Kazhes pierakstu burtnīca

Vispār jau "Mežonīgās sirdis" visticamākais ir teju vai vismazāk nozīmīga no visām Deivida Linča filmām, taču kaut kādu man ne gluži skaidru iemeslu dēļ arī tā ir nonākusi "500 filmu" grāmatā.

Galvenajā lomā te ir pavisam jauns Nikolass Keidžs, kas vismaz man pamatīgi atgādina jaunu Džonu Travoltu. Viņa varoni sauc par Jūrnieku, un ir grūti saprast, vai tas ir vārds vai iesauka. Jūrnieks nonāk cietumā par nonāvēšanu, kad viņš aizstāvoties mazliet aizraujas. Patiesībā šajā filmā visi mazliet aizraujas situācijās, kad nevajadzētu. Jūrnieka mīļotā meitene Lula ir jauna un uz priekšu nedomājoša, bet viņas mamma ir vienkārši traka, un tā vien šķiet, ka viņai drusku nepietiek ar visiem filmā sastopamajiem vīriešiem, un tieši viņas greizsirdības uz meitas draugu dēļ arī sākas viss balagāns. Ja par tā sākumu neatzīst Lulas tēva nāvi, kurā šī sieviete itin droši ir līdzvainīga.

Tālāk sākas normāla ceļa filma, kur Seilors un Lula mūk no bandītiem, mīlējas viesnīcās un satiek Villemu Defo izcili pretīga tipa lomā. Nevarētu teikt, ka šī (Kannās galveno balvu dabūjusī filma) uz mani būtu atstājusi lielu iespaidu, patiesībā pusotru nedēļu pēc noskatīšanās sižetu ir pagrūti atcerēties. Pēc Linča standartiem tā galīgi nav dīvaina, lai arī savi sirreālie elementi tajā, protams, ir. It kā normāli izklaidējošs kino, bet ģēniju tajā nudien nesaskatīju.