Aleksejs Andrejevs

Aleksejs Andrejevs

Aleksejs Andrejevs

Personas dati
1905-08-15
Sanktpēterburga, Krievija
1949-11-03
ASV
Pārstāvētie klubi
SezonasKlubs
1923Union
1924-1925JKS
1927LSB
1928-1932Rīgas Wanderer
Latvijas izlase
GadiSpēles (vārti)
19311 (0)

Alekseju Andrejevu varētu uzskatīt par pirmo naturalizēto futbolistu Latvijas izlasē, ar to vien piebildi, ka viņš nebija ieguvis Latvijas pilsonību, bet bija bezvalstnieks. Neilgi pēc ģimenes pārcelšanās uz Latviju viņš iesaistījās sporta klubā Union, taču par pirmās komandas spēlētāju viņš kļuva pēc aiziešanas uz JKS 1924.gadā. Aizvadījis komandā divas sezonas un kļuvis par vienu no komandas līderiem, tai Rīgas meistarības A klasē ieņemot otro vietu, viņš aizbrauca dzīvot uz Parīzi, kur 1926.gadā spēlēja Parīzes krievu sporta biedrības futbola komandā. Atgriezies atkal Latvijā, viņš atkal nomainīja komandu, tagad pārstāvot jau Latvijas Sporta biedrību. Ilgākais un stabilākais viņa karjeras periods sākās ar pievienošanos Rīgas Vanderer, kuras sastāvā 1932.gadā kļūst par otrās vietas ieguvēju Latvijas meistarībā. Bija komandas pieteikumā arī 1933. gadam, taču futbols uz to laiku jau bija pārstājis būt viņa prioritāte.

Latvijas izlasē aizvadīja vienu oficiālu spēli - 1931.gada 31.augustā Baltijas kausā Tallinā pret Lietuvu, taču jau pirms tam bija piedalījies virknē "sastādītās" komandas spēļu - vismaz kopš 1925.gada, kad viņš spēlēja Rīgas sastādītās komandas sastāvā pret Kauņu, tāpat spēlējis Latvijas B izlasē, tās rindās guvis vairākus vārtus.

Biogrāfija

Dzimis Sanktpēterburgā Krievijas armijas flotes virsnieka (vēlākos gados - operdziedātāja) Nikolaja Andrejeva un viņa sievas dziedātājas un vokāla pasniedzējas Annas Žerebcovas-Andrejevas ģimenē. Pēc vīra nāves (1919.g.) Anna Žerebcova-Andrejeva ar diviem jaunākajiem bērniem - Alekseju un viņa māsu Kirijenu (dz.1908) 1922.gadā pārcēlās uz Rīgu, jo bija saņēmusi no Jāzepa Vītola kļūt par pasniedzēju Latvijas Konservatorijā.

Labi zināja angļu un vācu valodu, kas ļāva viņam iekārtoties darbā kā ierēdnim ASV vēstniecībā Rīgā, kur gan viņš sevišķi ilgi nestrādāja. Tuvojoties trīsdesmit gadu vecumam, par Alekseja Andrejeva galveno aizraušanos kļuva mūzika (zināms, ka kā dziedātājs viņš uzstājās vismaz kopš 1933.gada), sekojot muzikālo vecāku pēdās, un 1936.gadā Aleksejs Andrejevs tika uzņemts Liepājas operas teātra trupā. Operā viņš aizvadīja divas sezonas, izpildot titullomu Šarla Guno "Faustā", tāpat piedalījies Pučini "Toskas" un Dargomižska "Nāriņā". Uzstājās arī ar koncertiem dažādas Latvijas pilsētās un Radiofonā. Taču arī operā viņš ilgi neuzkavējās - 1939. gadā viņš kļuva par Donas kazaku kora solistu un devās koncertturnejā vispirms pa Vāciju, bet tad arī uz Ziemeļameriku. Aleksejs Andrejevs palika uz pastāvīgu dzīvi ASV, kur viņš apprecējās ar vijolnieci un dziedātāju Soņu Porteri, tur arī dzimusi viņu meita Katrīna. Amerikā Andrejevs strādāja kā tirdzniecības aģents, miris 1949.gadā.


Izmantotie avoti