Viens ciems Sibīrijā
Uznācis besis, un nezinu, vai man izdosies šīs filmas aprakstu arī pabeigt, bet nekas, mēģināšu.
Dokumentāla filma par Augšbebru ciemu Sibīrijā, kur vairums iedzīvotāju ir latvieši. Taču ņem vērā, ka tie ir tie Sibīrijas latvieši, kuri tur nonāca vēl pirms padomju laikiem, proti, izbrauca uz to pasaules malu vēl cariskās Krievijas laikā, meklējot labāku dzīvi, nekā tā, kas viņiem bija Latvijā (kura gan, protams, tolaik nebija nekāda Latvija). Varētu teikt - tie ir mūsdienu Īrijas un Anglijas latviešu priekšteči, jo citādi kā par ekonomiskajiem emigrantiem viņus dēvēt nevarētu. Daļa šo latviešu joprojām runā ļoti skaidrā dzimtajā valodā, taču filmā ļoti izteikti tiek rādīti tikai vecākās paaudzes ciema iedzīvotāji, kas man vismaz rada pamatotas aizdomas, ka jauniešiem ar latviešu valodu un tradīcijām varētu būt ne tik spoži. Tiesa, filma tāpat ir gana skumja un ne gluži saulainas domas raisoša. Kā nekā jaunāks neviens nekļūst, un būtu ļoti pamatoti pieņemt, ka vairums šīs filmas varoņu sen vairs nedzīvo šaisaulē, bet kaut kāda daļa viņu pēcnācēju varbūt tomēr ir Latvijā, bet varbūt nav - grūti to īstenībā tā pateikt.
Man jau patīk dokumentālās filmas, it īpaši latviešu, jo tās parasti ir godīgas, necenšas dzīvi izskaistināt un pārvērst pasakā. Lai gan no otras puses - reizēm vajag arī pasakas, ne tikai pa skuju taku. Vispār - sarežģīts jautājums un ne šeit un ne tagad atbildams.
Dokumentāla filma par Augšbebru ciemu Sibīrijā, kur vairums iedzīvotāju ir latvieši. Taču ņem vērā, ka tie ir tie Sibīrijas latvieši, kuri tur nonāca vēl pirms padomju laikiem, proti, izbrauca uz to pasaules malu vēl cariskās Krievijas laikā, meklējot labāku dzīvi, nekā tā, kas viņiem bija Latvijā (kura gan, protams, tolaik nebija nekāda Latvija). Varētu teikt - tie ir mūsdienu Īrijas un Anglijas latviešu priekšteči, jo citādi kā par ekonomiskajiem emigrantiem viņus dēvēt nevarētu. Daļa šo latviešu joprojām runā ļoti skaidrā dzimtajā valodā, taču filmā ļoti izteikti tiek rādīti tikai vecākās paaudzes ciema iedzīvotāji, kas man vismaz rada pamatotas aizdomas, ka jauniešiem ar latviešu valodu un tradīcijām varētu būt ne tik spoži. Tiesa, filma tāpat ir gana skumja un ne gluži saulainas domas raisoša. Kā nekā jaunāks neviens nekļūst, un būtu ļoti pamatoti pieņemt, ka vairums šīs filmas varoņu sen vairs nedzīvo šaisaulē, bet kaut kāda daļa viņu pēcnācēju varbūt tomēr ir Latvijā, bet varbūt nav - grūti to īstenībā tā pateikt.
Man jau patīk dokumentālās filmas, it īpaši latviešu, jo tās parasti ir godīgas, necenšas dzīvi izskaistināt un pārvērst pasakā. Lai gan no otras puses - reizēm vajag arī pasakas, ne tikai pa skuju taku. Vispār - sarežģīts jautājums un ne šeit un ne tagad atbildams.
2013-01-01
comments powered by Disqus