Sezonas | Klubs |
---|---|
1927-1931 | RFK |
1932-1933 | Rīgas ASK |
1934-1936 | V. Ķuze |
1937-1938 | Rīgas ASK |
1939-1940 | RFK |
1940 | Bekona eksports |
1941 | RGK |
1944 | Daugava |
1945 | Rīgas Dinamo |
1946 | VEF |
1947 | Rīgas Dinamo |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1935 | 3 (0) |
Futbolists (lielākoties spēlēja centra pussarga pozīcijā), treneris, tiesnesis. Četrkārtējs Latvijas meistars (1930-1932, 1940). Divkārtējs (1933, 1935) Rīgas kausa ieguvējs. Vēlākos laikos Rehtšprehera labo sportista slavu aizēnoja pārmērīgi draudzīgās attiecības ar padomju varu. Iesauka Sašiņš.
Sporta gaitas sāka SSS sporta komandās, bet no 1927. gada spēlēja RFK jauniešu un rezerves komandās. Pirmajā komandā - no 1929. gada. Līdz ar iesaukšanu obligātajā karadienestā 1932. gadā viņš no Latvijas meistarvienības RFK pārgāja uz ASK, kas izrādījās veiksmīgs solis, 1932. gadā Latvijas meistara titulu izcīnot jau kā ASK futbolistam, bet gadu vēlāk ar šo komandu uzvarot arī Rīgas kausa izcīņā. Taču tad, daudziem par pārsteigumu, Rehtšprehers pievienojās 2. līgā spēlējošajai V.Ķuzes komandai. Kā Ķuzes komandas spēlētājs tika iespēlēts Latvijas izlasē (3 spēles 1935. gadā), tomēr nostiprināties kā valstsvienības spēlētājam viņam neizdevās, izlases sastāvā viņš bija bijis jau uz vairākām spēlēm 1933. gadā vēl kā ASK futbolists, bet toreiz laukumā nebija ticis. Rehtšprehers bija paredzēts pamatsastāvā arī 1936. gada maijā spēlē pret Igauniju, taču slimības dēļ izbraukumā nedevās un vairāk arī izlasē neparādījās. Toties ar Ķuzes komandu viņš 1935. gadā otro reizi uzvarēja Rīgas kausa izcīņā, kā arī ieguva tiesības spēlēt Virslīgā. 1937. gadā viņš atgriezās ASK (Virslīgā gan aizvadīja tikai pāris spēles), bet 1939./1940. gada sezonā atgriezās savas karjeras pirmajā komandā - RFK - un ceturto reizi uzvarēja Virslīgas izcīņā.
Baigajā gadā pārstāvēja Rīgas gaļas kombināta komandu, kopā ar padomju karaspēku evakuējās, bet Rīgā atgriezās 1944. gadā, pirmos dažus pēckara gadus spēlēja LPSR čempionātā, arī pēc aktīvās karjeras beigām palika saistīts ar futbolu. Četrdesmito gadu beigās - Dinamo saimnieciskais vadītājs. Bija republikas kategorijas tiesnesis. Kā treneris cita starpā vadīja Jelgavas Latvenergo komandu (1951). Darbojās atbildīgos amatos sporta biedrībā "Daugava".
SSS gados spēlēja hokeju (Rīgas Centra komandā), pārgājis uz pilsonisko sportu - bendiju (RFK un ASK sastāvā). Pēc 2. Pasaules kara vadīja nodarbības par tā saukto "Kanādas hokeju" PSRS (kopā ar Edgaru Klāvu).
Pilnā vārdā Aleksandrs Kārlis Rehtšprehers. Dzimis Rīgā smagā ormaņa Mārtiņa Rehtšprehera (1874-?) un viņa sievas Kristīnes (dz. Veinberga, 1874-?) ģimenē. Brālis Edgars Rehtšprehers (1908-?). Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni evakuācijā Sanktpēterburgā. 1932. gadā izgājis obligāto karadienestu 6. Rīgas kājnieku pulkā. Bija precējies, sieva Hermīne Tisiņa (1910-?). Meita Brigita-Mirdza Rehtšprehere (dz.1933). Līdz 2. pasaules kara profesijam - mehāniķis. 1939.-1940. gadā uzvārdu latviskošanas kampaņas ietvaros Aleksandra Rehtšprehera vecāki un brālis nomainīja uzvārdu uz Atvars. A.Rehtšprehers piedalījies 2. pasaules karā, piedalījies kaujās pie Starajas Rusas, saņēmis Sarkanās Zvaigznes ordeni. Padomju laikos 12 gadus strādājis par taksometra šoferi, pēc tam - taksometra parka galvenā mehāniķa nodaļas meistars. Faktam par Rehtšpreheru būšanu evakuācijā Sanktpēterburgā trūkst atsauču, vienīgais avots - Rīgas balss raksts, kurā ne visa informācija ir ticama. A.Rehtšprehera vecāku pasēs nav norāžu par bēgļu gaitām, tāpat viņi nav atrodami bēgļu adresu grāmatās.