Alfrēds Lazdiņš

Futbolists, sākotnēji spēlēja dažādās pozīcijās, bet sākot ar divdesmito gadu vidu - kā aizsargs, viens no ievērojamākajiem sava laika futbola tiesnešiem Latvijā. Lielāko daļu savas futbolista karjeras aizvadīja LSB rindās, īslaicīgi spēlēja arī Kaiserwald, JKS (viena draudzības spēle 1926. gada pavasarī) un Amatiera sastāvā. Aizvadīja vienu spēli Latvijas izlasē - 1926. gada septembrī zaudētu draudzības spēli pret Igauniju. Šajā spēlē atbilstoši presei Lazdiņam trūka saspēlētības ar komandas biedriem un tieši viņa rupjas kļūdas rezultātā igauņi guva vienīgos vārtus (Lazdiņa iespēlēšana izlasē sanāca negaidīta, viņš pat nebija kandidātu sarakstā, bet citu aizsargu: Pētera Lauka un Egona Feldberga traumas deva viņam vietu izlases sastāvā. Tāpat 1926. gadā ar LSB uzvarēja Rīgas kausa izcīņā. 1929. gadā kļuva par LSB futbola kapteini, nomainot šajā statusā komandas ilggadīgo vārtsargu Ādolfu Grebli. Karjeras pēdējos gados vairāk pievērsās tiesāšanai, sākot ar 1930. gadu vairs nav fiksēts spēlējam LSB rindās, kamēr tiesneša darbību viņš turpināja, 1932. gada 16. augustā tiesāja Igaunijas - Somijas spēli (ļoti rets gadījums tā laika Latvijas tiesnešiem - tiesāt izlašu spēli, tiesa, igauņu prese to izskaidroja ar apstākli, ka Lazdiņa sieva bija no Igaunijas).

Biogrāfija

Dzimis Rīgā tirgotāja Jāņa Lazdiņa un viņa sievas Alvīnes (1863-?, meitas uzvārds Migliņa) ģimenē, kristīts Rīgas Ģertrūdes draudzē. Pirmā Pasaules kara laikā ģimene bija bēgļu gaitās Hersonas apgabalā (tag. Ukraina). Precīzāka informācija iztrūkst, bet zināms, ka 1921. gadā viņa tēvs jau bija miris (māte bija atraitne). Alfrēdam bija vecākais brālis, kas trīsdesmito gadu sākumā dzīvoja Šanhajā.

Jaunībā bija kantorists, ilgus gadus strādāja Iekšlietu ministrijā, sākotnēji administratīvajā departamentā, pēc tam pasu daļā, bet 1932. gada nogalē tika apcietināts par līdzekļu piesavināšanos, 1933. gadā tika notiesāts uz pusotru gadu pārmācības namā, par Lazdiņa apcietināšanu un tiesu daudz ziņoja prese, pārmetot bijušajam sportistam dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, aizraušanos ar alkoholu un azartspēlēm. Trīsdesmito gadu beigās strādāja kā grāmatvedis. Bija vismaz divas reizes precējies līdz 1932. gada rudenim sieva Anna Margarita Lazdiņa (dz. Lipsberga, 1906-?), ģimenē bija dēls Juris (1930-1943), bet 1938. gadā apprecējās ar Raisu Paramonovu (dz. 1914).

Pēc Otrā pasaules kara - DP nometnēs, reģistrācijas kartītē ģimenes statuss norādīts kā šķīries. Izceļoja uz ASV, dzīvoja un strādāja kā namzinis Bronksā, Ņujorkā. Bija atkārtoti precējies, sieva Līga Lazdiņa (dz. Šēfere, 1911-1961), miris ar trieku, apglabāts Fērnklifas kapos.

Citos sporta veidos

Ārpus futbola zināms, ka Alfrēds Lazdiņš kā tiesnesis darbojās arī bendijā, 1932. gadā ievēlēts par LZSS Bendija-hokeja tiesnešu kolēģijas priekšnieku, taču ļoti drīz tika apcietināts un līdz ar to viņš zaudēja vietu arī tiesnešu kolēģijā. Nav atrastas liecības par viņa sportiskām aktivitātēm pēc soda izciešanas.

Izmantotie avoti

• 1900. gadā Rīgas Ģertrūdes draudzē kristīto saraksts, ieraksta numurs 515
• Alfrēda Lazdiņa iekšzemes pase, LVVA 2996-11-9209
• Annas Margaritas Lazdiņas (Lipsbergas) iekšzemes pases, LVVA 2996-11-25868, 2996-11-9603, 2996-11-25875
• Kr. Barona ielas 76 mājas grāmata, LVVA 2942-1-1352, 105. lpp.
• Raisas Paramonovas iekšzemes pase, LVVA 2996-11-9729
• Kaiserwald futbolistu reģistrācijas anketas, LVVA 1799-2-500, 20.lpp
• Eesti Spordileht, nr. 44, 22 august 1932
• Latvis, 1929-04-30 - Lazdiņš kā LSB kapteinis
• Pēdējā brīdī 1932-12-13 Apcietinātā Lazdiņa sieva dēla nelaimēs vaino vedeklu, bet sieva - māti
• Latvis, 1927-04-08 - Lazdiņš pāriet uz Amatieri
• Alfrēda Lazdiņa reģistrācijas kartīte Arolsen arhīvos.
• Latvija Amerikā, 1961-08-26. Alfrēds Lazdiņš miris.