Kazhes pierakstu burtnīca

Dīvainajā nedēļas nogales izbrauciena uz Stambulu līdzi, protams, gribēju paņemt kādu grāmatu. Mēģināju piereģistrēties Institute Francais bibliotēkā, bet izrādījās, ka tur jāiesniedz papīra formāta fotogrāfija, kādas man, protams, nav, parastajā Āgenskalna bibliotēkā tajā dienā neko paņemt arī nevarēju, jo nebija līdzi lasītāja kartes, tad nu paņēmu ceļā līdzi vienu no nedaudzajām mājās atrodamajām nelasītajām grāmatām - "Labo ārstu". Šis romāns ir gana labi novērtēts, bijis Bukera prēmijas īsajā sarakstā, taču tas, protams, negarantē ne to, ka tam man vajadzētu patikt, ne ka nē. Vērts piebilst, ka par citu savu romānu - "The Promise" - grāmatas autors Deimons Gelgats pie Bukera prēmijas tika, turklāt - pavisam nesen, proti 2021. gadā.

Patiesībā mēs bijām pie Aigara paredzējuši skatīties pavisam citu filmu - vienu no šī gada atzinīgāk novērtētajām šausmu filmām "The cabin in the woods", taču tā izrādījās pieejama tik zemā kvalitātē, ka nācās meklēt plānu B. Pārslēdzāmies uz citu filmu - "Abraham Lincoln: Vampire Hunter", taču jau pēc pirmajām pāris minūtēm sajutu, ka kaut kas nav tīrs šajā lietā, jo vampīri filmas ievadā uzvedās tā, kā parasti filmās uzvedas zombiji. Un patiesi - izrādījās, ka tā nebija vis Tima Bērtona producētā filma par vampīru mednieku, bet gan copycat studijas radīta filma par Linkolna cīņu pret zombijiem. Un ja jau pat oriģinālā filma diez vai ir kas diži vairāk par joku, ko gan varētu gribēt no viltojuma?

J.M.Kocē (neesmu drošs, ka viņa uzvārds latviski pierakstāms tieši šādi) kā izrādās ir viens no pasaulē ievērojamākajiem rakstniekiem. Divkāršs Būkera prēmijas ieguvējs, Nobela balvas laureāts un visādi citādi ļoti ievērojams rakstnieks.

"Tsotsi" manā kino projektā, kā var jau nojaust, pārstāv Dienvidāfrikas Republiku. Tāpat, kā jau var iedomāties, DĀR kino ziņā ir vismaz galvastiesu priekšā vairumam Āfrikas valstu - šeit kino veido patiešām īsti profesionāļi nevis traki entuziasti, kuriem no kino mākslas ir ne vairāk sajēgas kā teiksim man. Līdz ar to nav ko brīnīties, ka Tsotsi nav pat vienīgā Oskaram nominētā DĀR filma. Bet tā ir vienīgā, kurai ir izdevies šo prestižo statueti savā rīcībā iegūt. Es gan nevaru apgalvot, ka tā būtu galvastiesu pārāka par citām attiecīgajā gadā nominētajām filmām (jo, izņemot "Paradise Now" nevienu no tām neesmu redzējis), bet prestiži tas, protams, ir.

Nevar vienmēr gaidīt, ka uz dullo bibliotēkā paņemta grāmata izrādīsies meistardarbs. Es personīgi gribētu "atklāt" kādu jaunu vārdu literatūrā, kam sekot. Vienmēr ir interesanti iepazīt kādu autoru pietiekami labi, lai varētu par viņa darbiem spriest kaut kādā kontekstā vai kopsakarā. No otras puses, ne mazāk vērtīgi ir atklāt pavisam jaunus apvāršņus. Šis romāns, piemēram, ir pirmais Dienvidāfrikas rakstnieka darbs, kam pievēršos savā faktoīdā, un tas ir pieminēšanas vērts moments.