Aleksandrs Kerno

Latvijas futbola izlases dalībnieks tās pirmajā valsts sacīkstē ar Igauniju. Ārpus tā informācijas par viņa sportisko biogrāfiju ir visai maz. Zināms, ka 1922. gadā pārstāvējis JKS un 1923. - Amatieri. Galvenokārt spēlēja puskreisā uzbrucēja pozīcijā.

JKS sastāvā presē dēvēts par "vienu no jaunākajiem spēlētājiem" un "mazo Kerno" (tas laikam vairāk attiecies uz augumu, nevis vecumu). Daudz spēlēja JKS otrās komandas sastāvā, līdz ar to iespējams, ka viņa nonākšana izlases sastāvā bija vairāk apstākļu sakritības rezultāts. Pirms tam 1922. gada maijā spēlēja JKS/Union sastādītas komandas sastāvā pret komandu no Tallinas. Visai drīz pēc tam tika veidotas Rīgas sastādītās pirmā un otrā komanda, Kerno bija iekļauts otrajā komandā. Arī vasaras gaitā viņš daudz spēlēja JKS otrās komandas rindās, tomēr 20.septembrī tika izziņots izlases pamatsastāvā spēlei pret Igauniju un Rīgas sastādītajā komandā (faktiski - otra izlases spēle). Raksturojot abas aizvadītās spēles, "Rigasche Rundschau" par Kerno sniegumu izteicās ļoti kritiski, apšaubot pamatotību viņa iekļaušanai sastādītajā komandā, kamēr "Latvju sports" pēc spēles Rīga - Tallina raksturoja Kerno sniegumu kā labu.

1922. gada nogalē, izveidojoties RFK, JKS komanda tika pamatīgi noplicināta, un arī Kerno to pameta, pievienojoties Amatiera rindām, spēlēja vienā flangā ar Arkādiju Pavlovu. Nav informācijas par Kerno gaitām futbola laukumā pēc 1923. gada.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā igauņu fabrikas strādnieka Aleksandra Kerno (dz. 1872) un viņa Annas Emīlijas Kerno (dz. Rosmane) ģimenē, bija jaunākā māsa Armanda Kerno (dz. 1910, precējusies Kante). Laulībā ar Lidiju Ozoliņu (līdz 1938.g.), otrā laulība - ar Mariju Kricku. Strādāja kā atslēdznieks, bija Rīgas ceļu un tiltu būvniecības trestu būvgaldnieks, līdz mūža nogalei strādāja celtniecībā. Apbedīts Rīgā, Pleskodāles kapos.

Par identitāti

Mūsdienās izdotajās grāmatās par Latvijas futbola vēsturi uzvārds tiek pierakstīts kā Kerns, par vārdu redzētas versijas "Karls" un vienkārši iniciālis E. Divdesmito gadu laikrakstos uzvārds parasti pierakstīts kā Kerno, informācija no pēcnācējiem liecina, ka tas esot tipiski, šim uzvārdam latviskot galotni. 1923.g. žurnālā Nedēļā nr. 20 ir "Amatiera" komandas foto, kuras parakstā viens no sportistiem ir "A.Kerno". Salīdzinot pieejamās fotogrāfijas no Latvijas izlases un Amatiera spēlēm ar Aleksandra Kerno pases fotogrāfiju, var diezgan pārliecinoši apgalvot, ka tas ir viens un tas pats cilvēks.

Izmantotie avoti

• Informācija no A.Kerno mazmeitas Inetas Pavlovičas-Gleizdes
• Aleksandra Kerno un viņa vecāku iekšzemes pases
• Paziņojums par nāvi Rīgas balsī
• Latvijas izlases sastāvs spēlēm pret igauņiem
• Izlases spēles apskats Rigasche Rundschau
• Spēļu raksturojums Latvju sportā
• Amatiera komandas fotogrāfija žurnālā Nedēļa, 1923
• Rīgas Jēkaba draudzē kristīto saraksts 1900.gadā