota producentu komanda. No šī viedokļa trīs raidījumu muzikālā materiāla apvienošana vienā diskā šķiet gana gudrs solis, lai to no saviem vecākiem varētu izdīkt bērni, kas skatās vismaz vienu no trim raidījumiem. Šis raibais saturs īsti neveido vienotu bildi, jo katram raidījumam ir savs rokraksts un līdz ar to - atbilstošs muzikālais noformējums, un ne vienmēr tas kopā izcili līmējas. Un, ar visu to, ka raidījumi ir trīs, nekāds garais šis disks nav - pat ne pusstunda satura. Protams, kā vecāks es varētu no vienas puses teikt - nav pārāk ilgi jāklausās, bet vienlaikus tas nozīmē - biežāk jāklausās atkal un atkal.

Lielākās pretenzijas pret saturisko pusi man ir tajā, ka vismaz "Ukuleles" dziesmas šķiet paņemtas pa taisno no TV raidījuma, iekļaujot pirms dziesmām ievadus iz kategorijas "Varbūt uzdziedāsim dziesmiņu par sutinātiem kāpostiem?", bez kā pilnīgi mierīgi varētu iztikt, plus vēl diskā ir veselas divas dzimšanas dienām veltītas dziesmas - viena, kurā tiek sveikts Āpsītis no "Tutas lietām" un otra par Dieziņu no "Ukuleles". Ja man vajadzētu definēt skaņdarbus, kuri pilda vietas aizpildīšanas funkcijas, precīzāku piemēru atrast ir grūti.

Zināms, ka tīri tehniski sastāvs, kas muzicē kopā ar Lauru Polenci visos šajos projektos, ir ļoti spēcīgs, tur ietilpst Staņislavs Judins, Raimonds Petrauskis un citi neapšaubāmi profesionāļi, plus vēl daļu tekstu rakstījis Kārlis Vērdiņš. Un līdz ar to daži skaņdarbi ir tiešām forši - kā labākie man prātā nāk "Sastrēgums", "Ačgārnā diena" un "Emīlijas Kājiņas dziesma", līdz ar to viss nav slikti. Un nav šaubu, ka pašiem jaunākajiem šis saturs pie sirds iet ļoti labi, bet par vecākiem izcili piemērotu saturu es šo nenosauktu.