Kazhes pierakstu burtnīca

It is very highly praised, not only because it`s directed by Clint Eastwood but mainly because of the leading actors - Sean Penn, Tim Robbins and Kevin Bacon. To be frank the film is not much more than a Crime movie (a detective so to say) although to some people it seems to be more than just that. As three kids play in the streets one of them gets abducted by pedophiles and his life never becomes the same. As a matter of fact, he`s not the only one affected by that. Many years later one of them who by that time is a retired criminal loses his daughter who`s shot under strange (not really) circumstances. One of the two former boys is a cop who works on the case, while the other one is the prime suspect. I`d lie if I would say that the film was no good, but one thing ruined it from becoming a long-time favourite of mine - and it was the ending which I found to meaningless and a bit dull.

I was just too lazy to review this earlier, for I had worse things to do, but no I can state my case clearly, if you want to listen. This film is done by Clint Eastwood, and he got a very good actor to play the leading male role in his film - a guy who once was popular in westerns, you know - shooting dice, taming wild horses and loving them big breasted women of the wild west. You want to know who this fine fellow is? It`s a guy named Clint Eastwood. Oh, he`s got the same name like the director! It`s so cool, man! Oh, no, it IS the director! Anyhow, Hilary Swank is a young (almost) wanna-be boxer and Clint Eastwood starts training her, despite the fact that he never trains girls. And Hilary almost becomes the champion of the world, but after an illegal punch by a german prostitute she falls into a coma never to fight again. By the rules of boxing in movies she is called the loser of the final battle, by the way, and the chick that delivered the illegal punch retains the title. You know how it goes. If the ending were a lucky one, you could say that this was a remake of Rocky. Although Eastwood does dig deeper, and he has Morgan Freeman on the cast. But even if Hilary Swank never became world champion she at least got her second Oscar in 5 years, despite the fact that she still holds only two good films under her belt. But the Academy works in mysterious ways, you know. By the way, this film is quite good but certainly not exceptional.

Beidzot esmu sapratis, kādēļ man visu laiku radās neskaidrības par divām šogad Oskariem nominētajām filmām - "Flags of our fathers" un "Letters from Iwo Jima". Es visu laiku zināju, ka vienu no šīm filmām ir veidojis Klints Īstvuds un ka viena no tām ir par konkrētu 2. pasaules kara kauju starp japāņiem un amerikāņiem. Tikai tagad es beidzot esmu sapratis, ka šīs filmas patiesībā ir vienotas - ka tās rāda vienas medaļas divas puses, viena ir filma par amerikāņiem šajā kaujā, otra - par japāņiem. Un abas ir režisējis Klints Īstvuds, tādējādi pretendējot uz diezgan solīdu Oskaru skaitu (lai gan patiesībā Īstvuda filmas parasti lielu statuešu bagāžu spēj savākt arī gadījumā, ja viņam ir tikai viens nominēts darbs). Principā droši vien dažs labs (vai pareizāk gandrīz visi) varētu būt piefiksējuši, ka kara filmas nebūt nav mana iecienītākā tējas šķirne, gluži otrādi, es tādas skatos diezgan nelabprāt un tikai tādēļ, ka mans Ženēvā skatāmo filmu klāsts sāka pamazām rukt īsāks, es šo gabalu vispār noskatījos. Tomēr izrādījās, ka filma bija pat ļoti laba, tā kā Īstvuds šajā kara filmā patiesībā tieši karam veltī salīdzinoši nelielu ekrāna laika daļu. Tas ir vēstījums par dažiem jaunekļiem, kam pagadījās kļūt par dalībniekiem leģendārā fotogrāfijā, kas amerikāņiem kļuva par kara uzvaras simbolu - attēls, kurā seši kareivji nostiprina karogu uz iekarotas virsotnes kādā klinšainā Japānas salā vārdā Ivo Džima. Un kādu laiciņu vēlāk, kamēr karš vēl turpinājās, trīs uz to brīdi izdzīvojušie jaunekļi tika savākti uz Štatiem, lai viņi tur kā kara varoņi vāktu līdzekļus armijas atbalstam, tādējādi kļūdami par propogandas mašīnas elementu un mēs redzam, kā šie jaunizceptie varoņi mēģina tikt galā ar jauno savas dzīves pavērsienu. Vienam no viņiem - amerikāņu indinānim vārdā Aira Heizs - tas padodas pavisam slikti, tā ka viņš pat atgriežas karā, kamēr pārējiem tas iet daudz labāk, lai gan arī viņi saprot, ka būtībā ir tikai marionetes un nav nekādi varoņi. Starp citu, kad to indiāni filmas garumā visu laiku sauca par Airu, es domāju - hā, viņam ir tāds pats vārds kā Airam Heizam (jo es nevarēju atcerēties, kas īsti ir Aira Heizs, bet šis vārds man bija palicis atmiņā - kā vēlāk noskaidroju, no tāda paša nosaukuma Džonija Keša dziesmas). Vispār filma ir tīri interesanta un ļoti smuki uzfilmēta (ar to gan laikam Klinta Īstvuda darbi izceļas, ka tie vizuāli vienmēr ir perfekti - es te, protams, nerunāju par vesterniem no laikiem, kad viņš pats pamatā bija aktieris). Patiešām laba kara filma, bez stulba patosa un bez stulbas ķengāšanās.

Vakar mums bija nopietna izvēle starp divām filmām - "Changeling" un "The Reader". Izvēloties pirmo, es domāju, ka smagāko "gruzonu" būsim atlikuši citai reizei. Izrādījās gan, protams, otrādi, un "Changeling" atklājās kā viena no smagākajām filmām, ko esmu pēdējā laikā redzējis. Tā ka iesaku labi padomāt, pirms skatīties "Changeling". Šī filma ir diezgan izteikti "disturbing", un nav rekomendējama sevišķi jutīgiem cilvēkiem. Varu pieminēt, ka Liene apmēram filmas vidū to skatīties pārtrauca, jo viņai tā šķita pārāk pretīga (un šo viņas lēmumu var pilnīgi saprast), beigas gan nebija tik nejaukas, taču šī tāpat nav tā filma, kuras skatīšanās tev sagādāt patīkamu vakara noskaņu.