Aleksandrs Ābrams

Latvijas izlases dalībnieks 8 spēlēs laika posmā no 1924. līdz 1927. gadam. 1924.gadā divās izlases spēlēs pēc kārtas guva uzvaras vārtus. Trīskārtējs Latvijas meistars RFK rindās. Domājams, ka 1922. gadā spēlēja LJS sastāvā. Par izlases kandidātu kļuva kā Amatiera spēlētājs, taču lielākos panākumus guva kā RFK spēlētājs (spēlēšanas RFK gadi sakrita arī var viņa dalību valstsvienībā). Spēlēja labā uzbrucēja postenī. 1927. gada rudenī pārgāja uz jaunizveidoto Vanderera komandu. Virslīgā RV sastāvā spēlēja 1930. gadā, turpmākos gadus palika kluba biedrs, bet futbolu vairāk spēlēja Ierēdņu meistarsacīkstēs Muitas komandā, kā arī studentu korporācijas Selonija vienības rindās.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā Jāņa Ābrama un viņa sievas Mīles Ābramas (1879-1955, meitas uzvārds Bērziņa) ģimenē, kristīts Rīgas Pārdaugavas sv. Trijādības baznīcā. Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret Bermontu pie Rīgas un Kurzemē. Saņēmies apliecību par dalību Latvijas atbrīvošanā 1918. -1920. g. 1925. gadā obligātajā karadienestā kā artilērists Daugavpilī. No 1931. g. līdz 1934. gadam mācījies Latviešu jaunatnes savienības ģimnāzijā, 1934. gadā saņēmis Gatavības apliecību. 1934. gadā iestājies Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē. Studijas turpinājis līdz 1940./1941. mācību gadam. Bija studentu korporācijas Selonija konfilistrs. Trīsdesmitajos gados strādājis par kasieri Rīgas muitnīcā, bija spiests amatu atstāt pēc Ulmaņa apvērsuma kā aizliegtā Pērkoņkrusta biedrs. 2. Pasaules kara laikā devies trimdā kopā ar māti, 1949. gadā izceļojis uz Austrāliju, sākotnēji dzīvojis un strādājis fabrikā Tasmānijā. Tā arī nebija atguvies pēc vienīgā tuvā cilvēka - mātes - nāves 1955. gadā. Miris Melburnā pēc ilgas un smagas slimības.

Izmantotie avoti

• LU Studiju lieta, LVVA 7427-1-19155
• Izceļotāju sarakstā Arolsen arhīvos
• Aleksandra Ābrama piezīmes par dzīvi Tasmānijā
• Latvis ziņo par pērkonkrustiešu atbrīvošanu no darba