Aleksandrs Roge

Futbolista gaitas sācis 1911. gadā. Pirms Pirmā pasaules kara spēlējis Amatiera futbola komandā. Latvijas brīvvalsts laikā spēlēja Union, JKS, RFK un Amatiera komandās. Lielākos panākumus guva kā RFK futbolists, trīskārtējs Latvijas meistars (1924-1926), divas reizes uzvarējis Rīgas kausā (1924-1925). Vismaz vienu reizi Amatieri pārstāvējis arī 1922. gadā, kad oficiāli bija JKS futbolists, taču tobrīd draudzības spēlēs tā bija normāla prakse, ka komandās spēlēja citām biedrībām piederīgi futbolisti.

Pēc 1926. gada sezonas sportista karjerai pielika punktu, taču uz neilgu laiku atgriezās laukumā 1928. gada rudenī, kad Amatieris nesekmīgi centās saglabāt vietu Virslīgā. 1932. gada rudenī Roge piereģistrējās SSS Vec-Rīgas komandā, bet nav zināms, vai viņš tās sastāvā arī reāli spēlēja.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā zeltkaļa latvieša Mārtiņa Eduarda Roges (1855-1905) un viņa sievas vācietes Helēnes Amālijas Roges (1858-1935, meitas uzvārds Šēnberga) ģimenē, kristīts Mārtiņa draudzē. Sieva Šarlote Roge, meitas uzvārds Petroviča (1897-1989). Bērni: Lilija (dz. 1918), Zenta-Amālija-Albertīne (dz.1921), Alfrēds-Roberts (1923-1972). Repatriējās uz Vāciju 1939.gadā. Pasē jaunības gados profesija norādīta kā dzelzsgriezējs, pirms Otrā pasaules karā strādāja kā mehāniķis. Par turpmāko trūkst informācijas, apglabāts Evanģēliskajā Sankt Johannis und Heiland-Friedhof kapsētā Berlīnē.

Piezīmes

Latvijas presē pierakstīts kā Aleksandrs Roge vai Aleksandrs Roge (reizēm - Rogge), kamēr pasē viņa vārds bija Edvards Roge, bet kristīts kā Eduards Aleksandrs Roge (vāciski - Rohge).

Izmantotie avoti

• Latvis. 1922-07-05. Pieminēts, ka Roge JKSā nonācis no Uniona
• Rīgas Mārtiņa vācu draudzes 1892.-1902. gada marta dzimušo un kristīto reģistrs, LVVA 3036-5-36, 176. lpp.
• Eduarda Aleksandra Roges iekšzemes pase. LVVA 2996-16-15436
• Šarlotes Roges iekšzemes pase. LVVA 2996-16-15502, LVVA 2996-16-15503
• Helēnas Roges iekšzemes pase LVVA 2996-16-15455
• Kapavieta findagrave.com
• Sporta vēsturnieka Andra Zeļenkova arhīvs.