Proti svilpot, Juhanna?
Bērniem domātas grāmatas, nudien, mēdz būt visdažādākās, un izpratne par to, kāds saturs ir un kāds nav bērnu psihei piemērots, pamatīgi variē dažādās kultūrās un laikos. Spilgtākais piemērs, ko tev piesaukt, protams, ir tas, par ko Andersena skumjā un traģiskā "Mazā nāriņa" pārvērtās Disneja studijas interpretācijā. Ulfa Starka stāsts "Proti svilpot, Juhanna" arī ir viens no tiem darbiem, kuri savā oriģinālversijā diez vai ir savietojami ar Holivudas izpratni par to, kāds saturs ir bērniem piemērots.
Stāsta premisa ir sekojoša: ir divi puikas, no kuriem vienam ir vectēvs, bet otram nav vectēva. Lai šo situāciju atrisinātu, zēni dodas otrajam puikam vectēvu uzmeklēt. Un kur gan labāk atrast vectēvu, ja ne veco ļaužu pansionātā? Tā Berra kļūst par Nilsa mazdēlu. Līdz ar to tu droši vien nebūsi pārsteigts, uzzinot, ka šajā grāmatā itin centrālas tēmas ir vientulība un nāve. Un, jā, zēns vecajam vīram pieķersies, un vecais vīrs nomirs. Pieņemu, ka pirms šīs grāmatas lasīšanas priekšā bērnam, ir diezgan svarīgi, lai tu kā lasītājs būtu informēts par to, ko tieši tu tagad grasies lasīt. Konkrēti Esterei, jāatzīst, kā jau tas man arī šķita, nekādu sevišķu problēmu ar šī satura pieņemšanu nebija. Vienlaikus iztēlojos, ka man pašam viņas vecumā ar to būtu gājis grūtāk, visai skaidri atceroties savas emocijas, nākot pie apziņas, ka viss šajā pasaulē ir mirstīgs un ka mūžīgi nedzīvos ne man tuvie cilvēki, ne arī es pats. Tiesa, tikpat skaidrs ir tas, ka šī jau nu gan nav tā informācija, ko ir vērts bērnam aiztaupīt iespējami ilgāk. Nekāda labuma no melošanas šajā ziņā jau nu noteikti nav. Un tas nu jāatzīst, ka šī grāmata ļoti labi par šiem jautājumiem runā iespējami lakoniskā un neitrālā formā.
Cik lasīju atsauksmes par šo grāmatu portālā Goodreads, tur lielākā daļa cilvēku ziņo, ka nevar šo darbu lasīt bez asarām acīs. Lai arī pats esmu ar zināmu asarošanās noslieci, šajā reizē manas acis palika sausas, tomēr atzīstu - darbs ir meistarīgs un emocionāli spēcīgs. Un - godīgs pret lasītāju tādā ziņā, ka viņš jau tiek gatavots, ka atrisinājums būs tieši tāds.
Un tomēr - kaut kādā mērā man šķistu interesanti, ko no šī varētu izveidot Disneja studija. Varbūt grāmatas beigās vecais vīrs pēkšņi atlabtu, vinnētu loterijā, un vēl atklātos, ka Berram ir arī gluži īsta vecmāmiņa, ar kuru jaunatklātais vectēvs apprecētos un dzīvotu kopā ilgi un laimīgi, līdz visi ietu bojā, noslīkstot saharīnā.
Stāsta premisa ir sekojoša: ir divi puikas, no kuriem vienam ir vectēvs, bet otram nav vectēva. Lai šo situāciju atrisinātu, zēni dodas otrajam puikam vectēvu uzmeklēt. Un kur gan labāk atrast vectēvu, ja ne veco ļaužu pansionātā? Tā Berra kļūst par Nilsa mazdēlu. Līdz ar to tu droši vien nebūsi pārsteigts, uzzinot, ka šajā grāmatā itin centrālas tēmas ir vientulība un nāve. Un, jā, zēns vecajam vīram pieķersies, un vecais vīrs nomirs. Pieņemu, ka pirms šīs grāmatas lasīšanas priekšā bērnam, ir diezgan svarīgi, lai tu kā lasītājs būtu informēts par to, ko tieši tu tagad grasies lasīt. Konkrēti Esterei, jāatzīst, kā jau tas man arī šķita, nekādu sevišķu problēmu ar šī satura pieņemšanu nebija. Vienlaikus iztēlojos, ka man pašam viņas vecumā ar to būtu gājis grūtāk, visai skaidri atceroties savas emocijas, nākot pie apziņas, ka viss šajā pasaulē ir mirstīgs un ka mūžīgi nedzīvos ne man tuvie cilvēki, ne arī es pats. Tiesa, tikpat skaidrs ir tas, ka šī jau nu gan nav tā informācija, ko ir vērts bērnam aiztaupīt iespējami ilgāk. Nekāda labuma no melošanas šajā ziņā jau nu noteikti nav. Un tas nu jāatzīst, ka šī grāmata ļoti labi par šiem jautājumiem runā iespējami lakoniskā un neitrālā formā.
Cik lasīju atsauksmes par šo grāmatu portālā Goodreads, tur lielākā daļa cilvēku ziņo, ka nevar šo darbu lasīt bez asarām acīs. Lai arī pats esmu ar zināmu asarošanās noslieci, šajā reizē manas acis palika sausas, tomēr atzīstu - darbs ir meistarīgs un emocionāli spēcīgs. Un - godīgs pret lasītāju tādā ziņā, ka viņš jau tiek gatavots, ka atrisinājums būs tieši tāds.
Un tomēr - kaut kādā mērā man šķistu interesanti, ko no šī varētu izveidot Disneja studija. Varbūt grāmatas beigās vecais vīrs pēkšņi atlabtu, vinnētu loterijā, un vēl atklātos, ka Berram ir arī gluži īsta vecmāmiņa, ar kuru jaunatklātais vectēvs apprecētos un dzīvotu kopā ilgi un laimīgi, līdz visi ietu bojā, noslīkstot saharīnā.
2022-01-16
comments powered by Disqus