Kazhes pierakstu burtnīca

Sākotnējais plāns Ukuleles koncertam bija tāds, ka es būšu vienīgais mūsu ģimenes pārstāvis, kurš to neapmeklēs - biļetes bija nopirktas abiem bērniem un Marinai. Taču sanāca, ka tieši pirms koncerta Jurģis nelāgi saslima, Marina palika ar viņu Rīgā, bet uz Cēsīm aizbraucu es ar Esteri. Patiesībā jau Estere ir tuvu "Ukuleles" materiāla augšējam vecuma slieksnim, kamēr es prognozējami nemaz neesmu Ukuleles mērķauditorija. Gadījumā, ja arī tu neesi un tev nav ne mazākās nojautas, par ko ir tirgus, tad, lūk, skaidrojums: "Ukulele" ir muzikāls raidījums pašiem mazākajiem TV skatītājiem, kas tapis kā loģisks atvasinājums no "Tutas lietām" (kas arī ir raidījums maziem TV skatītājiem) ar mērķi mazliet paplašināt savu skatītāju auditoriju (būtisks faktors, ka "Tutas lietas" pamazām aug līdzās saviem skatītājiem un vēlāku sezonu raidījumi ir jau paredzēti drusku lielākiem bērniem). Un, ja jau pat "Tutas lietām" notiek koncerti, tikai loģiski, ka arī "Ukulele" ir tagad tikusi uz skatuves.

Ja jautājums būtu par to, kas ir iesaistītie cilvēki šajā pasākumā, tad dziesmas lielākoties raksta Laura Polence, kura ir arī "Tutas lietu" štata komponiste, galvenos varoņus (Uku un Leli) atveido Nacionālā teātra aktieris Uldis Siliņš un dziedātāja / vokālā pedagoģe Annija Putniņa, bet raidījuma vizuālā tēla autore ir māksliniece Guna Poga (nezinu gan, cik liela un vai jebkāda ir viņas saistība ar koncerta vizuālo tēlu, bet nepieminēt Gunu nevaru). Uz skatuves līdzās dziedātājai Annijai un dziedošajam aktierim Uldim (kura ievērojamākā dziedošā loma gan patiesībā ir tikai marķēšana - runa par "Asins kāzām", dīvaini, kaut kā no atmiņas pagaisis izrādes režisora uzvārds) darbojas plaša profila sitaminstrumentu meistars Ernests Mediņš (viņš spēlē gan LNSO, gan Operā, sadarbojies ar Sinfonietta Riga, gan Jēkabu Nīmani un Goran Gora); džeza ģitārists Rihards Goba un taustiņnieks Raimonds Petrauskis (arī LNSO dalībnieks). Proti, nav šaubu par iesaistīto cilvēku profesionalitāti. Vienīgais, kas allaž krīt acīs (arī TV formātā) - ka Annija Putniņa nu galīgi nav aktrise, viņas tēlojums atbilst tam, ko raksturoju ar: lai skatītāji pēdējā rindā redzētu manu sejas izteiksmi tikpat labi kā tie, kuri ir pirmajā rindā. Proti, ar nulli procentu dabiskuma.

Koncertuzveduma programma bija gaužām vienkārša un sekoja itin līdzīgam principam kā "Tutas koncertos" - kaut kāds saistmateriāls, lai kaut cik organiski varētu pāriet no vienas dziesmas uz otru. Pozitīvi, ka jau pirms koncerta tika izsniegtas programmiņas, lai būtu skaidrs, kādas dziesmas te skanēs, kā arī bija zināms, ka koncerta ilgums ir 50 minūtes (mērķauditorijai no 1 līdz 6 gadiem) diez vai vajadzētu kaut ko ilgāku. Kopējais iespaids - bērniem patika. Estere vispār bija riktīgi sajūsmā, smējās par jokiem, dziedāja līdzi, dejoja līdzi (palīdzēja tas, ka mums bija vietas pirmajā rindā). Šķiet, ka visi galvenie "Ukuleles" grāvēji te izskanēja (un kā gan citādāk?), interesanti gan man šķiet, ka par šī bērnu raidījuma muzikālās puses teju centrālo elementu ir kļuvis Satellites LV dziesma "Policija brauc", kurā cita starpā tiek dziedāts, ka "jānopērk jaunas dūmu sveces, lai var iemes un ātri skriet, iemest un bēgt" (laikam šo pantu gan "Ukulelē" nedzied, bet tas nedara to par neeksistējošu).

Vērtēt pašu priekšnesumu man klājas grūti - ko daudz lai es saku par bērniem paredzētu materiālu? Skaidrs, ka man nebija sevišķi interesanti, ja nu vienīgi novērot mūziķus un viņu savstarpējo mijiedarbību. Skaidrs, ka šis ir racionāli radīts produkts un kaut ko tam pārmest īsti nevaru. Tāpat skaidrs, ka gadījumā, ja vēl kādu reizi pirksim biļetes uz kādu "Ukuleles" koncertu, ļoti ceru, ka uz to ar bērniem ies Marina. Satelītus tikām es labprātāk klausos oriģinālā.