Koncerts Artilērijas pagrabos
Voiceka Voiskas koncerta dēļ uz Daugavpili devāmies jau piektdienas pēcpusdienā, nevis sestdien no rīta, par spīti nepieciešamībai posmu līdz Aizkrauklei braukt piebāztā autobusā. Tas tā - lai tev nebūtu šaubu, ka šo koncertu neapmeklējām tikai tāpēc, ka jau tāpat šajā nedēļas nogalē bijām D-pilī.
Artilērijas pagrabi, koncertam sākoties, bija teju vai pārpildīti. Jāatzīst gan, ka vakara gaitā daļa publikas kaut kur paklīda, tomēr kopumā apmeklējums bija visai pieklājīgs, un arī dejotāju daudzums atbilda visiem standartiem. Koncerts kopumā - kā jau koncerts. Gada pirmajā pusē iekš "Ļeņingradas" skatītais-klausītais-baudītais kaut kā šķita drusku labāks, kaut kā toreiz grupa šķita labāk saspēlējusies, bet atmosfēra arī šoreiz bija lieliska. Un tas jau tāpat ir zināms, ka ska primāri nav ne virtuozitātes, ne iespējami precīzas spēlēšanas priekšdemonstrējumi, bet gan - BALLĪTE! Šķiet, ka atšķirībā no pērn skatītā "Mantas" koncerta tai pat vietā, šoreiz auditorijā bija daudz plašāk pārstāvēti arī tādi jaunieši, kam ikdienas sarunu valoda ir krievu (kaut vai tāpēc vien, ka vietējā ska-regeja skatuve, kas lielā mērā ilgstoši balstījās diumvirātā Voiceks un Pcholi ir gana bilingvāla). Dažas dziesmas, kā jau ierasts zināju (par Ludi un konfektēm, par pamošanos Jaltā, par vienu - nē, divām! - iespējām), dažas - ne tik ļoti.
Apstiprinot teoriju par ierobežoto saspēlētības pakāpi, koncerta noslēgumā grupa vēlreiz nospēlēja dziesmu par konfektēm, jo, domājams, nekam citam gluži vienkārši nebija gatava, toties publika šai dziesmai bija gatava gan. Jāatzīst, ka Marina un Anita dažas pēdējās dziesmas neredzēja un nedzirdēja, jo sūdzību par pārmērīgo skaļumu un gaisa trūkumu (kurus pārējie kaut kā īsti nemanījām) bija pametušas Pagrabu telpas. Kā lai arī nebūtu, prieks, ka atkal bijām uz Voisku. Prieks, ka atkal bijām Pagrabos. Un prieks, ka Pagrabi pastāv. Bet viens jautājums mani moka - varbūt pēkšņi gadīsies, ka tu zināsi atbildi uz to: kur Daugavpilī tusē vietējā alternatīvākā krievu jaunatnes daļa? Ok, tagad varbūt kāda daļa apmeklē pasākumus Artilērijas pagrabos - bet agrāk? Taču ne jau "Queen" klubā?
Artilērijas pagrabi, koncertam sākoties, bija teju vai pārpildīti. Jāatzīst gan, ka vakara gaitā daļa publikas kaut kur paklīda, tomēr kopumā apmeklējums bija visai pieklājīgs, un arī dejotāju daudzums atbilda visiem standartiem. Koncerts kopumā - kā jau koncerts. Gada pirmajā pusē iekš "Ļeņingradas" skatītais-klausītais-baudītais kaut kā šķita drusku labāks, kaut kā toreiz grupa šķita labāk saspēlējusies, bet atmosfēra arī šoreiz bija lieliska. Un tas jau tāpat ir zināms, ka ska primāri nav ne virtuozitātes, ne iespējami precīzas spēlēšanas priekšdemonstrējumi, bet gan - BALLĪTE! Šķiet, ka atšķirībā no pērn skatītā "Mantas" koncerta tai pat vietā, šoreiz auditorijā bija daudz plašāk pārstāvēti arī tādi jaunieši, kam ikdienas sarunu valoda ir krievu (kaut vai tāpēc vien, ka vietējā ska-regeja skatuve, kas lielā mērā ilgstoši balstījās diumvirātā Voiceks un Pcholi ir gana bilingvāla). Dažas dziesmas, kā jau ierasts zināju (par Ludi un konfektēm, par pamošanos Jaltā, par vienu - nē, divām! - iespējām), dažas - ne tik ļoti.
Apstiprinot teoriju par ierobežoto saspēlētības pakāpi, koncerta noslēgumā grupa vēlreiz nospēlēja dziesmu par konfektēm, jo, domājams, nekam citam gluži vienkārši nebija gatava, toties publika šai dziesmai bija gatava gan. Jāatzīst, ka Marina un Anita dažas pēdējās dziesmas neredzēja un nedzirdēja, jo sūdzību par pārmērīgo skaļumu un gaisa trūkumu (kurus pārējie kaut kā īsti nemanījām) bija pametušas Pagrabu telpas. Kā lai arī nebūtu, prieks, ka atkal bijām uz Voisku. Prieks, ka atkal bijām Pagrabos. Un prieks, ka Pagrabi pastāv. Bet viens jautājums mani moka - varbūt pēkšņi gadīsies, ka tu zināsi atbildi uz to: kur Daugavpilī tusē vietējā alternatīvākā krievu jaunatnes daļa? Ok, tagad varbūt kāda daļa apmeklē pasākumus Artilērijas pagrabos - bet agrāk? Taču ne jau "Queen" klubā?
2015-12-11
comments powered by Disqus