Aņisims Pavlovs

Spēlēja Rīga Vanderera komandā (vismaz no 1931. gada), 1933.-1934. gadā kļuva par otro labāko pussargu komandā aiz Alberta Šeibeļa un, tāpat kā Šeibelis, 1934. gada rudenī komandu (Latvijas meistarsacīkšu sudraba medaļnieci) atstāja. 1935. gadā pamatīgi pastiprinājusies ASK komanda cerēja atkal cīnīties par Latvijas meistara titulu, bet realitātē sezona tika izgāzta (sestā vieta). Pēc neveiksmīgās sezonas (klubam, nevis Pavlovam, kurš bija viens no labākajiem ASK rindās šajā gadā), Aņisims Pavlovs atgriezās Vanderera sastāvā, taču šis gads atkal pagalam neveiksmīgs padevās tieši Vandereram. 1937. gadā Aņisims Pavlovs pārgāja uz Rīgas krievu futbola klubu "Kružoks", palīdzēja tam iegūt vietu Virslīgā un bija viens no tā vadošajiem spēlētājiem līdz pat Latvijas neatkarības zaudēšanai. Pirmajā padomju okupācijas gadā spēlēja Rīgas keramikas fabrikas un Rīgas kokvilnas manufaktūras komandās.

Latvijjas izlasē aizvadīja 7 spēles 1934.-1935. gadā, no kurām nozīmīgākā bija pēdējā, kurā Latvija 18000 skatītāju priekšā Lodzā nospēlēja neizšķirti ar mājinieci Poliju (izlasē Pavlovs spēlēja kā Vanderera un ASK futbolists).

Biogrāfija

Dzimis Rīgā mūrnieka Pimena Pavlova (1876-?) un viņa sievas Praskovjas (1882-?, meitas uzvārds Trimailova) ģimenē. Aņisims bija trešais bērns ģimenē, vēl bija brālis Andrejs (1904-?), māsa Irina (1906-?, prec. Timofejeva) un jaunākais brālis Vasīlijs (1914-?), kurš arī bija futbolists, tāpat kā Aņisims spēlēja Vandererā un Kružokā. 1936. gadā apprecējās ar Anastasiju Mironovu (1913-?), ģimenē bija bērni. Pēc kara starp nacistisko Vāciju un PSRS sākuma atkāpās ar Sarkano armiju, ieskaitīts strēlniekos, pazudis bez vēsts.

Izmantotie avoti

• Pimena Pavlova iekšzemes pase, LVVA 2996-15-5940
• Praskovja, Andrejs un Irina Pavlovi pasu grāmatā, LVVA 1376-2-12356 74.lpp
• Anastasijas Pavlovas iekšzemes pase, LVVA 2996-15-5765