Edvīns Johans Bārda

Vecākais un ievērojamākais no četriem brāļiem futbolistiem Bārdām. Latvijas futbola izlases pirmo vārtu guvējs. Izcēlās ar prasmi ātri novērtēt situāciju, taktisko un tehnisko prasmi, augstu rezultativitāti, spēju aizraut līdzspēlētājus, cīnījās līdz spēles pēdējai sekundei. Vēl vairākus gadus pēc sportista karjeras beigšanas tika dēvēts par izcilāko centra uzbrucēju Latvijas futbola vēsturē.

Futbolu sāka vēl pirms 1. Pasaules kara, viens no tā sauktās Esplanādes komandas pārstāvjiem. 1919. gadā viņš bija Vidzemes divīzijas futbola komandā, kas aizvadīja draudzības spēles ar angļu un franču jūrniekiem. 1920. gadā pārstāvēja Rīgas garnizona sporta klubu, kura rindās uzvarēja futbola turnīrā pirmajā Latvijas olimpiādē.

Sistemātisks futbols Latvijā atsākās 1921. gadā, un togad Edvīns Bārda JKS futbolists, pārstāvēja šo komandu divus gadus, bija arī tās treneris. Īslaicīgi 1922. gadā esot pārstāvējis ASK, bet tam trūkst liecību. Pievienojās jaunizveidotajam RFK, kura rindās divus gadus pēc kārtas (1924, 1925) izcīnīja Latvijas čempiona titulu. Tāpat abus šos gadus uzvarēja Rīgas kausa turnīrā.

Pirmajos Latvijas futbola izlases pastāvēšanas gados - stabils komandas dalībnieks un labākais uzbrucējs. Astoņās spēlēs izlasē guva piecus vārtus - viena no augstākajām spēļu/vārtu attiecībām Latvijas futbola vēsturē.

Pārtrauca spēlēt pēc 1925. gada sezonas, futbolā turpināja darboties kā treneris (kas, atšķirībā no spēlēšanas, bija algots darbs). Trenēja Rīgas Hakoah un SSS futbolistus. 1928. gadā atgriezās laukumā kā spēlētājs Amatiera rindās, lai palīdzētu komandai cīņā pret Vanderera komandu par vietu Rīgas meistarsacīkšu A klasē. Tiesa, veterānus E.Bārdu, Aleksandru Rogi un Oskaru Bārdu (kā arī vairākus citus sportistus) piesaistījušais Amatieris piedzīvoja zaudējumu, un pēc tam oficiālās spēlēs Edvīns Bārda vairs nespēlēja, tikai RFK veterānu komandas rindās.

Biogrāfija

Dzimis tirgotāja Ernesta Bārdas un viņa sievas Marijas Elizabetes dzimušas Hazenfusas ģimenē. 1923. gadā izsniegtajā pasē kā profesija norādīta telegrāfists, divdesmito gadu beigās strādāja pārtikas preču veikalā, trīsdesmitajos gados - koksnes škirotājs - uzpircējs Ernesta Rudzīša finieru fabrikā. Bija precējies. Pēc 2. Pasaules kara beigām nonācis Anglijā, kur strādāja Kirby nometnē, bet 1947. gada septembra vidū viņu ķēra trieka un tā paša gada 28. septembrī viņš slimnīcā mira.

Izmantotie avoti

• Edvins Bārda Rīgas adresu-izziņas grāmatā (1928), 37. lpp.
• Tautas skaitīšana 1935. gadā. LVVA 1308-12-9912, 81. lpp.
• Latvju sports, 1947-10-22. Edvins Bārda.
• Sports. Laikraksta Tēvzeme pielikums. 1947-11-05. Edvinu Bārdu pieminot.